Straumēni: kultūras mantojums un vēsture

Latviešu tautas dzīvē allaž ir bijusi nozīmīga loma darbam. Arī „Straumēnu” ļaudīm darbs ir neaizvietojama ikdienas sastāvdaļa, kas piepilda dienu no dienas un saplūst ar gadskārtu ritējumu.

Visos darbos, kas tika veikti „Straumēnu” mājās, bija jūtama ģimeniskuma sajūta. Vislabāk to varēja sajust, kad tika novākti lini, jo tad pielika roku gan mazi, gan lieli, gan jauni, gan veci, gan sievas, gan vīri - pilnīgi visi Straumēnu mājas ļaudis. Linu audzēšana – sēšana, novākšana, vērpšana un aušana saistīja kopā visus gadalaikus, veidojot noteiktu ciklu. Pavasarī tika velēti pa ziemu uzaustie audumi, kā arī sēti lini. Vasarās linu novākšanas talka saistījās ar jautrāko vasaras piedzīvojumu. Rudenī linu vilkšana ārā no mārka bija nepatīkamākais darbs, savukārt ziemā lini tika vērpti un austi audumu, stāstot stāstus un dziedot dziesmas garajos vakaros. . Linu audzēšana vienoja visus mājas ļaudis, jo ikkatrs kādā noteiktā posmā ieguldīja tajā savu darbu.

Viss atdzīvojas līdz ar pavasara iestāšanos. Vēl sējas darbiem mazliet par agru, ļaudis pievēršas sētas un mājas uzpošanai, kam vēlāk laika neatliek. „Meitas ar slotām noslaucīja griestus un sienas, un veseli spaiņi vārītā ūdens nolija uz grīdām, un meitas tās berza salmu...