Spānija: valoda, kultūra un klimats – ceļojuma ceļvedis

Klimats: subtropisks Vidusjūras klimats, sauss un pietiekami karsts. Ziemas maigas, janvārī vidējā gaisa temperatūra ir +8 14ºC, kalnos dažreiz nolaižas līdz 7ºC. Vasaras karstas, jūlijā vidējā gaisa temperatūra ir +23 29ºC. Nokrišņu daudzums svārstās no 250 līdz 700 mm gadā, pārsvarā rudenī un ziemā. Kanāriju salās klimats pārsvarā tropisks, ziemā temperatūra +25ºC, vasarā +28ºC. Baleāru salās ir Vidusjūras klimats, temperatūra ziemā +12ºC, vasarā +18 26ºC. Vislabāk valsti apciemot pavasara beigās un rudens sākumā

Katalonijas Vidusjūras piekraste stiepjas caur Kosta Bravas un Kosta Doradas kūrortu zonām. Te ir brīnišķīgas smilšu pludmales un daudz saules. Vasaras periodā valdošais vējš ir viegla dienvidrietumu brīze, kas ātri izgaisina rīta dūmaku un padara maigāku pusdienlaika karstumu. Piekrastes iespaidīgā vēsture rosina aplūkot apkaimi un noteikti apmeklēt Barselonu, Taragonu, Andoras mazvalstiņu, Monseratas klosteri un Figeru. Daudzveidīgais ekskursiju un izklaides pasākumu piedāvājums padara atpūtu pie jūras daudzveidīgāku un krāsaināku.

Barselona ir otra lielākā pilsēta valstī, Katalonijas galvaspilsēta un viena no lielākajām Vidusjūras ostām. Vecpilsētas centrā atrodas gotisku celtņu komplekss – „Barri Gotic”, ko pelnīti sauc par viduslaiku celtņu un baznīcu „brīvdabas muzeju”. Netālu no gotiskā kvartāla atrodas arī Pablo Pikaso muzejs. Apskates vērta ir Antonio Gaudi arhitektūra, īpaši tā arī nepabeigtā katedrāle „Sagrada Familia”, skaistākā gājēju iela pasaulē – La Rambla, El Greko muzejs, Guela parks, akvārijs, katedrāle, Giro muzejs, Okeanogrāfi jas muzejs u.c. Piekrastē slienas piemineklis slavenajam jūrasbraucējam Kristoforam Kolumbam, te ir arī milzumdaudz jauku un krāsainu ielas kafejnīciņu un restorānu. Barselona ir žilbinoša pilsēta, kurā dzīvība kūsā dienu un nakti, uz brīdi pierimstot vien siestas laikā.

Monserata – klosteris Katalonijas dievmātes godam, kurš jau gandrīz tūkstoš gadu pieder benediktiešu ordenim. Neatkārtojami lielisku un majestātisku šo Katalonijas ainavu padara apmēram 1200 klinšu, kas no visām pusēm ieskauj klosteri. Mūsdienās Monseratas klosterī dzīvo apmēram 80 mūku. Dievkalpojuma laikā rītos un vakaros te ir iespēja noklausīties zēnu kora dziedājumus. Monseratas koris ir slavens ar savām senajām dziedāšanas tradīcijām, un to pazīst un novērtē visā pasaulē. Klostera bazilikas lepnums ir koka Dievmātes skulptūra, bet klostera muzejs ir viens no labākajiem Eiropā. Šeit izstādīti Pikaso, Dalī, Degā, Pizarro, Poļakova un citu pasaulslavenu gleznotāju darbi.