Sociālo normu būtība un nozīme

Pēc iegūtās informācijas autors izdara secinājumus, ka sociālās normas ir jebkuras sabiedrības pārvaldes un pilnveidošanas neatņemama sastāvdaļa. Tās darbojas kā viens no efektīvākajiem indivīdu vai sociālo grupu uzvedības orientācijas līdzekļiem un kalpo par savdabīgu sabiedrības sociālās kontroles veidu.

A.Vilka pētījumi liecina, ka sociālās normas nodrošina sabiedrības locekļu institucionalizēto regulāciju. [2;32.lpp].

Norma – vispāratzīts un konvencionāli pieņemts paraugs, uzvedības vai rīcības šablons. (Parasti veidojas stihiski, pamatojoties uz tradīciju, audzināšanas, atdarinājuma un pieradumu pamata kā sociālās kopienas dzīves un mijiedarbības nepieciešamība.) [1;94.lpp]

Normatīvā regulācija vēsturiski nav vienīgā un pati labākā cilvēka uzvedības regulācijas forma. Tomēr pašreizējā laika posmā deviāciju novēršanā un apkarošanā normai un normatīvajai regulācijai ir būtiska nozīme. Neapzinoties normu, nezinot tās parametrus, nav iespējams identificēt deviācijas un fiksēt sociālo pataloģiju.

Visplašāk normas jēdziens tiek izmantots sociālajā jomā. Sociālās normas ir sabiedrības, sociālo grupu un indivīdu uzvedības regulācijas līdzeklis komunikatīvajos procesos. Normas ir sabiedrības locekļu uzvedības regulators. [2;32.lpp]

Pēc autora domām par sociālām normām var saukt noteiktus priekšrakstus, nodibinātu kārtību, uzstādītus mērķus, kuri ir oficiāli pieņemti (likumi, noteikumi, statūti, amata prasības un citi) vai arī pastāv kā mutiska vienošanās. Šīs normas ir tie kritēriji, pēc kuriem var vērtēt cilvēka uzvedību konkrētajā momentā.

A.Vilks uzsver, ka jebkura cilvēka dzīvi regulē un nosaka...