Slimības: autoimūnu kolagenožu raksturojums



Reimatisms.
Reimatisms un grūtniecība.
Antifosfolipīdu sindroms un grūtniecība.
Kolagenožu gadījumā ir skarsta visa saistaudu un asinsvadu sistēma sakarā ar imunoloģiskās homeostāzes traucējumiem. Šo slimību grupā ietilpst: reimatisms, reimatoīdais artrīts, sistēmas sarkanā vilkēde, sistēmas sklerodermija.
Reimatisms ir infekciozi alerģiska saslimšana ar morfoloģiskām izmaiņām sirdī un asinsvados, viļņveida gaitu. Tai ir raksturīgi paasinājumi un remisijas. Paasinājumi un remisijas var ilgt vairākus mēnešus un pat gadus. Dažreiz reimatismam ir latenta gaita.
Etioloģija: Agrupas hemolītiskais streptokoks, organisma sensibilizācija ar streptokoku. Zināma nozīme ir slimnieka vecumam un ģenētiskiem faktoriem
Patoģenēze: reimatisma gadījumā veidojas sarežģīta un daudzveidīga imūnā atbilde uz vairākiem streptokoka antigēniem. Vissvarīgākā nozīme ir antivielām, kuras krustveidīgi reaģē ar streptokoka antigēniem un sirds audu antigēniem, kā arī šūnu imūnām reakcijām. Atsevišķī streptokoka fermenti proteolītiski iedarbojas uz saistaudiem, veicina to glikozaminoglikānu un olbaltumu kompleksu šķelšanu saistaudu pamatvielā. Imūnās atbildes rezultātā slimnieka asinīs parādās antivielas un imūnie kompleksi, rodas priekšnosacījumi autoimūniem procesiem. Reimatisms kļūst par nepārtraukti recidivējošu saslimšanu ar autoagresijas pazīmēm.
Patoloģiskā anatomija: visraksturīgākās izmaiņas vaidojas sirdī un asinsvados. Visu sirds slāņu saistaudos attīstās izteikti iekaisuma un distrofiska rakstura bojājumi.
• Kārpveida endokardīts ir trombemboliju avots. Kā sekas rodas infarkti liesā, nierēs, galvas smadzenēs, eksremitāšu gangrēna.
• Kardioskleroze, perikarda un endokarda skleroze. Saaugumi perikarda dobumā, tā pilnīga obliterācija. Saaugumi pleiras un vēdera dobumā.
Grūtniecības laikā procesa aktivitāte mainās viļņveidīgi. Process var saasināties agrīnā periodā līdz 12. ned., pēc tam no 20. līdz 32. ned. un 5. vai 6. dienā pēc dzemdībām. Šo viļņveidīgo gaitu nosaka kortikosteroīdu hormonu izdales svārstības. Līdz 14. ned. hormonu izdalās maz, no 14. līdz 28. ned. izdale palielinās 10 reizēs, tad samazinās; 38. – 40. ned. hormonu izdale palielinās 20 reizēs un atgrieās normā 5. vai 6. dienā pēc dzemdībām. Svarīgi lietot profilaktisko terāpiju kritiskos periodos, kad
Diagnosticējot reimatiskā procesa aktivitāti, lieto krūts dziedzeru sekrēta citoloģisko izmeklēšanu.
Veselai sievietei grūtniecības beigās 1 ml sekrēta satur 0,610+/ 0,042 milj leikocītu, slimojot ar
reimatismu 5 reizēs vairāk. Akūta reimokardīta gadījumā lei skaits vēl lielāks.
Auglis netike specifiski ietekmēts, taču mātei var būt apgrūtināta bērna iznēsāsana, ja slimība skārusi gūžas un mugurkaula locītavas.
Grūtniecība ir kontrindicēta, ja akūts reimatisks process ( endokardīts ) vai tā saasināšanās (arī ja pārslimots aktīvs process pēdējo 2 gadu laikā līdz grūtniecībai).
Sistēmas lupus erythematosus (SLE) ir hroniska autoimūna saslimšana, kas var skart dažādus orgānus, īpaši ādu, locītavas, asinis un nieres. SLE ir hroniska slimība, kas nozīmē, ka tā var norisināties ilgstoši. Autoimūna nozīmē, ka tā ir imūnās sistēmas slimība, kura, tā vietā, lai aizsargātu organismu pret vīrusiem un baktērijām, uzbrūk paša pacienta audiem.
Vai tā ir pārmantota? Vai no tās var izsargāties?