Somija - skaisto ezeru zeme

Platība: 338 144 km2 Iedzīvotāju skaits: 5 194 900Valsts iekārta: Parlamentāra republika Galvaspilsēta: Helsinki (560 000)Lielākās pilsētas: Tampere, Lahti, Oulu, Turku.Oficiālā valoda: SomuReliģija: luterāņi (86%), pareizticīgie (1%).

Naudas vienība: Eiro, 1 eiro = 100 centi, 1 eiro = 0,73 LsMuita: Ārvalstu un vietējo valūtu var ievest un izvest neierobežotā daudzumā. Valstī brīvi var ievest 1 l stipro dzērienu, 2 l vīnu, 16 l alus, 200 cigaretes, 50 cigārus, 250 gr. tabakas. Personīgai lietošanai drīkst ievest 1 kg gaļas, zivju un piena produktu. Preces kuras nav ierobežotas drīkst ievest par 185 Eiro.

Mēreni kontinentāls, raksturīga maiga sniegota ziema un siltas vasaras. Augstākā temperatūra vasarā ir +30ºC, vidējā +18ºC. Ziemā temperatūra bieži noslīd zem 20ºC, bet vidējā ziemas temperatūra ir 3ºC, ziemeļos 14ºC. Aiz polārā loka vasarā saule nenoriet 73 dienas, bet ziemā 50 dienas ilgst polārnaktis. Vidējais nokrišņu daudzums ir 400 – 700 mm gadā. Sniegs turas 4–5 mēnešus, ziemeļos pat 7 mēnešus. Sausākais mēnesis ir aprīlis – maijs, pats mitrākais – augusts.

Galvenā Somijas dabas bagātība ir meži. Tie klāj vairāk nekā divas trešdaļas valsts teritorijas, mežos mājo lāči, vilki, lapsas, aļņi, bet ziemeļos – ziemeļbrieži, polārlapsas, lemingi un citi auksto zonu dzīvnieki. Nevienā citā Eiropas valstī tie neaizņem tik lielas platības. Mežos aug galvenokārt skujkoki – baltegles, priedes, egles ,vietām arī bērzi. Tie labi piemērojusies aukstajam klimatam. Koksni dēvē par Somijas ”zaļo zeltu”, jo katrs piektais soms strādā mežrūpniecībā vai kokapstrādes nozarēs. Šo nozaru produkcija ir svarīgākā valsts eksportprece. Somija no koksnes gatavo ļoti daudz izstrādājumu. Tās ir mēbeles, koka mājas, kā arī celuloze – balta koksnes masa, ko izmanto papīra, kartona un mākslīgo šķiedru ( viskozes) ražošanā.

Salīdzinājumā ar Norvēģiju un Zviedriju Somijā nav augstu kalnu. Ziemeļrietumos Skandināvijas kalnu atzarojumā atrodas augstākā virsotne Halti (1328 m). Pārējā teritorijā ir pauguraini līdzenumi, kuru reljefs veidojies ledus laikmetā. Vidusdaļa atrodas augstieņu grēda Somenselke.

Somijai pieder Ālandu salu grupa Baltijas jūrā, Botnijas līča dienviddaļā. To kopskaits pārsniedz 6000, bet apdzīvotas ir tikai ap 150 lielākās salas. Vairākums iedzīvotāju ir zviedri. Ālandu salas ir ļoti iecienīta somu un zviedru atpūtas vieta. Tā ir īsta paradīze makšķerniekiem, kuri cer izvilkt rekordlielus lomus, jo ūdeņi ap salām ir ļoti bagāti ar zivīm. Šādas atpūtas cienītāji var izīrēt nelielus namiņus nakšņošanai, kā arī laivas un citu inventāru. Lielākajā salā Ālandē atrodas ostas pilsēta Mariehamna . Tās izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis starp Somiju un Zviedriju veicinājis pilsētas attīstību.

Kā jau iepriekš minēju, ka Somija ir slavena ne tikai ar daudzajiem ezeriem, bet arī ar lielajām mežu platībām.