Socioloģijas atīstība Latvijā

*Pievēršoties sociālās domas attīstībai, jānorāda ka latviešu inteliģences sociālie uzskati, bet īpaši viņu nacionālisma un antifeodālās idejas pamatos balstījās uz 18. 19.gs. vācu intelektuālo mantojumu. Nereti šī triviālā patiesība netiek akcentēta, tādejādi netieši pārspīlējot nacionālo līderu ideju orģinalitāti.

*Latviešu sabiedrības izglītošanas aizsākumi saistīti ar vācbaltiešiem. Apgaismības ideju izplatību veicināja Jelgavas Pētera akadēmijas profesors J. G. Eizens.

*Politiskā nacionālisma ideju izplatību veicināja arī reālie Latvijas ekonomiskie apstākļi.

*19.gs.aizsākās latviešu inteliģences veidošanās un mainījās ekonomiskās attiecības.

*Pirmās sistemātiskās latviešu aktivitātes sociālajās zinātnēs sākās ar 1859.gadu.

*19.gs.beigās Latvijā parādās jauni akcenti, saistīti ar marksisma ietekmē izveidojušās kustības ’’Jaunā strāva’’ attīstību.

*Arī 19.gs.beigās socioloģija pakāpeniski kļuva populāra universitātēs un sabiedrībā.Ap 1909.gadu vairākās augstskolās tika pasniegtu kursi ar nosaukumu ’’socioloģija’’ .

*20.un 30.gadu sociālajām zinātnēm raksturīgi daudzi jauni akcenti, parādās jauni domātāju vārdi. Šajā laikā izdota pirmā cocioloģijas mācību grāmata, latviešu zinātnieki sāk apmeklēt Rietumu sociologu konferences, tiek tulkoti ievērojamu zinātnieku darbi un uzsākti pirmie empīriskie pētījumi.

*Sociālās domas attīstībā nepārvērtējama nozīme ir Latvijas Universitātes nodibināšana.

*Viens no starpkaru posma ievērojamākiem sociāliem domātājiem ir T. Celms. Par specifiskām sociālām zinātnēm viņš uzskata zinātni par valsti, tiesībām un tautsaimniecības zinātnes.

*Starpkaru posmā diezgan aktīvi ir sociāldemokrāti un viņu uzskatiem tuvas personas.

*sociālo ideju attīstību Latvijā raksturo gan daudzveidīga tematika, gan spilgtas personības, gan asas diskusijas un profesionālā līmeņa paaugstināšana.

*Padomju vara, kas sākumā pret socioloģiju kā zinātni izturējās neitrāli, jau 1922.gadā aizliedza nemarksistisko socioloģijas virzienu mācīšanu un izsūtija no valsts daudzus ievērojamus sociālos zinātniekus.30.gadu sākumā pastiprinājās uzbrukumi t.s.vulgārsocioloģijai, tomēr marksisms un socioloģija vēl netika pretstatīti.