Somija (Suomi)
•Somijas Republika robežojas ar Krieviju, Norvēģiju un Zviedriju
•Platība: 338 145 km2, no kuras 10% klāj iekšējie ūdeņi, 69% - meži un 8% - aramzeme.
•Iedzīvotāju skaits: 5, 3 miljoni, iedz. blīvums – 17 iedz.uz km2
•Tautas: somi - 91,6 %, zviedri – 5,5 %, sāmi – 0,14%
•Valsts valodas: somu, zviedru
•Parlaments: Eduskunta(somu val.) vai Riksdāgs(zviedru val.), 200 deputātu, ievēl uz 4 gadiem
•Reliģijas: luterāņi – 83%, pareizticīgie – 1%, protestanti, katoļi, ebreji uc.
•Pilsētās un to apkaimēs dzīvo 62% iedz., laukos – 38%
•Lielākās pilsētas:
Helsinki(galvaspilsēta) - tajā un tās apkaimē dzīvo ap miljons iedz.
Espoo – 234,520 iedz.
Tampere - 206,171 iedz.
Vantaa - 189,694 iedz.
Turku - 175,508 iedz.
•Administratīvais iedalījums: 6 lēnes:
Dienvidsomija
Austrumsomija
Rietumsomija
Oulu
Lapzeme
Ālandi
•Derīgie izrakteņi: varš, cinks, niķeļa rūda, hroma rūda, dzelzsrūda, polimetālu rūda, kūdra.
•Somijā ir 187 888 ezeri, 5100 upju, 179 584 salas.
•Somijai ir lielākais arhipelāgs Eiropā, kas sevī ietver arī daļēji atkarīgo provinci Ālandus - 1552 km2 lielu salu arhipelāgu.
•Augstākā virsotne: Halti – 1328 m vjl.
•Lielākais ezers: Saima (Saimaa) – 1760 km2
•Lielākā ezeru sistēma: Saimas ezeru sistēma – 4377 km2
•Garākā upe: Kemijoki – 483 km
•IKP uz vienu iedzīvotāju 2006 gadā – 37 504 $
•Inflācija – 2,2%
•Bezdarba līmenis – 6, 7%
•Naudas vienība: eiro (kopš 2002. gada)
•Bērnu mirstība < 1.5 %
•Iedzīvotāju skaita pieaugums gadā: 0.5 – 1%
•Vidējais dzīves līmenis: 75 gadi
•Dzīves līmenis: ļoti augsts
•Enerģijas ražošana uz 1 iedz. (kWh) > 5000
•1955. gadā iestājusies ANO, 1995. gadā – Eiropas Savienībā
•Pasaules ekonomikas forumā Somija atzīta par demokrātiskāko un vismazāk korumpēto valsti.
Vēsture
Tagadējās Somijas teritorijā somu tautas ienākušas ap 4000 gadu p.m.ē. Uzskata, ka somu tautas ir cēlušās Viduskrievijā un laika gaitā sajaukušās ar slāvu un ģermāņu tautām. Somiem radniecīgas tautas ir igauņi un arī ungāri.
Jau no 10.gadsimta pēc somu zemēm tīkoja Zviedrijas Karaliste un Novgorodas kņaziste(Krievija). No 1154. gada līdz 1809.gadam Somija atradās Zviedrijas pakļautībā. Taču 1807.gadā starp krievu caru Aleksandru I un franču imperatoru Napoleonu tika noslēgts Tilzītes miera līgums un Somija nonāca Krievijas interešu zonā. Līdz ar to1809.gadā Krievija pievienoja sev Somiju kā autonomu kņazisti. Tādējādi Krievija ieguva sev izeju uz Baltijas jūru. Tomēr Somijai bija daudzas privilēģijas- tai atļāva veidot savu parlamentu, valsts aparātu, tika sekmēta kultūras attīstība. Un tikai 1914.gadā cara valdība tās likvidēja.
Pēc 1917.gada revolūcijas Krievijā, Somijā aktuāls kļuva jautājums par neatkarības atgūšanu, tāpēc 1917. gada 19.decembrī tika pieņemta deklarācija par Somijas Republiku, taču to neatzina citas valstis. 1919. gadā G. Mannerheima vadībā tika pieņemta un izstrādāta Somijas konstitūcija, kura ir spēkā līdz pat šai dienai.
No 1939. līdz 1940. gadam starp Somiju un Krieviju norisinājās Ziemas karš. Lai arī Krievija ar milzīgu karaspēku iebruka Somijā, somi saglabāja savu humoru un pat jokoja: „Tik daudz krievu! Kur gan mēs viņus apraksim?” Uzskata, ka somu un krievu skaitliskā attiecība esot bijusi 1: 50. Tomēr somi cīnījās, un tikai 1940.gada martā piekrita miera sarunām. 1940.gada 12.martā Somija parakstīja miera līgumu, ar kuru tai nācās attiekties no 1/10 daļas savas teritorijas.
1941.gadā Somija nostājās Vācijas pusē, taču attiecās no jebkādas ideoloģiskās sadarbības. Gadu pirms kara beigām Somija izstājās no kara un izdzina vāciešus no savas teritorijas. 1944. gadā Somija noslēdza pamieru ar Krieviju, un 1955.gadā beidza eksistēt Krievijas militārā bāze Somijas teritorijā, Porkalas pussalā, tādējādi, Somija kļuva pilnīgi neatkarīga.
Valsts pārvalde, iekārta
Somija ir vienīgā Skandināvijas valsts, kura ir parlamentāra republika. Prezidents tiek ievēlēts uz sešiem gadiem, un pašreizējā prezidente ir Tarja Halonena, kura tika ievēlēta 2000. gadā un atkārtoti ievēlēta 2006.gadā. Prezidentu ievēl tauta, tam ir arī tiesības atlaist parlamentu un ierosināt jaunas vēlēšanas.
Tomēr vara vairāk koncentrēta parlamenta rokās. Parlaments izveidojās 1906.gadā, tajā tika iekļautas arī sievietes. Tā pamatelementi nav mainījušies arī līdz mūsdienām. Parlamentu ievēl 18 gadus sasniegušie pilsoņi un parasti Somijā vēlēšanās piedalās apmēram 70% balsstiesīgo. Parlaments sastāv no 200 ministriem, kurus vada premjerministrs. Premjerministrs ir tās partijas līderis, kura parlamenta vēlēšanās ieguvusi visvairāk vēlētāju balsu. Pašreiz Somijas premjerministrs ir Matti Vanhanens. Jebkurš ministrs var tikt izbalsots no parlamenta, aizstāts vai atlaists. Parasti parlamentā ir ne mazāk kā 70 sieviešu.
Parlamentam ir 3 galvenās funkcijas - tas pieņem likumus, apstiprina gada budžetu un uzrauga valsts pārvaldi.
Valsts simboli
Karogs - uz balta fona zils krusts. Pirmo reizi lietots 1861.gadā kā Helsinku Jahtkluba karogs. Vēlāk izvirzīts konkursam par Somijas karogu. Oficiāli pieņemts 1918.gada 29.maijā. Zilā krāsa simbolizē ezerus, baltā – sniegu.
Himna – „Maamme” (mūsu zeme). Mūziku tai ir komponējis vācu imigrants Fredriks Pacius, vārdus sarakstījis zviedriski runājošais soms Johans Ludvigs Runebergs, pirmo reizi tā izpildīta 1848.gada 13. maijā. Somi vēlas lai himna tiktu nomainīta ar Žana Sibēliusa dziesmu „Finlandia”, jo pašreizējā himna esot pārāk līdzīga igauņu himnai un arī tāpēc, ka himnu sacerējis vācietis un zviedrs.
Ģerbonis – Kad nomira karalis Gustavs I, viņa dēls Džons, izveidoja jaunu ģerboni, kas tika apstiprināts 1581. gadā. Lauva ir no Zviedru karaliskās ģimenes Folkungu ģerboņa, bet zobeni paņemti no Karēlijas ģerboņa.
Sisu – jēdziens, kas apzīmē drosmi, neatlaidību, nepadošanos.
Somu jaunava – simbolizē Somiju. Parasti attēlo jaunu meiteni blondiem matiem un zilām acīm, tērpušos zilā un baltā tautastērpā.
Kalevala - somu varoņeposs, ko sarakstījis Eliass Lonrots 19.gs vidū.
Kantele – nacionālais mūzikas instruments, kas atgādina kokli.
Mammi – somu Lieldienu ēdiens, iesala biezputra, ko gatavo no graudiem(mieži, kvieši, auzas, rudzi), ūdens un maizes.
Kalakukko – somu ēdiens, ko gatavo rudzu maizes klaipā iecepot zivi, cūkgaļu vai bekonu.
Joulupukki – Santa klausa nosaukums somu valodā.
Sahti – tradicionālais somu alus, ko gatavo no miežiem, rudziem, auzām, kviešiem un kadiķogām.
Mustamakkara – melnā desa, asinsdesas paveids, ko ēd kopā ar brūkleņu ievārījumu.
Saimniecība.
Pēc Otrā Pasaules kara Somiju sāka saukt par Ziemeļu Japānu, jo tās IKP bija viens no augstākajiem Eiropā.
Pašlaik Somija ir viena no augstāk attīstītākajām valstīm pasaulē.
Somijā nodarbojas ar metalurģiju, mašīnbūvi, elektroiekārtu ražošanu, un kokmateriālu ražošanu. Somija ir viena no Eiropas lielākajām priežu un egļu kokmateriālu ražotājvalstīm. Mazvērtīgāko koksni pārstrādā celulozes rūpnīcās, kur to vāra un iegūst etilspirtu, celulozi un citus produktus. No etilspirta ražo dažādas ķimikālijas, bet no celulozes un koksnes masas – papīru, kokšķiedras plātnes un citus izstrādājumus. Zāģskaidas un citus atkritumus sadedzina un iegūst siltumu un elektroenerģiju.
Somija eksportē: elektro un optisko tehniku – kopumā 28% no eksporta
metāla izstrādājumus, mašīnbūves produkciju – 31, 1 %
kokmateriālus, papīru – 20, 3 %
ķīmiskās rūpniecības produkciju – 16%
Eksportē pārsvarā uz Krieviju, Zviedriju, Vāciju.
Somija importē: izejvielas mašīnbūvei
neapstrādātus metālus
apģērbu, tekstilizstrādājumus
automašīnas
dažādas saimniecības preces
Importē pārsvarā no Vācijas, Krievijas, Ķīnas.
Somijā pēdējos gados daudz uzmanības tiek pievērsts informācijas tehnoloģijām, tāpēc pašlaik Somijas veiksmīgākais un lielākais uzņēmums ir Nokia, kas pārstāv telekomunikāciju sektoru un nodarbojas ar mobilo tālruņu un citas sadzīves tehnikas ražošanu(televizoru, piemēram).
Otrs lielākais Somijas uzņēmums ir Neste, kas nodarbojas ar naftas produktu pārvadāšanu uz Somiju. Somijā ir vāji attīstīta lauksaimniecība, jo ir maz lauksaimniecībā izmantojamo zemju. Pārsvarā audzē labību - kviešus, rudzus, miežus, auzas.
Somiski Suo nozīmē purvs, bet maa - zeme , tātad – purvu zeme. Purvi aizņem 1/3 daļu no Somijas teritorijas, un Somija pēc kūdras krājumiem ieņem pirmo vietu Eiropā.
Klimats
Somijas lielākā daļa atrodas mērenajā joslā, bet tās ziemeļi – subarktiskajā klimata joslā. Tās klimats ir diezgan līdzīgs Latvijas klimatam – aukstas ziemas un mēreni siltas vasaras. Klimatu ietekmē arī siltā Golfa straume. Temperatūra Helsinkos jūlijā ir +17oC, bet februārī apmēram -15oC. Somijas ziemeļos ir novērojama arī polārā diena un polārā nakts. Vasarā saule nenoriet apmēram 73 dienas, tāpēc lielākajā Somijas daļā ir tā sauktās baltās naktis. Ziemā saule neuzlec, vai parādās ļoti zemu pie apvāršņa apmēram 51 dienu. Somijā ir novērojama arī ziemeļblāzma(attēlā).
Slaveni cilvēki
Politiķi –Tarja Halonena- pirmā prezidente sieviete
Karls Gustavs Emīls Mannerheims – karavadonis, pirmais neatkarīgās Somijas prezidents, konstitūcijas veidotājs.
Pāvo Lipponens – pirmais somu parlamenta spīkers.
Mīna Sillanpā – pirmā sieviete ministre
Zinātnieki – Regnārs Artūrs Granīts – 1967. gadā ieguvis Nobela prēmiju medicīnā
Ādolfs Ēriks Nordenskiolds – ģeologs, mineralogs un Arktikas pētnieks
Arturs Ilmārs Virtanens – 1945. gadā ieguva Nobela prēmiju ķīmijā. Nodarbojās ar bioķīmiju.
Lēna Palotie – viena no pirmajām, kas sāka darboties gēnu inženierijas jomā.
Larss Ahlforss – ievērojamākais somu matemātiķis
Esko Valtaoja – somu astronoms, rakstnieks un biologs
Sportisti - Pāvo Nurmi – skrējējs, izcīnījis 9 olimpiskās zelta un 3 sudraba medaļas, uzstādījis 31 rekordu īso distanču skriešanā.
Ville Ritola – somu garo distanču skrējējs, izcīnījis 8 olimpiskās zelta medaļas
Lasse Virēns – skrējējs, izcīnījis 4 olimpiskās zelta medaļas
Juho „Hanne” Kolehmainens – garo distanču skrējējs, izcīnījis 4 olimpiskās zelta un vienu sudraba medaļu
Volmārs Iso – Hollo – izcīnījis 2 olimpiskās zelta medaļas barjerskriešanā
Verners Jārvinens – izcīnījis olimpisko zelta un 2 bronzas medaļas diska mešanā
Matti Jārvinens – izcīnījis 2 olimpiskās zelta medaļas šķēpa mešanā
Mika Hākinens – Formulas 1 braucējs
Kimi Raikonens – Formulas 1 braucējs
Klāss Tunbergs – ātrslidotājs, izcīnījis 5 zelta, 1 sudraba un 1 bronzas olimpisko medaļu
Jouko Ahola – divreiz ieguvis Pasaules spēcīgākā vīra titulu
Hanno Mottola – pirmais somu basketbolists, kas iekļuva NBA
Rakstnieki- Tūve Jānsone – somu rakstniece, sarakstījusi grāmatas par trollīti Muminu
Eliass Lonrots – sarakstījis somu varoņeposu „Kalevala”
Franss Emils Sillanpā – ieguvis Nobela prēmiju literatūrā
Citi -Karls Fazers – nodibināja šokolādes un konfekšu fabriku
Janīna Frostela – somu modele, dziedātāja un seksa simbols
Armi Kūsela – uzvarēja pirmajā Miss Universe konkursā
Atoss Erkko – bagātākais cilvēks Somijā, avīzes „Helsingin Sanomat” īpašnieks
Žans Sibēliuss – slavenākais somu komponists
Darude – elektroniskās deju mūzikas producents
The Rasmus – somu rokgrupa
Apocalyptica – 4 čellistu grupa
Children of Bodom – grupa, kas pārstāv black un death metal stilu
Lordi – smagā roka grupa, kas atnesa somiem pirmo uzvaru Eirovīzijā.
HIM – alternatīvā roka grupa
Karls Ludvigs Engels – arhitekts, projektējis Senāta ēku, Katedrāli, universitāti Helsinkos
Eliels Sārinens – arhitekts, izstrādāja Helsinku ģenerālplānu, Helsinku dzelzceļa stacijas un Dž. Kenedija lidostas projektu
Larss Sonks – arhitekts, projektējis Tamperes katedrāli un Somijas prezidenta villu
Alvars Ālto – arhitekts, projektējis dzīvojamās mājas, rūpnīcas un pat Rovaniemi pilsētu.
Frederiks Idestams – uzņēmējs, 1871. gadā izveidoja kompāniju „Nokia”
Karls Stokmanns – uzņēmējs, izveidoja „Stokmann” universālveikalu tīklu
Linuss Torvalds – datorinžinieris, izveidoja operētājsistēmu „Linux”
Jarkko Oikarinens – izveidoja pirmo interneta čata tīklu IRC (Internet Relay Chat)
