St „Pērļu zvejnieks“ analīze

1) Stāsta tēma ir mīlestība, dzīves ideāli un vērtības, sevis meklēšana. Dotais nosaukums „Pērļu zvejnieks” ir simbolisks. Var teikt arī ka tēma ir galvenā varoņa Anša Vairoga „pērļu zvejošana” visa sava neilga mūža garumā, tikai pārnestā nozīmē. Pērles šajā literārā darbā ir salīdzināmas ar cilvēku sirdīm un dvēselēm, arī ar īstiem, uzticīgiem draugiem.

2) Galvenā problēma ir nespēja atrast savu vietu pasaulē, cīņa ar iekšējo Es. Ar to arī saistās galvenā varoņa iekšējie pārdzīvojumi.

3) Stāstījums tiek veikts hronoloģiski, no autoriālā stāstītāja redzespunkta. Literārā darbā nav saskatāms kāpinājuma princips, nav īpašu sarežģījumu un saasinājumu. Runājot par laiku, var atzīmēt ka tas ir visai dažāds. Lielākā dāļā ir laika sakrišana, bet atsevišķos fragmentos paradās arī laika saspiešana, piem. starp vienas nodaļas beigām un citas nodaļas sākuma („Nākošā dienā Ansis nogāja pie viena no Rīgas labākiem mūzikas skolotājiem. Viņi iekārtoja stundas, un Ansis iesāka nodarboties ar mūziku. <...> Pusotra gada bija pagājis. Taisni uz Ziemas svētkiem Ansis bija diplomu dabūjis, ka ģimnāziju sekmīgi beidzis.”) un laika izstiepšana, vietās, kur aprakstīti Anša iekšēji monologi un pārdzīvojumi.

5) Tekstā ir daudz arhaismu. Piemēram, famīlija(ģimene), kozīne(māsīca), bufetčiks, tāļāk, tejāters. Autora valoda i tēlaina, izmantots daudz epitetu: salds acumirklis, debešķīgas jūtas, zelta laiki; metaforu: dievības greznajā varavīksnē, sniega baltā krēslā, tumši mākoņu blāķi; salīdzinājumu: īstā mīlestība ir kā miegs, lietus gāzīs kā ar spaiņiem; personifikāciju: Gaujas upes līči pušķojas, saule smaida, mākonīši pa gaisu peld, mīlestība līksmo; arī oksimorons: iznīcīgi ir prieki.