Spīdala Andreja Pumpura eposā “Lāčplēsis”

Daudzu meiteņu ideāls droši vien ir Laimdota no Andreja Pumpura eposa “Lāčplēsis”, tomēr man labāk simpatizē Spīdala. Salīdzinot viņu ar sievietes ideālu Spīdalu, Laimdota ir pilnīga nulle. Ir tik jauka sajūta ja tu vari pats panākt visu ko gribi, un ja tu esi pārliecināts par sevi tad tev viss vienmēr izdodas, un, lūk, šāds cilvēks bija Spīdala. Spīdala ir kā seno laiku „caca”. („Caca” skaista, iekārojama, jautra, iedomīga meitene, kura spēj savaldzināt jebkuru puisi). Spīdala ir gudra, neaprakstāmi skaista un zina ko vēlas un kā to panākt, viņa ļoti aizrauj mani un tādēļ izvēlējos rakstīt par Spīdalu!

Spīdala Aizkraukļa vienīgā meita “rotājās gredzeniem, krellēm”, tiešām “jaunekle īsta skaistule”. Līdzīgi lauvai Spīdala ir kaut kas apburošs, bet tajā pašā brīdī “tai trūkst tāds mīlīgais jaukums”, kas tā vien vilina to paglaudīt. Tomēr pat Lāčplēsim Spīdala pirmajā redzēšanās brīdī iepatīkas: ”Skaistumu tādu tas nebija redzējs:

Spīdala ir ragana, tā ir saistījusies ar tumšajiem spēkiem, bet ne tikai kalpo tiem, bet arī pati vada savus ļaunos atriebības plānus.

Spīdalai patīk Lāčplēsis, bet mīlestība pārvēršas milzīgā naidā kopš tā laika, kad varonis atklāj meitenes neķītrās gaitas. Bet milzīgs kauns pārņem Spīdalu tad, kad tā ierauga Lāčplēsi nākošajā rītā pēc nakts Velna bedrē, nākot uz Aizkraukļa pili. “Spīdala pakaļ tiem noskatās, un acis tai zvēro nikni.””Jāj tu līdz austrumam,”saka tā,”gan atriebjot panākšu tevi! “Šī straujā pāreja no simpātijām uz naidu noved Spīdalu pat līdz neapzinātai, kur nu vēl apzinātai ļaunprātībai. Viņas patmīlība ir aizskarta, meitene tiešām ir iedzīta bezizejas situācijā. Spīdala ir nepārprotami aizvainota līdz sirds dziļumiem, tādēļ tā nolemj atriebties Lāčplēsim.