Sodu sistēma un sodāmības pamati

Pasaulē dzīvo dažādi cilvēki ar dažādiem pasaules uzskatiem, domāšanas veidu, cilvēki atšķiras arī pēc reliģjas, rases, sociālā stāvokļa u.c. atšķirīgām pazīmēm. Vieniem patīk uzdzīvoties uz citu rēķina un atņemt otramt piederošo, piemēram, mantu, dzīvību. Citi nespēj kontrolēt savas emocijas un arī var laupīt otram dzīvību.

Tieši Krimināllikums palīdz taisnīgi rīkoties ar tiem, kuri nevēlas atzīt vispārpieņemtās tiesiskās un uzvedības normas. Tas nosaka vainīgos un cietušos kriminālprocesā un nosaka kārtību, kādā vainīgiem par savu uzvedību jāatbild.

Šajā esejā mēs pievērsīsimies tieši kārtībai, kādā vainīgiem jāatbild par savu uzvedību. Citiem vārdiem, pievērsīsimies sodam un tā izpratnei Krimināllikuma traktējumā.

Sods un tā skaidrojums ietilpst Krimināllikuma ceturtajā daļā. Saskaņā ar Krimināllikuma 35.pantu sods ir piespiedu līdzeklis, ko personai, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, šā likuma ietvaros valsts vārdā piespriež tiesa vai likumā paredzētajos gadījumos nosaka prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu.

Savukārt soda mērķis ir vainīgo personu sodīt par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Tātad patiesībā mēs redzam, ka sodam Krimināllikuma izpratnē jau ir vairākas funkcijas, no kurām viena – sodīt vainīgo personu, otra – atturēt šo personu no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas nākotnē, un trešais – piemērojot sodu, panākt, lai pārējie Latvijas iedzīvotāji cienīgi izturētos pret likumu un ievērotu to. Bez šaubām, var teikt, ka sods veic audzinošo funkciju – vienu no svarīgākajām funkcijām sabiedrības virzībā uz labo jeb pareizo pusi.

Atkarībā no noziedzīga nodarījuma smaguma pakāpes, arī sodus var nosacīti iedalīt vieglākos, vidējos un īpaši smagos. Pastāv vairāki sodu veidi. Saskaņā ar Krimināllikuma 36.pantu tie var būt sekojoši: nāves sods, brīvības atņemšana, arests, mantas konfiskācija, piespiedu darbs, naudas sods. Krimināllikumā šie sodu veidi saucami par pamatsodiem. Taču pastāv arī papildsodi, kurus var piespriest kopā ar pamatsodiem. Papildsodi ir sekojoši: mantas konfiskācija, izraidīšana no Latvijas Republikas, naudas sods, tiesību ierobežošana, policijas kontrole, aizliegums kandidēt Saeimas, Parlamenta, pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanās.

Neapšaubāmi, pats smagākais un nopietnākais soda veids ir nāves sods. Mūsu valstī gan šis soda veids jau netiek praktizēts dažādu apsvērumu dēļ. Gadiem ilgi cilvēki diskutē par nāves soda piemērošanas nepieciešamību vai aizliegumu un šajā sakarā visus cilvēkus var iedalīt humānistos un „tiesniešos”. Humānisti ir tie, kuri cilvēka dzīvību vērtē visaugstāk. Galvenais viņu ierocis cīņā pret oponentiem ir jautājums: „Kas mēs tādi esam, lai lemtu, laupīt citam dzīvību vai nē?”. Protams, estētisko apsvērumu un sociālās audzināšanas dēļ mums šis soda veids šķiet amorāls. Taču ir atsevišķas...