Stils Indijā un tā izpausmes mūsdienās

Islāmu iebrukumā (ap 1000. gadu pēc m.ē.) persiešu apģērbu mode ienāca Indijā un kļuva īpaši populāra Indijas ziemeļos. Iespējams, ka tieši tādēļ tur nekad vairs nemēdza valkāt sari vai doti. Gan vīrieši, gan sievietes sāka valkāt bikses, kurām pāri parasti vilka garas tunikas, nereti līdz pat ceļiem. Šīs bikses sauca par čuridarām (churidhar). Sievietes parasti valkāja čuridaras ar garu plīvuru vai šalli pāri tām.

Jau no senatnes indiešiem ir raksturīgs vislielākais rotu skaits apģērbā. Indiešu sievietes, kuras varēja atļauties, parasti valkāja daudz sudraba un zelta rotaslietas, īpaši jau auskarus un deguna riņķus (pīrsingus). Dažreiz viņas uzzīmēja sev uz pieres sarkanu punktu kā rotājumu. To sauca par bindi. Bindi parasti simbolizēja trešo, Budas visu redzošo aci.

Pie vieniem no šūtajiem vīriešu apģērbiem pieskaitāms arī kaftāns. Tā kreisā mala stipri nosedza labo malu un tas bija pogājams zem labās rokas. Kakla izgriezums bija nošūts ar rotājuma apmali. Pēc vēlēšanās vidukli varēja nosiet ar jostu vai spilgtu šalli.

Kājās parasti indieši vilka sandales vai slēgtas kurpes ar smailiem purngaliem.

Indijas tērpos liela nozīme ir krāsu simbolikai. Ar to cenšas izteikt koncepciju, emocionālo noskaņojumu. Parasti brūno uzskatīja par erotisko krāsu, sarkano par dusmu, vēlmju un kaisles krāsu. Iespējams, ka tieši tādēļ līgavas parasti vilka sarkanus sari, bet līgavaiņiem bija balts tērps un sarkans turbāns galvā.

Kopumā Indijas mode ir bijusi ļoti interesanta un krāšņa.

Indiešiem ir bijuši ļoti daudz un dažādi apģērbi, bet lielākā daļa ir bijuši līdzīgi ģērbjami vai taisāmi.ir arī tādi apģērbi, kuru nosaukumi ir dažādi, bet tehnika ir vienāda. Tieši tādēļ turpmāk apskatīsim populārākos no apģērbiem vai to detaļām.

Sari ir garš, parasti 5 6 metrus garš auduma gabals, ko apsien ap sievietes ķermeni. Tas var tikt aptīts ļoti daudzos dažādos veidos. Ir dzirdēts, ka indietes zinot pat līdz 30 veidus kā to aptīt (viens no populārākajiem veidiem ir lapas apakšpusē, attēlā). Pats vārds ‘’sari’’ nāk no vārda sanskrits, kas nozīmē apģērbs. Sari pirmo reizi ir pieminēti Vedas rakstos, aptuveni 600 gadu p.m.ē. (Rig Veda raksti ir poēmas apkopojums, kas vispirms tika izdziedāts un ar laiku arī izplatīts( pirms vairākiem tūkstošiem gadu),bet tad pirmo reizi arī pierakstīts, aptuveni 1000 g. p. m.ēTiek uzskatīts, ka tie ir vieni no svētākajiem tekstiem hinduismā). Bagātākas sievietes varēja atļauties valkāt sari no zīda, bet lielākā daļa sieviešu valkāja sari no kokvilnas. Ir bijuši vairāki veidi kā valkāt sari, bet lielākoties tos valkāja līdzīgi kā aptinot svārkus tikai vienu drēbes daļu pārmeta pār plecu vai arī valkāja pār galvu un pleciem kā plīvuru. Strādājošas sievietes nereti arī tina tos starp kājām lai lietotu kā sava veida apakšbikses. Sievietes, kuras cīnījās ar armiju, ielocīja sari augšdaļu uz aizmuguri lai pilnībā atbrīvotu rokas cīņai. Lielākā daļa sari ir bijuši 5 6 metrus gari, taču ir bijuši arī 9 un 10 metrus gari sari. Indieši varēja izvēlēties savam apģērbam jebkuras krāsas audumu, tikai ne dzelteno, jo to uzskatīja par valdnieka un viņa dzimtas krāsu. Jaunākās sievietes parasti valkāja sari gaišās un spilgtās krāsās, bet atraitnes un citas sievietes sērās mēdza valkāt tikai baltos sari.