Sports un tā nozīme veselībā

Ir daudz piekritēju aktīvam dzīvesveidam. Lielai daļai cilvēku spors ir vaļasprieks. Tiem, kuri dzīvo pilsētā, ir daudz brīvā laika. Viņi nodarbojas ar sportu, lai relaksētos un uzkrātu sevī pozitīvās emocijas. Sportojot cilvēki garīgi atpūšas, bet fiziski norūdās. Sports ir vaļasprieks tiem cilvēkiem, kam ir mazkustīgs dzīves veids vai „sēdošs darbs”. Populārākie atpūtas sporta veidi ir slēpošana, skriešana, peldēšana, teniss un citi, bet dažviet ir izplatīti ekstrēmie sporta veidi. Ir grupa cilvēku, kuriem ekstrēmais sports ir hobijs, viņi tam velta daudz sava brīvā laika.

Daudzi sporto, lai uzturētu fiziskajā formā savu ķermeni un nepieņemtos svarā, uzlabotu savu fizisko spēku. Korpulenti nodarbojas trenažieru zālēs, kur cer samazināt savu masu. Nedaudzi cilvēki domā, ka sports palīdz atbrīvoties no dažādām slīmībām. Tas nostiprina organisma imunitāti pret saaukstēšanās slimībām. Laucinieku darbi ir saistīti ar fizisko slodzi, tas ir sava veida sports, kas attīsta cilvēka ķermeni un uztur to formā.

Mūsu ģimenē visi seko profesionālā sporta notikumiem Latvijā un pasaulē, galvenokārt, no telvīzijas pārraidēm. Ir cilvēki, kuriem sports ir profesija, tie par saviem saniegumiem saņem atalgojumu. Sportisti trenējas visu aktīvo dzīvi, galvenokārt kādā noteiktā sporta veidā, kurš labāk patīk un padodas. Daudzi sportisti ir izvēlējušies kādu sporta veidu kopš agras bērnības, un tas viņus pakāpeniski piesaista sev. „Mūsu interese par sportu iesākās lēnām un nemānāmi,” raksta A. Eglītis savā atmiņu romāna „Pansija pilī”. Romāna tēli Anšlavs ar Voli sporta veidus ļoti bieži mainīja, viņi mērķtiecīgi centās atrast sev īsto, kurš viņiem patīk un ir piemērots.