Stratēģija integrācijai eiropas savienībā

Latvijai iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) dod iespēju aktīvi piedalīties gan Eiropas, gan pasaules ekonomikas, politikas un kultūras attīstības veidošanā. Līdzšinējā Eiropas Savienības prakse ir pierādījusi, ka tieši tā saucamo mazo dalībvalstu loma ir bijusi ļoti svarīga izšķirošu lēmumu pieņemšanā. Eiropas Savienība jau tagad no kandidātvalstīm sagaida ne tikai pieprasījumus, bet arī priekšlikumus un idejas, kas dotu savstarpējus ieguvumus gan savienībai, gan kandidātvalstij.

Latvijā veicamie uzdevumi integrācijai Eiropas Savienībā (ES) ar katru dienu paplašinās. Aug arī integrācijas procesā iesaistīto institūciju un ieinteresēto cilvēku skaits. Ir izstrādāta un pieņemta virkne stratēģiskas ievirzes dokumentu, kas apskata atsevišķus integrācijas aspektus. Tomēr joprojām pastāv dažāda izpratne par integrācijas prioritātēm.

Stratēģija Latvijas Republikas integrācijai Eiropas Savienībā ir dokuments, kas nosaka lēmumu pieņemšanas pamatnostādnes ES politikas jautājumos. Tās mērķis ir veicināt vienotu izpratni un darbību, sekmējot valsts iestāšanos Eiropas Savienībā.

•apkopo darbības vadlīnijas valdībai, ministrijām un citām integrācijas procesā iesaistītajām institūcijām;

•veicina jaunu nozaru integrācijas programmu izstrādāšanu un īstenošanu, kā arī ar integrācijas procesu saistītu pētījumu veikšanu;

•paredz valsts pārvaldes atbilstību ES dalībvalsts prasībām un sektorālo prioritāšu saskaņošanu ar integrācijas ES gaitu;

•nosaka, ka fiskālā politika un valsts budžeta plānošana ir jāsaskaņo ar Latvijas integrācijas ES procesa prasībām;

•uzsver, ka sabiedrības atbalsta priekšnoteikumi ir zināšanas par ES, objektīvas informācijas pieejamība, atklāts valsts pārvaldes dialogs ar iedzīvotājiem.

Uzņemot jaunas dalībvalstis, gan Eiropas Savienības, gan kandidātvalstu interesēs ir kvalitatīvi nepazemināt noteiktos standartus. ES vēsturiskā attīstība rāda, ka katrai valstij jāatrod savs ceļš uz iespējami efektīvāku kopējo noteikumu pielietojumu. Pret stratēģijas uzdevumiem jāattiecas radoši, aktīvi meklējot Latvijai visizdevīgākos risinājumus, vienlaikus apzinoties saistības pret citām valstīm un ES kopumā.

ES darbības pamatā ir subsidiaritātes princips, kas paredz, ka ES savas kompetences līmenī neveic nekādus pasākumus, kurus efektīvāk var realizēt valstu, reģionu un vietējā līmenī. Šis princips nodrošina lēmumu pieņemšanas, to izpildes un kontroles maksimālu tuvināšanu katram iedzīvotājam.

Lai sekmētu labāku kandidātvalsts sagatavošanos ES dalībai, Eiropas Komisija regulāri piedāvā ieteikumus par integrācijas prioritātēm, sniedz dažāda veida atbalstu, lai kandidējošā valsts radoši apzinātos savu neatkārtojamo un tieši tādēļ ļoti vajadzīgo vietu.

Stratēģijas uzdevumi ir grupēti, ievērojot ES institucionālās uzbūves arhitektūru un Kopenhāgenas ES padomē noteiktos dalības kritērijus.Īpaša uzmanība pievērsta Latvijas valsts nacionālajām interesēm.

Latvijas politiskais mērķis ir nodrošināt valsts neatkarību, paaugstināt sabiedrības drošību un labklājību, kā arī sekmēt Latvijas starptautiskās pozīcijas nostiprināšanu. Latvijas centieni kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti izriet no mūsu valsts un sabiedrības pamatinteresēm.