Somija – ezeru zeme: ģeogrāfiskais stāvoklis un dabas apstākļi

Tâtad, ap 10% teritorijas aizòem iekðçjie ûdeòi, bet Somijas DA daïâ, jeb Järvi Suomi (Ezeru novadâ) ezeri aizòem apmçram 25 000 km2, jeb 35% no visa Ezeru novada.

Somiju mçdz saukt arî par “Tûkstoðo ezeru” zemi. Ezeru katlienes un upju ielejas izveidojâs jau pirmsledus laikmetâ tektonisko kustîbu rezultâtâ, bet ar ûdeni piepildîjâs pçc ledus atkâpðanâs.

Ezeri atrodas 76 – 95 m.v.j.l., bet Somijas ZR daïâ – 150 – 200 m.v.j.l. Somu ezeri nav tâdi apaïi un atklâti ûdens baseini kâ tas ir citur pasaulç. To krastos ir daudz lîèu, ragu un daudz saliòu (apmçram 98 000). No putna lidojuma ezeri vairâk atgâdina salu arhipelâgu, tâpçc ir izveidotas îpaðas ezeru kartes, kas palîdz kuìotâjiem orientçties. Nelieli ðaurumi un upîtes tos savieno veselâ daudzkilometru ezeru sistçmâ.

Somijas D daïâ izðíir trîs lielas ezeru sistçmas:

Saimas (4400km2) ezeru sistçma (Saima, Pielinena, Kallavesi, Haukivesi ezeri), notece pa Vuaksas upi uz Ladogas ezeru;

Peijennes (1575 km2) ezeru sistçma (Peijennes, Keiteles, Suvasveri ezeri), notece pa Kimijoki upi uz Somu lîci;

Nesijervi ezeru sistçma (Nesijervi, Piheijervi, Kiresjervi ezeri), notece pa Kokemçnjoki upi uz Botnijas lîci.

Cits ezeru apgabals atrodas uz Z no Ezeru novada – tas ir Oulujervi ezeru baseins un Inari (sâmu Anar) ezers Lapzemç, kâ arî lielâs Lokanas un Portipahdanas ûdenskrâtuves.

Ezeru skaits Somijâ daþâdos ìeogrâfiska rakstura izdevumos minçts visai atðíirîgs, bet pçdçjos informatîvajos materiâlos, domâjams, òemot palîgâ jaunâkâs topogrâfiskâs kartes, par Somiju minçts skaitlis 187 888.

Neskatoties uz ezeru daudzumu, Somijas ûdens resursi nav îpaði lieli. Ezeru vidçjais dziïums ir ap septiòiem metriem, tikai daþos ezeros dziïums sasniedz 100 metrus (Peijenne, Suasvesi ezeri), kopçjais ûdens apjoms ir 220 km3. Upes ik gadus jûrâ ienes ap 110 km3 ûdens.

Somijâ ir ierîkoti 36 kanâli. Viens no ekonomiski nozîmîgâkajiem ir no 1845 lîdz 1856 gadam celtais, bet 1968.gadâ rekonstruçtais 43 km garais Saima kanâls, kas savieno Somijas DA rûpniecîbas rajonu ar jûru. Ðajâ reìionâ atrodâs lielâkie celulozes un papîrrûpniecîbas centri kâ, piemçram, Kuopio, Joensû, u.c. somi ðajos uzòçmumos izmanto modernu ekoloìiski tîru tehnoloìiju, kâ arî pastâvîgi kontrolç savu ûdeòu tîrîbu. Vasarâs, îpaði jau tûristu iemîïotâjâs atpûtas vietâs pie ezeriem izliek plâksnîtes, kur var iepazîties ar ûdens íîmisko analîþu rezultâtiem.

Somijas ûdens resursiem ir liela nozîme valsts ekonomiskajâ dzîvç.

Tajos gan zvejo, gan pa tiem ceïo, pludina kokmateriâlus. Ziemâ kokmateriâïus pârvadâ arî pa ledu. Ezerus savâ starpâ savieno upes un kanâli, tâdçjâdi tiem ir svarîga nozîme iekðçjo ûdeòu transporta sistçmâ.

Îsajâs un krâèainajâs upçs zvejo. Upju ûdens enerìiju izmanto elektrîbas raþoðanai.

Starp piekrastes salâm satiksmi nodroðina prâmji. Garajâs, aukstajâs ziemâs ezeri aizsalst un tad ledlauþi izlauþ ledu piekrastes ûdeòos, lai atbrîvotu ceïu tirdzniecîbas kuìiem.