Špiķeris fizikā (part 3)

Termins holohgrāfija cēlies no grieķu valodas vārdiem holos – viss, pilnīgs un grapho – rakstu. Tātad hologrāfija nozīme pilnīgs pieraksts. Šajā gadījumā domāts visas gaismas viļņa nestās informācijas pilnīgs pieraksts. Parastā fotogrāfijā iegūst telpisko priekšmetu plakanu attēlu, saglabajot zināmā mērā priekšmeta detaļu kontensitāti. Taču šādā veidā netiek fiksētas no dažādiem priekšmeta punktiem pienākošo viļņu fāžu atiiecības, kas satur ļoti daudz informācijas par priekšmetu. Pilnīgi jaunu viļņu pierakstīšanas un reproducēšanas metodi – hologrāfiju 1948. Gadā atklāja ungāru izcelsmes zinātnieks D. Gābors, kas darbojās Anglijā. Tomēr D. Gābora ideju realizācija tajā laikā bija stipri apgrūtināta piemērotu gaismas avotu trūkuma dēļ. Tikai pēc tam, kad 1960. Gadā bija radīti optiskie kvantu ģeneratoti – lāzeri, kas dod starojumu ar augstu koherences pakāpi laikā un relpā, sākās hologrāfijas strauja attīstība. Pirmās hologrammas, izmantojot lāzeru, 1962. Gadā ieguva amerikāņu fiziķi E. Leits un J. Ipatnieks. Padomju zinātnieks J. Deņisjuks tajā pašā gadā izstrādāja oriģinālu metodi hologrammu iegūšanai ar biezu fotoemulsijas slāņu palīdzību.Pēc šīs metodes iespējams reproducēt krāsainus attēlus.Objektīvi O1 un O2 (26.23 att a) pārveido lāzera gaismas staru platā staru kūlī. Šī kūļa viena daļa pēc atstarošanas no spoguļa Sp, tā saucamais atbalsta staru kūlis 1, krīt uz fotoplati H. Otra staru kūļa daļa 2 apgaismo priekšmetu P un izlkiedētās gaismas viļņu veidā arī nonāk uz fotoplati H, kur interferē ar atbalsta staru kūli, jo abi kūļi ir koherenti. Inreferences aina tiek fiksēta uz fotoplates. Šādi eksponēta, attīstīta un tālāk apstrādāta fotoplate ir hologramma. Lai attēlu reproducētu, hologrammu apgaismo ar tāda paša lāzera gaismu, kas krīt tapat kā atbalsta staru kūlis hologrammas uzņemšanas procesā (26.23. att. B). Hologrammā notiek gaismas difrakcija. Tā kā šajā “režģī” caurlaidība starp nomelnojuma maksimumiem un min mainās sinusoidali, tad rodas tikai trīs difrakcijas kartas: m=0; m=+1 un m= 1. Virzienā, kas atbilst kārtai m=+1, izplatās vilnis, kuram ir gluži tāda pati struktūra kā priekšmeta atstarotajam vilnim. Tas dod šķietamu priekšmeta attēlu A’,. kuru var ieraudzīt, skatoties uz hologrammu šim vilnim pretī. Vilnis, kas atilst kārtai m= 1, veido īstu spoguļsimetrisku priekšmeta attēlu A’’.

14.gaismas polarizācija.Neviens nevārēja pateikt vai gaimsas viļņi ir šķērsviļni vai garenviļņi. To, ka gaismas viļņi ir šķērsviļņi, uzskatāmi pierāda eksperiments ar divām turmalīna plāksnītēm. Plāksnītes izgrieztas no kristala paralēli vienam no kristāl režģa virzieniem. Plāksnīti T1 (27.2 att.) novieto tā, lai gaisma no avota S kristu uz to perpendikulāri.

)/(I(p)+I(d) polar un dab intens. I=I(o)*cos^2(phi) suc par Malīsa likumu.

15.Gaismas polarizācija pie gaismas atstarošanās un laušanas uz robežvirsmas ar dielektriķi.