Somija – valsts dati, ģeogrāfija un resursi
• Platība: 338 145 km2, no kuras 10% klāj iekšējie ūdeņi, 69% meži un 8% aramzeme.
• Iedzīvotāju skaits: 5, 3 miljoni, iedz. blīvums – 17 iedz.uz km2
• Parlaments: Eduskunta(somu val.) vai Riksdāgs(zviedru val.), 200 deputātu, ievēl uz 4 gadiem
• Reliģijas: luterāņi – 83%, pareizticīgie – 1%, protestanti, katoļi, ebreji uc.
• Pilsētās un to apkaimēs dzīvo 62% iedz., laukos – 38%
Helsinki(galvaspilsēta) tajā un tās apkaimē dzīvo ap miljons iedz.
• Somijai ir lielākais arhipelāgs Eiropā, kas sevī ietver arī daļēji atkarīgo provinci Ālandus 1552 km2 lielu salu arhipelāgu.
• Iedzīvotāju skaita pieaugums gadā: 0.5 – 1%
• Pasaules ekonomikas forumā Somija atzīta par demokrātiskāko un vismazāk korumpēto valsti.
Jau no 10.gadsimta pēc somu zemēm tīkoja Zviedrijas Karaliste un Novgorodas kņaziste(Krievija). No 1154. gada līdz 1809.gadam Somija atradās Zviedrijas pakļautībā. Taču 1807.gadā starp krievu caru Aleksandru I un franču imperatoru Napoleonu tika noslēgts Tilzītes miera līgums un Somija nonāca Krievijas interešu zonā. Līdz ar to1809.gadā Krievija pievienoja sev Somiju kā autonomu kņazisti. Tādējādi Krievija ieguva sev izeju uz Baltijas jūru. Tomēr Somijai bija daudzas privilēģijas tai atļāva veidot savu parlamentu, valsts aparātu, tika sekmēta kultūras attīstība. Un tikai 1914.gadā cara valdība tās likvidēja.
Pēc 1917.gada revolūcijas Krievijā, Somijā aktuāls kļuva jautājums par neatkarības atgūšanu, tāpēc 1917. gada 19.decembrī tika pieņemta deklarācija par Somijas Republiku, taču to neatzina citas valstis. 1919. gadā G. Mannerheima vadībā tika pieņemta un izstrādāta Somijas konstitūcija, kura ir spēkā līdz pat šai dienai.
1941.gadā Somija nostājās Vācijas pusē, taču attiecās no jebkādas ideoloģiskās sadarbības. Gadu pirms kara beigām Somija izstājās no kara un izdzina vāciešus no savas teritorijas. 1944. gadā Somija noslēdza pamieru ar Krieviju, un 1955.gadā beidza eksistēt Krievijas militārā bāze Somijas teritorijā, Porkalas pussalā, tādējādi, Somija kļuva pilnīgi neatkarīga.
Somija ir vienīgā Skandināvijas valsts, kura ir parlamentāra republika. Prezidents tiek ievēlēts uz sešiem gadiem, un pašreizējā prezidente ir Tarja Halonena, kura tika ievēlēta 2000. gadā un atkārtoti ievēlēta 2006.gadā. Prezidentu ievēl tauta, tam ir arī tiesības atlaist parlamentu un ierosināt jaunas vēlēšanas.
Tomēr vara vairāk koncentrēta parlamenta rokās. Parlaments izveidojās 1906.gadā, tajā tika iekļautas arī sievietes. Tā pamatelementi nav mainījušies arī līdz mūsdienām. Parlamentu ievēl 18 gadus sasniegušie pilsoņi un parasti Somijā vēlēšanās piedalās apmēram 70% balsstiesīgo. Parlaments sastāv no 200 ministriem, kurus vada premjerministrs. Premjerministrs ir tās partijas līderis, kura parlamenta vēlēšanās ieguvusi visvairāk vēlētāju balsu. Pašreiz Somijas premjerministrs ir Matti Vanhanens. Jebkurš ministrs var tikt izbalsots no parlamenta, aizstāts vai atlaists. Parasti parlamentā ir ne mazāk kā 70 sieviešu.
