Saturs
Ievads3
1. Streetdance aizsākumi4
2. Citu kultūru ietekme uz streetdance8
3. Old school deju stili10
3.1.Breaking10
3.2.Electric boogie16
3.3.Up-rock18
4. Breakdance21
5. New school deju stili23
5.1.Hip hop23
5.2.House24
6. Streetdance aizsākumi un attīstība Latvijā28
7. Streetdance šodien29
8. Vārdnīca30
Secinājumi34
Literatūras saraksts35
Šodien pasaulē ir sastopami simtiem deju veidu, un katrs ir ar kaut ko interesants un savdabīgs. Mani saista deju stili, kuros nav stingri reglamentētas kustības, kur cilvēks brīvi var parādīt savas emocijas. Manuprāt, tieši šādi deju veidi ir streetdance deju kultūrā. Streetdance ir deju stilu apvienojums, kas sāka veidoties uz ielām vai deju klubos sešdesmito gadu sākumā Ziemeļamerikā. Streetdance, tā ir neierobežota brīvība kustībās, žestos un mūzikā, un es vēlējos izpētīt šo deju veidu vēstures attīstību, jo, manuprāt, tā ir ļoti interesanta. Es jau trešo gadu apgūstu streetdance deju stilus, tādēļ vēlējos izpētīt stilu vēsturisko attīstību. Šodien streetdance deju veidi pasaulē un Latvijā ir ļoti populāri. Savā darbā deju stilu nosaukumus es neesmu tulkojusi, jo latviešu valodā šiem terminiem nav tulkojumu. Aprakstiem es izmantoju internetā pieejamos materiālus un attēlus, jo Latvijā nav izdotas grāmatas par šo tēmu.
Mērķis: izpētīt streetdance vēsturi un attīstību
Uzdevumi:
apkopot pieejamo literatūru
pētīt un analizēt literatūras avotos pieejamo informāciju
salīdzināt kopīgo un atšķirīgo literatūras avotos
padziļināt svešvalodu zināšanas
Hipotēze: par streetdance kultūras vēstures attīstību pasaulē ir sastopami atšķirīgi viedokļi.
Gandrīz katrā kultūrā cauri vēsturei ir bijušas dejas. Rituālu dejas, svētku dejas un sabiedriskās dejas. Daudzos gadījumos var redzēt kultūras progresu cauri dejas progresam. Tikai ASV vien var redzēt deju pāreju no Eiropas baleta uz stepu, tad uz mūsdienu dejām.
Augstāko slāņu kultūra vienmēr ir bijusi cieņā. Šajā kultūrā vēsture un tās attīstība ir ļoti sīki dokumentēta un zināma. Līdzās aristokrātiskajai kultūrai vienmēr ir pastāvējusi zemāko slāņu kultūra. Tā nav tik sīki aprakstīta, tajā nav daudz iespaidīgu notikumu, taču tas nenozīmē, ka tā ir mazāk interesanta vai nozīmīga.
Sešpadsmitajā gadsimtā Eiropas valstis sāka kolonizēt Ameriku un aizveda uz turieni tūkstošiem afrikāņu, kuriem lika vergot savās plantācijās un sudraba raktuvēs. No 1500. gada līdz 1800. gadam eiropiešu kuģi uz jaunajām kolonijām nogādāja apmēram divpadsmit miljonus vergu. Pirms došanās pāri Atlantijas okeānam vergu tirgotāji līdz pēdējai iespējai pieblīvēja savus parasti nelielos kuģus ar afrikāņiem. Gandrīz visu brauciena laiku ķēdēs iekaltie vergi pavadīja kuģa kravas telpās. Neapģērbtie un pusbadā turētie afrikāņi brauciena laikā mira tūkstošiem. Kad vergi bija nogādāti Karību jūras salās vai ASV Dienvidu štatos, viņus pārdeva vairāksolīšanā vergu tirgū. Ar vergiem apgājās kā ar dzīvniekiem. Ģimenes nereti izšķīra un cilvēkus pa vienam pārdeva plantāciju īpašniekiem. Vergi strādāja kokvilnas, cukurniedru un tabakas plantācijās, kur pret viņiem bieži vien izturējās ļoti bargi. Nežēlīgs pēriens bija parastais sods par bēgšanas mēģinājumu. Deviņpadsmitā gadsimta sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs un Lielbritānijā pieprasīja likvidēt verdzību, un 19. gadsimta vidū to beidzot likvidēja. Pēc verdzības likvidācijas daļa afrikāņu atgriezās dzimtenē, taču lielākā daļa cilvēku palika dzīvot Amerikā. Afro-amerikāņiem dzīve nebija no vieglākajām. Viņiem nācās dzīvot nabadzībā un paciest sabiedrības nicinājumu, taču pāri visam viņi attīstīja specifisku deju kultūru. Šī kultūra atšķīrās no augstāko slāņu deju veidiem ar brīvību domāšanā, kustībās, žestos, mūzikā, apģērbā un iespēju izpausties. Deju kultūra sāka attīstīties 20. gadsimta sešdesmito gadu sākumā Ziemeļamerikā. Tai nebija īpaša nosaukuma, taču vēlākajos gados izveidojās nosaukumi streetdance un club dance. Afro-amerikāņi apdzīvoja pilsētu nabadzīgākos rajonus. Tajos neatradās augsta līmeņa kultūras centri, tādēļ dejotāji kustības izpildīja uz ielas un deju klubos. Pazīstamākais nosaukums deju kultūrai, kas izveidojās ASV, ir streetdance, jo pirmie dejotāji izpildīja kustības uz ielas ( streetdance (angļu val.)- dejas, kas izveidojās uz ielas). Nelielā daļā literatūras avotu var sastapt nosaukumu club dance, jo dejotāji bieži apmeklēja klubus, kur izpildīja dažādus deju veidus ( club dance (angļu val.)- dejas, kas radās deju klubos). Nosaukums nav īpaši izplatīts, jo daudzi cilvēki domā, ka šī kultūra attīstījās tikai uz ielas. Streetdance kultūra gandrīz vienlaicīgi sāka attīstīties rietumu un austrumu piekrastēs. Par austrumu piekrasti streedance vēsturē dēvē Ņujorku, kur izveidojās šodien populāri deju stili, breaking un up-rock. Rietumu piekrastē, kurā ietilpst Kalifornijas štats, streetdance sāka attīstīties nedaudz ātrāk nekā austrumu piekrastē. Losandželosā, Kalifornijas štatā, sešdesmito gadu sākumā parādījās visvecākais deju veids streetdance kultūrā- robot dance. Streetdance attīstījās no divām atšķirīgām kultūrām. Rietumu piekrastē attīstījās funk kultūra, kurā ietilpa electric boogie deju stili un paveidi. Ņujorkā attīstījās Ņujorkas ielu deju kultūra, kurā ietilpst breaking un up-rock deju veidi. Līdz septiņdesmito gadu beigām šīm divām kultūrām nebija nekā kopīga. Nezinot funk un Ņujorkas ielu deju kultūru vēsturi un attīstību, mēdiji, lai apzīmētu deju stilus, ko tie redzēja uz ielas, lietoja terminu breakdance.
Līdzās streetdance afro- amerikāņu vidū attīstījās arī repošana, dīdžejošana un graffiti māksla. Septiņdesmito gadu sākumā deju klubu dīdžeji, izmantojot divus atskaņotājus un mikserpulti, izjauca kādu dziesmu, un pēc tam tās daļas citā veidā atkal salika kopā. Plašu atskaņotājs kļuva par mūzikas instrumentu, tā arī radās dīdžejošana ( DJ-ing (angļu val.). Šajā laikā radās, iespējams, šodien pazīstamākā māksla- repošana jeb MC-ing (master of the ceremony) . Dīdžeji deju klubos starp dziesmu pauzēm mēdza noskaitīt kādu izteicienu, piemēram, „Yo this is Kool Herc in the joint-ski saying my mellow-ski Marry D is in the hause”. Valodas īpatnības dēļ šī frāze būtībā nav tulkojama. Tajā laikā no bandu zīmējumiem izveidojās graffiti māksla, kas šodien ir ļoti populāra un attīstīta. 1978. gadā dīdžejs Afrika Bambaataa apvienoja hip hop kultūras sastāvdaļas. Tās bija graffiti māksla, deja, dīdžejošana un repošana. Dažreiz literatūras avotos tiek minēta 5. sastāvdaļa- zināšanas. Atsevišķu literatūras avotu autori uzsver, ka zināšanas ir nozīmīgākā daļa hip hop kultūrā. Kopumā hip hop kultūra sastāvēja no tā laika cilvēkiem, modes, apģērbiem un citām lietām. Vārds hip hop sākotnēji tika lietots repošanā kā daļa no dīdžeju izdomātā teksta, piemēram, „Hip Hop ya`all and ya don`t stop, rock on, till the break of down”. Tā kā viens no elementiem bija deja, kurā ietilpa up-rock, electric boogie un breaking, tad līdz astoņdesmito gadu vidum, dejotāji šos trīs deju stilus sauca par hip hop. Astoņdesmito gadu vidū smaga un ātra ritma mūziku nomainīja lēns ritms. Šajā laikā dīdžeji Kool Moe Dee un LL Cool I ieviesa terminus old school un new school. Tos sākotnēji lietoja mūzikā, lai atšķirtu ātra ritma mūziku no jaunā tipa lēnās mūzikas. Jaunā tipa mūzikai raksturīgs bija aranžējums un jaunu tehnoloģiju pielietošana. Nedaudz vēlāk ar terminu old school apzīmēja deju stilus, kas radās sešdesmito gadu sākumā līdz astoņdesmito gadu vidum Ziemeļamerikā. Astoņdesmito gadu vidū radās jauni new school deju stili hip hop un house, tādēļ electric boogie, up-rock un breaking stilus vairs nesauca par hip hop, bet gan par old school hip hop deju stiliem. Termini breakdance un old-school hip hop deju veidi ir sinonīmi, kas apzīmē deju stilus, kas radās uz ielas vai deju klubos sešdesmito gadu sākumā līdz astoņdesmito gadu vidum Ziemeļamerikā.
Lai uzskatāmi parādītu streetdance deju stilu iedalījumu, izveidoju shēmu.
Šodien streetdance kultūra ir mainījusies, tā ir kļuvusi starptautiska. Streetdance deju stilus var izpildīt katrs, kas to jūt, nav vajadzīga ne atļauja, ne speciāla izglītība, taču tajā pašā laikā deja neļauj izlikties, tu esi tas, kas patiesībā esi. Lai gan streetdance deju veidi nāk no „Melnās Amerikas”, tie var tikt lietoti jebkur, ieliekot tajā savu raksturu, tas ir, ja tu esi latvietis, tad ieliec dejā savas izjūtas, pieredzi, mentalitāti- un tikai tad tas būs „pa īstam”.
Old school deju stiliem ir dažādas izcelšanās vietas un laiks Amerikas Savienotajās Valstīs. Tie sāka veidoties sešdesmito gadu sākumā Ņujorkā un Kalifornijā. New school deju stili lielākoties izveidojās Ņujorkā astoņdesmito gadu vidū. Old school un new school deju stilu veidošanos ietekmēja daudzas senas kultūras un mākslas, taču lielākā ietekme bija brazīliešu kara mākslai- capoeirai, ķīniešu cīņas mākslai- kung fu un pantomīmai. Literatūras avotos ir sastopama versija, ka streetdance ir veidojies tieši no šīm mākslām. Pētot un analizējot seno mākslu ietekmi, var secināt, ka tās daļēji ietekmēja streetdance veidošanos, taču tieši streetdance nav veidojies no tām.
Ap 1500. gadu daudzi Rietumāfrikas iedzīvotāji ar varu tika aizvesti uz Brazīliju, un kā vergi strādāja portugāļu labā. Lai gan viņi atradās tālu no savas dzimtenes, viņu kultūra un alkas pēc brīvības palika. Afrikāņu vergu alkas pēc brīvības arvien pieauga, tādēļ viņi piekopa un attīstīja savu cīņas tehniku-capoeiru. Šajā laikā vergiem bija aizliegts mācīties kara mākslu, tādēļ cīņu viņi attēloja dejā. Mūzika un ritms bija aizsegs, lai slēptu capoeiras spēku. Vergi nostājās vienotā aplī, un izpildīja ritmiskas kustības tuvu zemei. Capoeira ir brīvības deja, kas ir ļoti bīstama, un dažas kustības tajā var būt nāvējošas. 1930. gadā šī kara māksla kļuva legāla. Capoeira ir ietekmējusi breaking, up-rock un house deju stilus. Visvairāk capoeira ietekmēja up-rock deju stilu, kurā vēl šodien ir redzamas kustības no capoeiras.
Septiņdesmitajos gados rietumos bija populāras filmas, kurās bija redzama kung fu cīņas māksla. Filmās bija redzami cīņas paņēmieni, kurus breaking stila dejotāji ielika savās kombinācijās. Tā, netiešā veidā, kung fu māksla ietekmēja streetdance. Kung fu attīstības sākumu varētu saistīt ar indiešu budistu mūku vārdā DA MO. Ap 540. gadu viņš ieradās no Indijas Šaolin templī, kas atrodas Ķīnā. Šaolin tempļa mūki nepieņēma DA MO ticības, uzskatu un pārliecības dēļ, un tādēļ viņš apmetās netālu esošajā alā. Pēc deviņu gadu meditācijas viņš atgriezās templī, kur mūki viņu atzina, un mācījās kung fu mākslu, kas sevī ietver ne tikai cīņas mākslu, bet arī filozofiju, medicīnu, psiholoģiju un meditāciju. Kung fu galvenā doma ir apvienot prātu un ķermeni, trenējot kustības, elpošanu un domāšanu. Daudzas idejas ir ņemtas vērojot apkārtējo pasauli.
Pantomīma ir skatuves mākslas veids, kurā mīmi bez runas rada tēlu ar žestiem, mīmiku un plastiskām ķermeņa kustībām. Pantomīmu uzskata par vienu no pirmatnējo cilvēku sazināšanās veidiem. Vēl pirms valodas, cilvēki žestus izmantoja, lai izteiktu savas jūtas, emocijas un pārdzīvojumus. Vēlāk, kad parādījās valoda, cilvēki žestus un kustības lietoja ceremonijās un dejās. Pantomīma, kā māksla, sāka attīstīties antīkajā Grieķijā. Dionīsa teātrī maskās tērpti cilvēki uzstājās āra arēnā desmit tūkstošu cilvēku priekšā, lai godinātu Dionīsu- teātra dievu. Uzplaukumu pantomīma piedzīvoja Romas impērija kultūrā. Pirmais mīms Romā bija grieķu mākslinieks Liviss Androniks. Liviss bija zaudējis balsi, tādēļ viņš savu dzeju izrādīja ar žestu palīdzību. 19. gadsimtā pantomīma tika izkopta kā patstāvīgs skatuves mākslas veids. Pantomīmas māksla ļoti ietekmēja electric boogie deju stila veidošanos. Ir uzskats, ka pirmie electric boogie dejotāji bija mīmi, taču pētot pantomīmas ietekmi var secināt, ka electric boogie stilu attīstīja ar pantonīmu nesaistīti cilvēki. Daudzas electric boogie kustības ir ņemtas no pantomīmas. Ar pantonīmas kustībām un žestiem electric boogie stilā var radīt dažādas ilūzijas par cilvēka ķermeni.
Old school deju stili
Breaking
Breaking ir populārākais no hip hop kultūras deju stiliem. Par šo deju veidu arī ir visplašākā informācija, tomēr bieži tā ir neprecīza un pretrunīga. Šodien breaking deju stils ir savādāks nekā tā pirmsākumos. Tas vairs nav Ņujorkas pagrīdes bandu dzīves stils, bet gan cilvēku aizraušanās visā pasaulē. Šajā nodaļā plašāk tiks izpētīta breaking vēsture un attīstība, kā arī tā dažādie rašanās veidi.
Piecdesmitajos un sešdesmitajos gados Ņujorkā bija liels imigrantu pieplūdums. Imigranti lielā skaitā ieradās no Jamaikas, Puertoriko, Kubas, Barbadosas un Eiropas. Imigranti apmetās uz dzīvi Ņujorkas nabadzīgākajos rajonos. Viens no šādiem rajoniem bija Bronksa. Lielākajā daļā informācijas avotu Bronksa ir aprakstīta, kā viens no nabadzīgākajiem rajoniem Ņujorkā. Tajā atradās daudz pamestu māju, narkomānu un ielu bandu. Pēc Bronksas iedzīvotāju domām, tā bija mierīga un multikulturāla vide. Kubas kafijas smarža un mambo ritmi atdzīvināja Bronksu.
Sešdesmitajos gados Jamaikas valsts centās iegūt neatkarību no Lielbritānijas. Šajā laikā Jamaikā bija ļoti slikts ekonomiskais stāvoklis. Daudzi Jamaikas iedzīvotāji imigrēja uz Ņujorku. 1967. gadā viens no imigrantiem bija Klīvs Kembels, kas divpadsmit gadu vecumā ar ģimeni ieradās Bronksā. Skolā vienaudži Klīvam Kembelam deva iesauku Herkuless, viņa izskata dēļ. Klīvu ļoti saistīja mūzika, un viņa elks bija tā laika slavenākais mūziķis Džeims Brauns. Klīvs Kembels sāka strādāt par dīdžeju dažādos Bronksas klubos. Klīvam nepatika viņa iesauka Herkuless, tādēļ viņš izveidoja no šīs iesaukas pārveidotu skatuves vārdu Kool Herc. Jaucot Džeimsa Brauna mūziku ar jamaikiešu bungu skaņām un miksējot divas vienādas dziesmas, dīdžejs Kool Herc izveidoja jaunu mūzikas stilu, kas bija kaut kas jauns un nedzirdēts cilvēkiem. Stilu raksturoja lauzta ritma mūzika. Septiņdesmito gadu sākumā lauzts ritms bija tikai dziesmas nelielā daļā. Pie šīs lauztās ritma daļas arī veidojās breaking deju stils.
1969. gadā tā laika slavenākais mūziķis Džeims Brauns izdeva singlu „Get on the good foots”. Ir viedoklis, ka singls tika izdots 1972. gadā, taču pēc manām domām, un arī vairākumā izziņas materiālu ir minēts 1969. gads. Dziesmas laikā Džeims Brauns izpildīja akrobātiskas un enerģiskas kustības. Kad viņš uzstājās Bronksā, Madisonas laukumā, to ievēroja jaunieši no ielu bandām. Šie jaunieši sāka atdarināt Džeimsa Brauna kustības uz ielas un klubos. Džeimsa Brauna enerģiskās un akrobātiskās kustības ir pieņemts uzskatīt par pirmajām breaking kustībām. Septiņdesmito gadu sākumā ielu bandas bieži apmeklēja klubus. Katrai bandai bija savi iecienītākie deju klubi. Bieži materiālos ir minēts, ka breaking ir sācies pamestās mājās un narkomānu pulcēšanās vietās, tomēr, atsaucoties uz deju stila aizsācējiem, breaking ir radies klubos, māju pagalmos un pat skolu gaiteņos. Septiņdesmito gadu sākumā klubos spēlēja dīdžeja Kool Herc radītās lauztā ritma skaņas. Jaunieši no ielu bandām dejoja Džeimsa Brauna kustības lauztajā ritma daļā. Šīm kustībām tika dots nosaukums Good foot.
Septiņdesmito gadu sākumā Bronksā pastāvēja ļoti daudz bandu, piemēram, „Black spades”, „The savage skulls”, „The young Lords” un citas. Šīs bandas savā starpā cīnījās. Drīz vien bandas sāka imitēt īstu kauju batlā. Batls ir divu komandu cīņa ar dejiskām kustībām (battle (angļu val.)- cīņa, kauja). Bandu locekļi bija pirmie breaking deju stila aizsācēji. Dejotāji nostājās vienā aplī, un centās pierādīt savas bandas pārspēku pār otru bandu. Dejošana aplī ir aizgūta no afrikāņu ciltīm. Batlā uzvarēja tās bandas locekļi, kuriem bija ātrākas kustības, oriģinālākas kombinācijas un labāka radošā izdoma. Bandu locekļi arī piekopa karatē cīņas mākslu, lai sevi aizstāvētu un uzbruktu pretiniekiem. Šīs kaujinieciskās kustības bandu locekļi ielika savās kombinācijās. Bandas pamazām kļuva par pirmajām komandām. Pirmās komandas bija „The Nigga Twins”, „The Bronx boys”, „Zulu kings”un citas.
Kajans Azins, sešdesmito gadu beigās, bija bandas „Black Spades” viens no līderiem. Šajā laikā Bronksā ļoti aktuālas bija bandu savstarpējās sadursmes. Vienā no sadursmēm mira Kajana Azina labākais draugs. Tas ļoti ietekmēja Kajanu, un viņš saprata, ka šīs bandu nežēlīgās cīņas savā starpā ir bezjēdzīgas. Kajana doma bija mainīt bandu negatīvos uzskatus pozitīvajā enerģijā. Viņš centās bandu cīņas attēlot kā mākslu, bez asins izliešanas. Bandu zīmējumus uz ielām viņš izvērsa par graffiti mākslu, kas šodien ir pazīstama un populāra visā pasaulē. Šajā laikā viņš pieņēma pseidonīmu Afrika Bambaataa, kas tulkojumā nozīmē mīlošais līderis. Ar minēto pseidonīmu Kajanu Azinu šodien pazīst visā pasaulē kā hip hop kultūras pamatlicēju. Viņš apvienoja visas hip hop kultūras daļas un attīstīja tās par mākslām. 1969. gadā Afrika Bambaataa organizēja vienu no pirmajām breaking komandām „Zulu Kings”, kas veiksmīgi uzstājās dažādos Ņujorkas deju klubos, un popularizēja breaking deju stilu.
Good foot kustības pamazām attīstījās un pilnveidojās. Daudzi elementi tika ņemti no brazīliešu kara mākslas capoeiras, kā arī no filmām par kung fu un afrikāņu ciltīm. Septiņdesmito gadu sākumā kustības bija tikai stāvus pozīcijā, taču pamazām, breaking deju stilam attīstoties, parādījās arī kustības uz zemes. Šīs kustības sauca par down-rock. Dejotājs vispirms savu kombināciju sāka ar līdzsvara kustībām stāvus pozīcijā- top-rock, tad pārgāja uz grīdas kombinācijām- down-rock, un katras kombinācijas beigās dejotājs izpildīja freeze (ķermeņa nekustīgu fiksēšanu kādā pozā). Septiņdesmito gadu sākumā cilvēkiem breaking nebija vienkārši hobijs vai aizraušanās, tas bija dzīves stils. Breaking bija daļa no ikdienas. Bronksā sākotnēji dejotāji bija melnādainie jaunieši, kas ļoti bieži dejoja dīdžeja Kool Herc ballītēs. Dīdžejs Kool Herc deva viņiem nosaukumu b-boys. Pēc dīdžeja Kool Herc teiktā b-boys nozīmē break-boys, jo jaunieši dejoja lauzta ritma mūzikā ( break (angļu val.)- lauzts). Materiālos sastopamas dažādas versijas terminam b-boys. Ļoti bieži ir sastopams atšifrējums bronx-boys, jo jaunieši dzīvoja Bronksā. Retāk izskan versija, ka b-boys termins nozīmē beat-boys vai breakbeats-boys. Šis viedoklis radās, jo lauztās skaņas mūzikā bija bungu sitieni (beat (angļu val.)- sitiens). Vēlākajos gados parādījās atšifrējumi boogie-boys un boogaloo-boys. Termini izveidojās, jo astoņdesmito gadu sākumā breaking un electric boogie deju stili saplūda kopā. Lai gan lielākoties dejotāji septiņdesmito gadu sākumā bija zēni, tomēr bija sastopamas arī meitenes dejotājas. Šīs meitenes sauca par b-girls (girl (angļu val.)- meitene).
Septiņdesmito gadu sākumā breaking deju stilam radās vairāki nosaukumi rocking, breaking un b-boying. Nosaukums rocking ir radies no tā laika izteicieniem, kas apzīmēja enerģiskas darbības, piemēram, ”Rock the dance floor”, „Rock the basketball game”. Rocking nosaukums visbiežāk tika lietots imigrantu vidū, īpaši puertorikāņu. Bieži materiālos autori īpaši uzsver, ka rocking ir vienīgais un pareizais breaking stila nosaukums. Par nosaukumu breaking ir dažādas versijas. Šajā laikā bandu locekļi rupji apvainoja citas bandas locekļus. Bieži tika lietots izteiciens „Why are you breaking on me?”, kas tulkojumā nozīmēja “Kādēļ tu man uzbrūc?” Ļoti bieži ir sastopams viedoklis, ka breaking nosaukums ir radies no lauztā ritma mūzikā (break (angļu val.)- lauzts), jo dejotāji izpildīja kustības pie lauztās mūzikas. Retāk ir sastopams nosaukums b-boying. Ir viedoklis, ka šo nosaukumu izdomāja dīdžejs Kool Herc, lai apzīmētu dejotāju izpildītās kustības klubos. Otrs viedoklis ir, ka nosaukums ir cēlies no afrikāņu vārda „Boioing”, kas tulkojumā nozīmē lēkt vai palēkties.
1973. gadā Afrika Bambaataa nodibināja starptautisku organizāciju „Zulu Nation”. Organizācijas pamatideja bija cīnīties ar radošo izdomu nevis ieročiem. Tā pastāvēja par brīvību, vienlīdzību, zināšanām un izpratni. Organizācijā apvienojās cilvēki no dažādām rasēm, kultūrām, tautībām un reliģijām. „Zulu Nation” tika dibināta Bronksā,un tā popularizēja breaking deju stilu un hip hop kultūru visā pasaulē. Organizācijas nosaukums ir ņemts no Dienvidāfrikas cilts Zulu Nation. Šī cilts kļuva slavena cīnoties ar britu karaspēku 1879. gadā. Zulu Nation cilts Āfrikā kļuva par impēriju. Cilts kļuva par paraugu organizācijai „Zulu Nation”. 1976. gadā „Zulu Nation” ieguva starptautisku popularitāti.
Septiņdesmito gadu vidū breaking bija ļoti populārs Bronksā, taču ap 1977. gadu daudzas komandas pārtrauca nodarboties ar to, jo kopš septiņdesmito gadu sākuma breaking praktiski nemainījās. Breaking bija novecojis, tomēr bija komandas, kas centās saglabāt un attīstīt breaking deju kultūru. Slavenākā un populārākā no komandām bija „Rock steady crew” , kas tika dibināta 1977. gadā. Sākotnējais komandas nosaukums bija „Rock dance crew”, jo septiņdesmitajos gados bija populāra deju tehnika rock. Komandas biedri vēlējās, lai komanda pastāvētu mūžīgi, tādēļ nosaukums tika mainīts uz „Rock steady crew” (steady (angļu val.)-pastāvīgs, nemainīgs). Lai iekļūtu komandā, dejotājam bija jācīnās deju divkaujā ar kādu no komandas dalībniekiem. Šī tradīcija ir saglabājusies vēl šodien. 1979. gadā „Rock steady crew” aizsāka jaunu ēru breaking deju stilā. Komandas dalībnieki ielika kustībās griezienus un akrobātiku. Šo jauno ēru attīstīja arī komanda „NYC breakers”. Griezienu un akrobātikas elementu iekļaušanu sauc arī par otro vilni breaking deju stila vēsturē. 1981. gadā televīzija pārraidīja „Rock steady crew” priekšnesumu Linkolna centrā. Ar mēdiju palīdzību breaking kļuva populārs visā pasaulē. Ļoti daudz breaking deju stilu popularizēja filmas. Pirmā filma „Wild style” tika uzņemta 1981. gadā. Tajā tika attēlota hip hop kultūra. 1982. gadā tika uzņemta filma „Style wars”, kurā piedalījās slavenas komandas „Rock steady crew” un „Dynamic Rockers”. Filma popularizēja breaking deju stilu rietumu piekrastē. Slavenākā filma par breaking deju stilu bija „Flashdance”, kuru noskatījās tūkstošiem bērnu visā pasaulē. 1984. gadā tika uzņemta filma „Beat street”, kurā tika attēlots batls starp tā laika populārākajām komandām „Rock steady crew” un „NYC breakers”. Vēlāk tika uzņemtas filmas „Breakin” un „Breakin2”. Līdz ar filmām, breaking deju stils kļuva populārs Eiropā un visā pasaulē. Breaking parādījās televīzijas šovos un reklāmās.
1987. gadā breaking deju stils sāka zaudēt popularitāti. Daudzi dejotāji pārtrauca dejot, jo tas vairs neparādījās mēdijos. Uzskatīja, ka breaking ir miris. Ap 1990. gadu breaking pamazām sāka atdzimt Kalifornijas štatā, ASV. Pamazām tas atkal kļuva populārs. Bija sācies trešais vilnis breaking deju stila vēsturē. Breaking nebija vairs pagrīdes bandu dzīves stils, bet gan cilvēku aizraušanās visā pasaulē.
Breaking ir pazīstamākais no hip hop kultūras deju stiliem. Lai gan tas radies salīdzinoši nesen, un virspusēji tā vēsture liekas plaši izpētīta, tomēr breaking vēstures atspoguļojumos ir sastopamas daudzas atšķirības un pretrunas. Literatūras avotos ir sastopami atšķirīgi viedokļi par breaking stila rašanās vietu. Vairāki autori uzskata, ka breaking izveidojies uz ielas, jo bandas cīnījās savā starpā uz ielas. Šī viedokļa pamatā ir fakts, ka breaking ietilpst streetdance (streetdance(angļu val.)- dejas, kas radās uz ielas). Savukārt ne tik pazīstams streetdance sinonīms ir club dance, kas tulkojumā nozīmē dejas, kas radušās deju klubos. Septiņdesmito gadu sākumā klubus apmeklēja jaunieši no ielu bandām, kas savā starpā rīkoja batlus. Deju klubos spēlētās mūzikas ietekmē, radās pirmās breaking kustības. Salīdzinot abus viedokļus, var secināt, ka breaking vienlaicīgi radās dažādās vietās, piemēram, skolās , māju pagalmos un klubos. Dažos literatūras avotos ir sastopams viedoklis, ka vispirms radās deju kustības un tikai pēc tam tām tika piemeklēta mūzika.
Viedoklis, manuprāt, ir neprecīzs, jo, izpētot pieejamos literatūras avotus, var secināt, ka vispirms radās lauzta ritma mūzika, un tikai vēlāk pie šīs mūzikas radās breaking deju stils. Neprecīzs ir uzskats, ka breaking sākotnēji izveidojies Ņujorkā, bet vēlākajos gados attīstījies Dienvidbronksā. Ņujorka ir viena no lielākajām pilsētām ASV, tajā atrodas daudz rajonu, no kuriem viens ir Bronksa. Manuprāt, viedoklis izveidojās, jo autori nepārzin ASV ģeogrāfiju, uzskatot Bronksu par atsevišķu pilsētu. Minētais viedoklis ir sastopams krievu un latviešu literatūras avotos, kas, iespējams, radies neprecīzi tulkojot izziņas materiālus. Šis ir viens no piemēriem, kā neprecīzs tulkojums var izmainīt lietas būtību. Īstenībā breaking radās un attīstījās Dienvidbronksā, un vēlākajos gados tas parādījās visā Ņujorkas pilsētā. Visbiežāk sastopamā nepilnība materiālos ir par jaunā tipa breaking aizsākumiem. Nereti literatūras avotos tiek minēts, ka breaking pirmsākumi ir meklējami 1979. gadā, un par pirmo komandu tiek minēta „Rock steady crew”. Viedoklis ir neprecīzs, jo breaking sāka attīstīties kopš septiņdesmito gadu sākuma. 1979. gadā „Rock steady crew” breaking stilu sāka veidot tādu, kāds tas izskatās šodien. Komanda kustībās ielika akrobātiku un griezienus, kas patreiz breaking stilam ir ļoti raksturīgi. Līdz ar mēdiju iejaukšanos breaking stilā, tas saplūda kopā ar citiem deju stiliem. Breaking deju stilam attīstoties, to ietekmēja up-rock deju stils. Bieži dejotāji vienā dejā izpildīja gan breaking, gan up-rock. Tā kā up-rock nebija plaši pazīstams, cilvēki to iekļāva breaking stilā, kaut gan tam nav ne kā kopīga ar breaking. Autoru nezināšanas dēļ, daudzos materiālos ir sastopama nepareiza informācija. Visspilgtāk tas atspoguļojas batlu aprakstos, kur autori raksta, ka breaking batlā dejotāji cīnās nomainot cits citu vai arī vienlaicīgi, un cīņā pretinieki nedrīkst pieskarties viens otram. Šis ir nepareizs breaking batla apraksts, jo tiek sajaukti kopā divi atšķirīgi deju batli. Breaking batlā dejotāji nostājas vienā aplī un cīnās nomainot viens otru, un dejotājiem nemaz nav iespējas saskarties, turpretī up-rock batlā pretinieki nostājas divās pretējās līnijās un cīnās vienlaicīgi nepieskaroties cits citam.
Electric boogie deju stils dažādos literatūras avotos ir aprakstīts ļoti atšķirīgi. Atsevišķos literatūras avotos electric boogie aprakstīts kā viļņveidīgas kustības pa ķermeni, taču citos materiālos electric boogie minēts kā robotveidīgas kustības. Šajā nodaļā es centos izpētīt electric boogie kustības un veidus, kā arī tā atšķirīgos rašanās veidus.
Sešdesmitajos gados Kalifornijā attīstījās funk kultūra, kurā ietilpa dažādi deju stili, piemēram, ticking, tutting, strobing, snacking, animation un vēl daudzi citi. Toreiz tie bija viena cilvēka vai atsevišķu grupu attīstīti stili, un tie tika izpildīti atsevišķās pilsētās.
Sešdesmito gadu sākumā Losandželosas televīzijā parādījās šovs „Lost in space”. Tajā piedalījās roboti, kuru kustības vietējie melnādainie jaunieši izmantoja savās dejās. Tā radās visvecākais deju stils streetdance kultūrā robot dance. Bieži literatūras avotos ir sastopams nepareizs viedoklis, ka robot stilu aizsāka Maikls Džeksons 1974. gadā. Džeksons izpildīja robot kustības savā dziesmā „Dancing machine”, kura popularizēja robot stilu visā pasaulē, taču tas bija radies jau daudz agrāk.
1969. gadā Dons Kembels Losandželosā, imitējot vietējo deju „funk chicken”, izveidoja savu savdabīgu deju stilu, kam bija raksturīgas lock kustības, kā ķermeņa sastindzināšana, pēkšņa pauze kustībā. Tā rezultātā Donam tika iedota iesauka Cambellock, kas, savukārt, bija par pamatu dejas sākotnējam nosaukumam Cambellocking. Vēlākajos gados izveidojās dejas saīsināts nosaukums locking, taču daļā literatūras avotu vēl šodien ir sastopams nosaukums Cambellocking. Septiņdesmito gadu sākumā Dons Kembels nodibināja komandu „The Lockers”, kas attīstīja un popularizēja locking stilu. Šajā laikā slavena režisore Tonija Beisila uzaicināja komandu „The Lockers” piedalīties televīzijas šovā „Saturday Night Live”, līdz ar to locking deju stils Losandželosā kļuva tik pat populārs, kā breaking Ņujorkā. Stilam attīstoties, tas kļuva daudzveidīgāks, taču tā pamatā saglabājās straujas un lineāras kustības.
Popping deju stils literatūras avotos ir aprakstīts ļoti atšķirīgi. Atsevišķos materiālos popping minēts kā raustītas kustības pa ķermeni, taču citos aprakstos popping ir visi deju stili, kas izveidojās Kalifornijā.
Sešdesmito gadu vidū mazā pilsētā Fresno dzīvoja ģimene, kurā bija trīs brāļi. Kādā baznīcā viņi redzēja sievieti, kas trīcēja un raustījās Svētā gara iespaidā. Tas ļoti ietekmēja brāļus un, iespējams, tā iespaidā viņi radīja deju stilus, kam raksturīgas raustītas kustības. Septiņdesmito gadu vidū vecākais brālis Sems, ietekmējoties no komandas „The Lockers” priekšnesuma televīzijā, sāka veidot savas individuālās kustības, kas vēlāk pārtapa boogaloo un popping stilos. Vārds boogaloo nāk no senas Džeimsa Brauna dziesmas „Do the boogaloo”. Kādu dienu , kad Sems izpildīja kustības mājas pagalmā, viņa tēvocis teica: „Boy, do that boogaloo”, kas tulkojumā nozīmē „Zēn, dari tās boogaloo kustības”. Kopš tā laika Sems pieņēma pseidonīmu Boogaloo Sam. Izpildot kustības, Sems izdvesa skaņas, kas atgādināja vārdu pop, līdz ar to deju stils ieguva nosaukumu popping, kam raksturīgas elastīgas un raustītas kustības. 1977. gadā Fresno Sems nodibināja komandu „The Electronic Boogaloo Lockers”, kas vēlāk kļuva pazīstama ar nosaukumu „Electric Boogaloo”. Šajā komandā apvienojās cilvēki ar dažādiem individuālajiem stiliem.
1972. gadā Losandželosā televīzijas ekrānos parādījās šovs „Soul Train”, kas popularizēja dažādus funk kultūras deju stilus. Lai apzīmētu visus deju stilus, kas izveidojās Kalifornijas štatā, tika lietots termins popping. Tādā veidā popping vairs nebija Bogaloo Sam izveidotais stils, bet gan dažādi individuālie deju veidi funk kultūrā. Kopš tā laika sastopami dažādi viedokļi par popping deju stilu un tā izpildījumu. Daudzi autori apgalvo, ka popping stilu nav izdomājis Boogaloo Sam, bet gan dejotāji Oklandā. Pētot un analizējot popping stila izcelsmi ,var secināt, ka sākotnēji individuālo popping deju stilu radīja Boogaloo Sam, taču, kad popping kļuva apzīmējums visiem funk kultūras deju veidiem, ir uzskats, ka tas radās dažādās Kalifornijas pilsētās. Šodien ar terminu popping apzīmē boogaloo, strut, wave, tick, twisto-flex un vēl daudzus citus deju stilus, kas radās Kalifornijā. Pēc manām domām, popping termins literatūras avotos ir aprakstīts ļoti atšķirīgi, jo katrs autors raksta par popping kā par atsevišķu funk kultūras deju stilu.
Septiņdesmito gadu vidū komanda ”Electric Boogaloo” uzstājās televīzijas šovā „Soul Train” , kas sākotnēji bija redzams tikai Losandželosā. Šovā izpildītos deju stilus dēvēja par pop-locking. Vairākos literatūras avotos autori uzskata, ka locking ietilpst popping deju stilā, tādēļ nav nosaukuma pop-locking.
Septiņdesmito gadu beigās Ņujorkā arī parādījās televīzijas šovs „Soul Train” un deju stilus, ko rādīja šovā, nodēvēja par electric boogie. Saskaņā ar Amerikas literatūras avotiem, popping, pop-locking un electric boogie ir sinonīmi, kas apzīmē visus deju veidus, kas radās Kalifornijā. Dejotāji, kas aizsāka individuālos deju stilus, uzskata, ka nevar apvienot visus deju stilus kopā, jo tas maina stilu būtību. Bieži literatūras avotos autori pauž viedokli, ka electric boogie ir ietekmējies no pantomīmas. Izpētot pantomīmas ietekmi uz electric boogie attīstību, var secināt, ka pantomīma daļēji ietekmējusi electric boogie un šodien ir redzamas daudzas pantomīmas kustības tajā. Atšķirībā no pantomīmas electric boogie kustības izpilda mūzikas ritmā.
Literatūras avotos var sastapt neprecīzus datus par electric boogie rašanos, tā piemēram, ka locking stils radies no multiplikācijas filmas tēla „Rerun”. Īstenībā šī tēla prototips bija Shabadoo no komandas „The Lockers”. Nepareizs ir arī viedoklis, ka electric boogie sāka attīstīties 1974. gadā no Maikla Džeksona dziesmas „Dancing machine” videoklipa.
Atšķirībā no Amerikas literatūras avotiem, Krievijas materiālos electric boogie un pop-locking nav minēti kā sinonīmi. Electric boogie ir viļņveidīgas kustības pa ķermeni, taču pop-locking ir lauztas un lineāras kustība.
Interesantas kustības electric boogie deju stilā ir king tut. Šīs kustības ir veidojušās no ēģiptiešu freskām. Kustību pamatā ir ilūzija, ka katra ķermeņa daļa atrodas 900 leņķī. King tut attīstījās no filmas „Saturday Night time”, kur king tut kustības izpildīja Stīvs Mārtins.
Up-rock
Par up-rock deju stilu ir ļoti maz informācijas, jo bieži materiālos tas tiek iekļauts breaking deju stilā kā atsevišķas kustības. Nereti up-rock tiek jaukts ar breaking deju kustībām top-rock. Šajā nodaļā plašāk tiks izpētīta up-rock deju stila vēsture, attīstība un kustības, kā arī pētījumi kādēļ up-rock deju stilu iekļauj breaking stilā.
Up-rock pieder pie Ņujorkas ielu deju kultūras. Šis ir pirmais deju stils, kas sāk veidoties Ņujorkā. Up-rock sāka attīstīties 1967. gadā Bušvikas pagrīdes kvartālos kā alternatīvs veids fiziskai kaujai. Sešdesmito gadu beigās Bruklinas rajonā dejai tiek doti dažādi nosaukumi up-rock, Brooklyn rock un battle rock. Nosaukums up-rock ir veidojies, saistībā ar to, ka deja tiek izpildīta stāvus pozīcijā, bez guļus kustībām. Nosaukums Brooklyn-rock ir dots par godu Bruklinai, vienam no Ņujorkas rajoniem, kur radās up-rock deju stils. Battle-rock nosaukums izveidojās, jo deju stils attēlo cīņu starp diviem cilvēkiem vai komandām (battle (angļu val.)- kauja, cīņa). Up-rock deju stila aizsācēji bija divi dejotāji Rubberband un Apache, kas dzīvoja Bruklinā. Sākotnēji deja tika izpildīta pie Džimija Kastora un Džeimsa Brauna mūzikas. Up-rock deju stils izveidojās no bandu savstarpējām sadursmēm. Vēlāk bandas sāka imitēt fizisku cīņu. No ielu bandām izveidojās pirmās komandas „Dynamite Bros”, „CBS”, „Down By Law”, „The wild boys”, un „Gnost kinders”. Deju var aprakstīt kā ļoti ritmisku. Up-rock salīdzina ar kung-fu kauju. Deju stils sastāv no ātrām kāju un roku kustībām, griezieniem, lēcieniem un brīvām kustībām. Deju stilā ir standarta kustības, tomēr liela nozīme ir dejotāja radošajai izdomai. Up-rock ir partneru deja, jo divi dejotāji vai komandas cīnās savā starpā. Raksturīgākās kustības up-rock deju stilā ir jerking. Šodien up-rock praktiski tikai sastāv no šīm kustībām, jo jaunā dejotāju paaudze ir aizmirsusi sākotnējās stila formas. Up- rock deju stilā katra kustība kaut ko nozīmē, piemēram, es griežu tavu kaklu un citas. Šis deju stils atgādina ātru, ritmisku kauju. Deju stilā ļoti bieža ir cīņa starp komandām- Apache lines. Cīņā divas komandas nostājas viena otrai pretī divās līnijās. Komandas vienlaicīgi izaicina viena otru. Šajā cīņā dejotāji viens otram ir ļoti tuvu, tomēr tie nesaskaras. Dejotājs ir zaudējis, ja viņš pieskaras pretiniekam. Galvenais cīņā ir turēties ritmā un izpildīt ātrākas kustības. Uzvarēt dejā, nozīmē uztvert labāk ritmu, dot pretiniekam sitienu mūzikā, pārsteigt pretinieku nesagatavotu, izpildīt ātrākus soļus, kā arī pārsteigt ar humoru un izturību. Gan breaking, gan up-rock sāka veidoties no viena stila mūzikas, taču atšķirībā no breaking, up-rock deju stilā izmanto pilnībā visu mūziku. Sākotnēji up-rock bija partneru deja, taču pēdējos gados ir vērojama tendence to izpildīt bez partnera.
Bieži informācijas avotos up-rock tiek jaukts ar breaking deju stila kustībām top-rock. Top-rock un up-rock tiek jaukti, jo abiem terminiem ir diezgan līdzīgs tulkojums (top (angļu val.)- augša un up(angļu val.)- uz augšu). Top-rock ietilpst breaking deju stilā kā atsevišķas kustības. Top-rock ir veidojies Bronksā, vienā no Ņujorkas rajoniem. Top-rock kustības sāk veidoties septiņdesmito gadu sākumā un ir ietekmējušās no tādiem deju veidiem kā up-rock, steps, lindy hop un salsas. Ņemot vērā augstāk minēto, var secināt, ka top-rock un up-rock ir ļoti dažādi. Vēl viena ļoti nozīmīga atšķirība ir, ka up-rock ir deju stils, taču top-rock ir pāris kustības breaking deju stilā.
Visbiežāk sastopamā versija par up-rock ir, ka to iekļauj breaking deju stilā kā atsevišķas kustības. Izpētot up-rock un breaking deju vēsturi, attīstību un kustības, var secināt, ka abi ir deju stili un ļoti atšķirīgi pēc savas būtības un attīstības. Up-rock deju stilam ir raksturīgas noteiktas kustības, vēsture un attīstība. Up-rock deju stils izveidojies Bruklinā, taču breaking izveidojās Dienvidbronksā. Breaking deju stils sāk veidoties septiņdesmito gadu sākumā, turpretī up-rock deju stils attīstījās jau kopš 1967. gada. Kopīga šiem abiem deju stiliem ir mūzika, no kuras tie ir veidojušies. Ļoti būtiska atšķirība starp šiem deju veidiem ir cīņa batlā (battle(angļu val.)-kauja, cīņa ). Up-rock batlā pretējās komandas nostājas divās līnijās, un vienlaicīgi izaicina viena otru, taču breaking batlā komandas cīnās vienā aplī dejotājiem nomainot vienam otru. Up- rock stila dejotāji izmanto pilnībā visu mūziku, taču breaking stila dejotāji tikai lauztā ritma daļu.
Literatūras avotos ir sastopama versija, ka up-rock septiņdesmito gadu sākumā nedaudz pārveidojoties, Bronksā izveidojās par top-rock. Šī versija ir ļoti neprecīza, jo up-rock deju stils pastāv arī šodien. Tajā ir izveidojušās jaunas kustības, taču tas nav pārveidojies par top-rock.
Izpētot un analizējot up-rock vēstures un attīstības dažādās versijas var secināt, ka daudzās versijas izveidojušās no nepilnīgas informācijas un neprecīziem tulkojumiem.
Lai pierādītu, ka up-rock un top-rock nav sinonīmi, izveidoju pārskatāmu tabulu, kurā salīdzināju up-rock un top-rock.
Up-rock un top-rock salīdzinājums
1. tabula
nosaukumsup-rocktop-rock
deju formadeju stils, kam raksturīgas straujas un kaujinieciskas kustībasbreaking deju stila līdzsvara kustības pirms pārejas uz grīdas elementiem
aizsākumi1967. gadā Bruklinā, vienā no Ņujorkas rajoniemseptiņdesmito gadu sākumā Bronksā, vienā no Ņujorkas rajoniem
ietekmeno brazīliešu kara mākslas capoeirasno up-rock, stepa, lindy hop, un salsas
dejotājipretinieki dejo vienlaicīgi. Cīņas laikā nedrīkst aizskart pretiniekupretinieki dejo nomainot cits citu
cīņa batlākomandas nostājas divās pretējās līnijāskomandas savā starpā cīnās vienā aplī
mūzikadejā izmanto pilnībā visu mūzikudejā izmanto tikai lauztā ritma daļu mūzikā
1981. gada aprīlī presē parādījās pirmais teksts ar virsrakstu breakdance. Mēdijiem nebija zināšanas par streetdance deju stiliem un to paveidiem, tādēļ par breakdance tie sauca visas deju kustības, ko redzēja izpildām dejotājus uz ielas un deju klubos. Astoņdesmito gadu sākumā aizvien vairāk mēdiji sāka pievērst uzmanību streetdance kultūrai. Tie dejā saskatīja iespēju pelnīt naudu, un tiem neinteresēja kultūras saglabāšana un attīstīšana, taču pateicoties tieši mēdijiem, cilvēkiem visā pasaulē ir iespēja nodarboties ar streetdance deju stiliem.
Breakdance stils literatūras avotos ir aprakstīts ļoti atšķirīgi. Pasaulē ir sastopami desmitiem dažādu viedokļu par šo terminu. Ir cilvēki, kas uzskata, ka vārdu breakdance izdomāja Afrika Bambaataa astoņdesmito gadu sākumā. Ir viedoklis, ka vārdu ieviesa deju grupa „Chain Reaction” 1974. gadā. Grupa sākotnēji ieviesa vārdu break, ar ko apzīmēja locking fiksācijas, kas izskatījās kā lauztas kustības. Populārākais viedoklis ir, ka vārdu breakdance izdomāja mēdiji, jo nezināja precīzu deju stilu nosaukumus. Pēc pāris gadiem vārds jau bija kļuvis starptautisks, taču īstas skaidrības, kas slēpjas zem breakdance nav vēl noskaidrots pat šodien. Līdz ar mēdiju iejaukšanos, streetdance kultūra izmainījās. Dejotājiem raksturīga bija dažādu deju stilu izpildīšana vienā dejā. Daudzi deju stili saplūda kopā un izveidoja kaut ko jaunu. Breaking deju stila dejotāji savās kombinācijās ielika up-rock kustības, un tādā veidā up-rock deju stils praktiski izzuda. tāpat arī notika ar bopping, sticking, snacking, filmore un vēl daudziem citiem deju stiliem, kas tagad ir electric boogie deju stila kustības. Daudzi streetdance kultūras aizsācēji uzskatīja, ka viņu kultūra ir izjaukta un komercializēta. Cilvēki, kas sākotnēji nodarbojās ar ielu dejām, pauž viedokli, ka deju stili ir jādala atsevišķi un tos nedrīkst jaukt kopā. Manuprāt, agri vai vēlu, ar vai bez mēdiju palīdzības, deju veidiem attīstoties, tie vairāk vai mazāk saplūstu kopā.
Literatūras avotos var atrast dažādus skaidrojumus un aprakstus breakdace deju stilam. Pēc amerikāņu vārdnīcas skaidrojuma breakdance ir deju stils, kam raksturīgas veiklas, asas griezienu kustības, kombinējot tās ar pantomīmas mākslu, taču šo viedokli daudzi cilvēki apšauba, jo uzskata, ka breakdance stilu izpilda pavisam savādāk. Vairumā literatūras avotu autori uzskata, ka breakdance ir vienkārši cits nosaukums breaking deju stilam. Manuprāt, šāds viedoklis izveidojās tādēļ, ka breking ir deja pie lauztas mūzikas, bet breakdance tulkojumā nozīmē lauzta deja. Pēc manām domām astoņdesmito gadu sākumā breaking bija populārākais no hip hop kultūras deju veidiem, tā iespaidā mēdiji par breakdance nosauca tieši breaking stilu. Daļā materiālu autori pauž viedokli, ka breakdance ir visi old-school deju veidi, tas ir breaking, electric boogie un up-rock. Kad mēdiji sāka pievērst uzmanību ielu dejām, tie nešķiroja katru deju stilu atsevišķi, bet gan apvienoja tos visus kopā, tādēļ izveidojās vienots termins- breakdance. Krievijas literatūras avotos breakdance iedala divos veidos- augšējā un apakšējā. Augšējā breakdance ietilpst electric boogie un pop-locking deju veidi. Apakšējā breakdance ietilpst breaking deju stils. Es šim dalījumam daļēji nepiekrītu, jo electric boogie deju stilā ir kustības pa grīdu, un breaking deju stilā ir salīdzinoši daudz elementu stāvus pozīcijā, bez tam pirmās breaking kustības bija stāvus pozīcijā. Amerika literatūras avotos breaking deju stilu iedala divos veidos, ja kustības ir stāvus tad, tās dēvē par top-rock, bet, ja kustības tiek izpildītas pa zemi, tad down-rock. Dažos literatūras avotos iepriekš minētie uzskati tiek jaukti kopā un vienā tekstā var sastapt pretējus viedokļus. Manuprāt, nepareizs ir viedoklis, ka breakdance un breaking ir sinonīmi, un tajā pašā laikā breaking sadalās divās daļās- augšējā un apakšējā. Breaking ir atšķirīgs deju stils no electric boogie un tos, manuprāt, nedrīkst jaukt kopā. Nelielā daļā literatūras avotu var sastapt viedokli, ka breakdance ir visi streetdance deju veidi kopā. Vārds breakdance parādījās astoņdesmito gadu sākumā, taču new-school deju stili sāka veidoties tikai astoņdesmito gadu vidū, tādēļ, pēc manām domām, ar breakdance nevar apzīmēt visus streetdance deju veidus.
Mēdiji dejotājus, kas izpildīja dejas uz ielām vai klubos, dēvēja par breakdancers. Daudzi cilvēki uzskata, ka tas ir sinonīms vārdam b-boys, taču daļa cilvēku, īpaši sākotnējie old-school deju stilu aizsācēji uzskata, ka tie nekādā gadījumā nav sinonīmi. Viņi īpaši uzsver, kas breakdancers ir vienkārši dejotāji, kas izpilda old-school deju veidus, bet b-boys ir dejotāji, ka attīsta streetdance kultūru, un ir ar visu sirdi un dvēseli šajā kultūrā. Pēc manām domām, abi termini ir līdzīgi, taču atšķiras b-boys un breakdancers dejotāju domāšana un uzskati par streetdance.
New school deju stili
Astoņdesmito gadu sākumā populāra bija ātra ritma mūzika. To izpildīja grupas „Planet Rock”. „Just Began” un citas. Šajā laika periodā populāri bija breakdance deju stili, kurus izpildīja pie ātra ritma mūzikas. Daudziem cilvēkiem breakdance likās ļoti grūts un sarežģīts. Laikam ejot, mūzika mainījās un attīstījās. Astoņdesmito gadu vidū ātra ritma mūziku nomainīja lēns un viegls ritms, līdz ar to breakdance pamazām zaudēja popularitāti. Daudzas breakdance stilu kustības neiederējās jaunajā mūzikas ritmā.
Astoņdesmito gadu vidū dīdžeji Kool Moe Dee un LL Cool I ieviesa terminus old school un new school. Tos sākotnēji lietoja mūzikā. Ar terminu old school apzīmēja ātra un smaga ritma mūziku, kas radās līdz astoņdesmito gadu vidum. Nedaudz vēlāk ar old school apzīmēja breakdance deju stilus. Ar terminu new school apzīmēja jauna tipa mūzikas stilus, kas radās astoņdesmito gadu vidū, kā arī deju stilus, ko izpildīja pie new school mūzikas. Pie šīs mūzikas radās šodien pazīstami deju stili hip hop un house.
Hip hop deju stilu iekļauj streetdance kultūrā, tomēr atšķirībā no breakdance deju stiliem, tam nav konkrētas izcelšanās vietas. Ap 1986. gadu parādījās pirmās hip hop deju stila kustības. Sākotnēji kustības radās deju klubos un uz ielas, tās bija ļoti vienkāršas, un tās varēja izpildīt ikviens cilvēks. Kustību nosaukumi bija Wap, Runningman, Rogger Rabbit un citi.
Nereti literatūras avotos min divus hip hop deju veidus. Sākotnējo hip hop deju stilu, kurš radās uz ielas un deju klubos, šodien praktiski vairs nedejo, jo tas ir zaudējis popularitāti. Otrs hip hop deju stils attīstījās no tā laika populārākajiem videoklipiem, kas attēloja sākotnējo hip hop deju stilu. Minētais hip hop deju stils izveidojās speciāli šoviem un sacensībām, lai gūtu peļņu, tādēļ tam radās nosaukums komerciālais hip hop. Komerciālais hip hop deju stils bieži informācijas avotos netiek iekļauts streetdance kultūrā.
Hip hop deju stils ir veidojies no daudziem un dažādiem deju stiliem, taču kustības lielākoties ir attīstījušās no breakdance deju stiliem. Hip hop ir arī attīstījies no afrikāņu dejām, džeza, akrobātikas un Latīņamerikas dejām. Astoņdesmitajos gados hip hop deju stils bieži parādījās videoklipos. Bobija Brauna, Bela Devoja, Heavy D un MC Hammer videoklipi palīdzēja popularizēt un attīstīt hip hop deju stilu. Patreiz šo deju stilu reti var redzēt videoklipos. Deju stilam attīstoties tas kļuva ļoti dažāds. Dažādos reģionos pasaulē hip hop stils attīstījās atšķirīgi. Hip hop deju stils ir ļoti dažāds, jo tas ir individuāls, liela nozīme ir individuālajai „garšai” un radošajai izdomai. Hip hop ir dvēseles deja un spēlēšanās ar mūzikas ritmu, kur dejotājs kontrolē savas kustības. Hip hop stils ir atkarīgs no deju stila, kas ir tā pamatā. Hip hop deju stils ir ļoti atšķirīgs no breakdance. Breakdance deju stilos uzsvars tiek likts uz kustībām un kombinācijām, taču hip hop deju stilā uzsvaru liek uz kustībām mūzikas ritmā.
Izziņas materiālos bieži tiek uzsvērts, ka hip hop deju stils ir attīstīts un populārs tikai Ņujorkā un Japānā. Ņujorkā vislabāk deju stilu var redzēt klubā „Mecca”. Japānā hip hop deju stils sāka attīstīties 1989. gadā no Ņujorkā veidotajiem raidījumiem par šo deju stilu. 1989. gadā šovi „DADA LMD”, „Dance, Dance, Dance” un „Dance Koschien” attīstīja hip hop deju stilu par vienu no populārākajiem Japānā.
Šodien hip hop deju stils ir daudz sarežģītāks un dažādāks nekā astoņdesmito gadu vidū. Ar to nodarbojas miljoniem cilvēku visā pasaulē, tiek rīkotas sacensības, konkursi un festivāli.
Astoņdesmito gadu vidū Čikāgā un Ņujorkā radās jauns mūzikas stils, kas vēlāk izplatījās visā austrumu piekrastē, ASV, un viens no tā aizsācējiem bija Frenkijs Nukless. Šo mūziku dīdžeji spēlēja dažādos deju klubos ASV, un deviņdesmitajos gados tam tika dots nosaukums house.
Ietekmējoties no disko un funk kultūrām, astoņdesmito gadu sākumā deju klubos radās jauns deju stils. Čikāgā to dēvēja par Jacking, taču Ņujorkā par clubbing. Deju stilam attīstoties, klubos, to sāka dejot pie house mūzikas, tādēļ deviņdesmito gadu sākumā tam radās nosaukums house, un nosaukumam nav saistības ar deju, bet gan ar mūzikas stilu. Šodien hause deju stils nav plaši pazīstams, populārs tas ir tikai Čikāgā, Ņujorkā un Japānā. Deju stils ir ļoti daudzpusīgs. Ņujorkā dejotāji liek uzsvaru uz kāju kustībām un kombinācijām, bet Čikāgā dejotāji izmanto akrobātiku un augšējo ķermeņa daļu. House deju stils ir veidojies apvienojot afrikāņu dejas, džezu, stepu un salsu. House ir ļoti ritmiska deja un uzsvars tiek likts uz kāju kombinācijām. Stilu var aprakstīt kā ļoti graciozu, sievišķīgu un relaksējošu. Deju formai ir līdzīgas pamatkustības, taču cilvēki dažādos pasaules reģionos to izpilda dažādi. Atšķirībā no citiem streetdance deju stiliem, kur tiek akcentētas kustības, house deju stilā galvenais ir uztvert mūziku, kas vada dejotāja kustības. Dejas lielāko daļu dejotāji improvizē, jo house deju stilā ir ļoti maz pamatkustību. Deviņdesmito gadu vidū house parādījās Eiropā. Šodien Eiropā house stils joprojām ir kaut kas jauns un nepazīstams.
Slavenākā komanda pasaulē, kas izpilda house deju stilu ir „World Soul”, kas tika dibināta 1995. gadā. Komandā apvienojās labākie house stila dejotāji, kas šodien attīsta un popularizē house deju visā pasaulē.
Lielākajā daļā literatūras avotu house deju stils tiek iekļauts streetdance kultūrā, taču nereti materiālos autori house neiekļauj streetdance, jo uzskata, ka tas ir radies deju studijās. Pētot house izcelsmi var secināt, ka house radās astoņdesmito gadu sākumā Ņujorkas un Čikāgas deju klubos, tādēļ house deju stils ietilpst streetdance. Materiālos var sastapt viedokli, ka house stils ietilpst hip hop deju stilā. House un hip hop deju stili ir ļoti atšķirīgi, jo tiem ir dažādas kustības un mūzika. Vairums autoru uzsver, ka house stilā ir noteiktas kustības, taču ir arī autori uzskata, ka dejā nav konkrētu kustību, un stilā var izpildīt jebkuras kustības pie house mūzikas. Analizējot hause deju stilu var secināt, ka pamatkustības ir ļoti līdzīgas, taču deja ir atkarīga no cilvēka individuālā stila.
Lai noskaidrotu streetdance aizsākumus un attīstību Latvijā, intervēju „Edmunda Veizāna modes deju studijas” vadītāju Edmundu Veizānu un studijas „Freestyle” vadītāju Aleksandru Kolosovski, kā arī izpētīju Latvijā pieejamos literatūras avotus.
Par streetdance aizsākumiem Latvijā viedokļi dalās, jo ir sastopami uzskati, ka pirmais breakdance vilnis attīstījās 1981. gadā vai 1986. gadā. Pēc manām domām, pirmās kustības bija redzamas astoņdesmito gadu sākumā, taču breakdance popularitāti ieguva astoņdesmito gadu vidū. Vēlākajos gados parādījās arī new school deju stili. Pašlaik Latvijā streetdance deju stili iegūst arvien lielāku popularitāti, jo tā ir šīs paaudzes modes lieta. Šodien notiek dažādi pasākumi streetdance deju stiliem, piemēram , „NRG”, kur piedalās simtiem dalībnieku no dažādām Latvijas pilsētām. Latvijā streetdance deju stili joprojām ir kaut kas jauns, taču dejotāji jau ir sevi pierādījuši dažādos konkursos un festivālos pasaulē. Deju kolektīvi visumā veiksmīgi piedalījušies IDO (Starptautiskā deju organizācija) rīkotajos pasaules čempionātos. 2003. gadā pirmo reizi Latvijā notika deju konkurss saskaņā ar IDO noteikumiem, un tādejādi dejotāji sevi varēja pierādīt ne tikai grupās, bet arī individuāli.
Pētot un analizējot Edmunda Veizāna un Aleksandra Kolosovska viedokļus par streetdance deju stilu attīstību, var secināt, ka tie ir diezgan līdzīgi. Pēc manām domām, uzskati ir izveidojušies, ietekmējoties no Krievijas literatūras avotiem, kur breakdance iedala augšējā un apakšējā. Manuprāt, Latvijā ir sastopams neprecīzs uzskats par electric boogie deju stila attīstības vēsturi, jo gan Edmunds Veizāns, gan Aleksandrs Kolosovskis uzskata, ka tas aizsācies Ņujorkā.
Šodien streetdance kultūra ir populāra un attīstījusies visā pasaulē, tā vairs nav nabadzīgo afro-amerikāņu daļa no ikdienas. Streetdance aizsācēji uzskata, ka viņu kultūra šodien ir izmainīta un komercializēta. Amerikas literatūras avotos ir sastopams uzskats, ka streetdance deju stili ir attīstījušies tikai Amerikas Savienotajās Valstīs un Japānā, taču, manuprāt, deju stili ir populāri un attīstījušies visā pasaulē.
Cilvēki, vērojot televīzijas šovus, redz dejotājus izpildām dažādus streetdance stilus, līdz ar to tagad nodarbošanās ar breakdance un hip hop deju stiliem ir modes lieta. Dejā cilvēkam ir iespēja izpausties, tā ir brīvība kustībās, žestos, mūzikā un domāšanā.
Pasaulē notiek daudz un dažādas sacensības streetdance deju stiliem. Sacensības, kas vieno daudzu valstu dejotājus, ir IDO (International Dance Organizacion) rīkotais pasaules čempionāts. Minētās streetdance sacensības iedala trijās kategorijās breakdance, electric boogie un hip hop. Sacensībās piedalās tūkstošiem dejotāju, kuri var sevi pierādīt ne tikai grupās, bet arī individuāli un duetos. Populāras sacensības pasaulē ir „Freestyle session”, tomēr slavenākās un prestižākās sacensības breaking un electric boogie deju stilā ir „Battle of the year”, kas katru gadu notiek dažādās pasaules valstīs. Sacensību aizsākumi ir meklējami 1990. gadā, kad Tomas Hengenrots Vācijā Hanoveres pilsētā organizēja pirmo čempionātu, kurā piedalījās deviņas komandas. Pamazām sacensības kļuva populāras visā pasaulē.
Manuprāt, šodien ir mainījusies dejotāju attieksme pret streetdance kultūru. Septiņdesmitajos gados cilvēkiem dejas bija ikdiena, taču šobrīd dejotājiem tas ir hobijs, nodarbojoties pāris stundas nedēļā. Mēdiju iejaukšanās streetdance kultūrā, manuprāt, izmainīja to, jo tagad streetdance stili ir savādāki nekā to pirmsākumos. Streetdance deju stili ir izplatīti visā pasaulē, taču katrā reģionā to izpildījumā vērojamas savdabīgas nianses.
Izpētot pieejamo literatūru, man radās savs priekšstats par streetdance kultūras jēdzienu definējumiem, tādēļ izveidoju vārdnīcu.
breaking-deju stils, ko izpilda pie lauzta ritma mūzikas. Izveidojās sešdesmito gadu beigās Dienvidbronksā. Raksturīgas akrobātiskas griezienu kustības, un katras kombinācijas beigās dejotājs izpilda freeze- ķermeņa nekustīgu fiksēšanu kādā pozā.
electric boogie- termins radies Ņujorkā. Apzīmē visus deju stilus, kas radās Kalifornijā, vai arī deju stilu, kam raksturīgas viļņveidīgas kustības pa ķermeni.
house- termins ieviests deviņdesmito gadu vidū, taču pati deja radusies astoņdesmito gadu vidū. Raksturīgas asas un ātras kāju kustības.
hip hop- deju stils sāka veidoties astoņdesmito gadu vidū. Kustībās izteikta individuālā „garša”. Uzskata, ka ir komercializētākais no streetdance stiliem.
up-rock- deju stils, kas radās 1967. gadā Bruklinā. Ņujorkā. Partneru deja, kam raksturīgas kaujinieciskas kustības, un kur pretinieki nedrīkst pieskarties viens otram. Bieži literatūras avotos tiek jaukts ar breaking stila atsevišķām kustībām- top-rock.
Afrika Bambaataa- cilvēks, kas apvienoja hip hop kultūras sastāvdaļas un attīstīja tās par mākslām. Nodibināja starptautisku organizāciju „Zulu Nation”, kas pastāvēja par brīvību, vienlīdzību un zināšanām. Organizācija popularizēja hip hop kultūru visā pasaulē.
DJ Kool Herc- cilvēks, kas izmantojot Jamaikas bungu skaņas un divas vienādas dziesmas, izveidoja lauzta ritma mūziku, pie kuras attīstījās breaking un up-rock deju stili.
streetdance- deju stilu apvienojums, kas sāka veidoties sešdesmito gadu sākumā Ziemeļamerikā no zemāko slāņu afro-amerikāņiem.
old school- sākotnēji termins mūzikā, taču vēlākajos gados apzīmēja deju stilus, kas radās sešdesmito gadu sākuma līdz astoņdesmito gadu vidum.
new-school- sākotnēji termins mūzikā, taču vēlāk apzīmē hip hop un house deju stilus.
b-boy- dejotājs, kurš izpilda old-school deju stilus
breakdance- termins, kas radās mēdijos, un tiek atšķirīgi definēts Visbiežāk sastopamās versijas ir: 1) sinonīms vārdam breaking 2) visi old-school deju stili 3) visi streetdance deju stili
rocking- sinonīms vārdam breaking, īpaši tiek lietots puertorikāņu vidū.
b-boying- sinonīms vārdam breaking.
club dance- mazpazīstams sinonīms streetdance.
jacking- sākotnējais house deju stila nosaukums. Radies Čikāgā.
clubbing-sākotnējai house deju stila nosaukums. Radies Ņujorkā.
pop-locking-Amerikas literatūras avotos sinonīms vārdam electric boogie. Krievijas literatūras avotos- augšējā breakdance deju stils.
Rock steady crew- komanda, kas 1979. gadā aizsāka otro vilni breaking deju stilā, ieliekot kustībās akrobātiku un griezienus.
Salīdzinājums ar Latvija Mūsdienu deju asociācijas vārdnīcā dotajiem skaidrojumiem.
2. tabula
terminsLatvijas Mūsdienu deju asociācijas skaidrojumsMans skaidrojums
breakinglauzīta dejošana uz grīdasdeju stils, ko izpilda pie lauzta ritma mūzikas. Izveidojās sešdesmito gadu beigās Dienvidbronksā. Raksturīgas akrobātiskas griezienu kustības, un katras kombinācijas beigās dejotājs izpilda freeze- ķermeņa nekustīgu fiksēšanu kādā pozā
old-schoolbreika deju vecie, grūtie elementi, kas radās 70-90 gadiemsākotnēji termins mūzikā, taču vēlākajos gados apzīmēja deju stilus, kas radās sešdesmito gadu sākuma līdz astoņdesmito gadu vidum
new-schoolbreika deju jaunie vieglie elementi un stili, kas radās pēc 90 gadiem, lielākoties step-fly tehnikas kustības
termins mūzikā, taču vēlāk apzīmē hip hop un house deju stilus
breakdancelauzta deja, hip hop kultūras dejošanas veids ar daudziem paveidiem radies un attīstījies uz ielastermins, kas radās mēdijos, un tiek atšķirīgi definēts.Visbiežāk sastopamās versijas ir:1)sinonīms vārdam breaking 2)visi old-school deju stili 3)visi streetdance deju stili
Pētot un salīdzinot Latvijas Mūsdienu deju asociācijas skaidrojumus, tajos, pēc manām domām, var atrast dažas nepilnības. Saskaņā ar Latvijas Mūsdienu deju asociācijas vārdnīcas breaking ir lauzīta dejošana guļus uz grīdas. Break (angļu val. lauzts) ir termins mūzikā, kas apzīmē lauztu ritmu un terminam nav sakara ar deju kustībām, tādēļ, manuprāt, breaking ir deju stils, ko izpilda pie lauzta ritma mūzikas. Breaking stila kustības nav tikai uz grīdas guļus, jo sākotnēji pirmās deju kustības bija tikai stāvus pozīcijā. Pēc manām domām, šāds breaking deju stila skaidrojums ir izveidojies ietekmējoties no Krievijas literatūras avotiem, kas breakdance dala augšējā un apakšējā, un apakšējā daļā ietilpst breaking deju stils. Latvijas Mūsdienu deju asociācijas vārdnīcā ir skaidrojums, ka old school ir breika deju vecie, grūtie elementi un stili, kas radās 70-90 gadiem. Pēc manām domām, old school stili nav grūtāki, šāds viedoklis pastāvēja astoņdesmito gadu vidū, kad new school deju stili sāka tikai attīstīties, un to kustības bija vienkāršas. Pirmie old school deju stili parādījās sešdesmito gadu sākumā, tādēļ nav pareizs uzskats, ka tie sāka attīstīties septiņdesmitajos gados. New school ir breika deju jaunie, vieglie elementi un stili, kas radās pēc deviņdesmitajiem gadiem, lielākoties step fly tehnikas kustības- tāds skaidrojums ir atrodams Latvijas Mūsdienu deju asociācijas vārdnīcā. Manuprāt, šis skaidrojums ir neprecīzs, jo new school deju stili vienkārši un viegli bija tikai to pirmsākumos. House deju stils radās astoņdesmito gadu sākumā, bet hip hop deju stila pirmās kustības parādījās 1986. gadā, tādēļ, pēc manām domām, ir nepareizs skaidrojums, ka new school deju stili radās pēc deviņdesmitajiem gadiem. Pētot step fly terminu var secināt, ka šāds nosaukums ir lietots tikai Latvijas literatūras avotos. Termins breakdance literatūras materiālos ir aprakstīts ļoti atšķirīgi. Es akcentēju trīs visvairāk sastopamos viedokļus par breakdance. Latvijas Mūsdienu deju asociācijas vārdnīcā tiek teikts, ka breakdance ir lauzta deja, hip hop kultūras dejošanas veids ar daudziem paveidiem radies un attīstījies uz ielas. Breakdance tulkojumā nozīmē lauzta deja, taču, pēc manām domām, break terminam nav saistības ar deju, bet gan ar lauzto mūziku pie kuras deju izpilda. Izpētot daudzus literatūras avotus, var secināt, ka breakdance neattīstījās tikai uz ielas. Daudzu materiālu autori īpaši uzsver, ka breakdance ir radies arī deju klubos.
Secinājumi
Streetdance deju stilu vēstures pētīšanai es izmantoju un izanalizēju pieejamos literatūras avotus par šo tēmu. Streetdance kultūra ir veidojusies no afro-amerikāņiem, tādēļ literatūras avotos bija sastopami daudz atšķirīgu viedokļu. Savā darbā es centos atrast pamatojumu, kādēļ šādi viedokļi ir izveidojušies, līdz ar to izmantoju dažādu autoru uzskatus. Iesākumā centos atrast vienīgo un pareizo uzskatu par streetdance deju stilu vēstures attīstību, taču darba gaitā sapratu, ka pasaulē pastāv daudz dažādu viedokļu, kurus visus var uzskatīt par pareiziem, jo nav zināma precīza vēstures attīstība. Savā darbā centos atspoguļot viedokļu dažādību, un akcentēt savu personīgo uzskatu. Mans uzdevums bija salīdzināt un atrast kopīgo un atšķirīgo literatūras avotos, tādēļ salīdzināšanai izmantoju dažādos reģionos sastopamos viedokļus par streetdance stiliem. Analizējot dažādos reģionos sastopamos literatūras avotus par streetdance stiliem, secināju, ka uzskati ir dažādi, jo katrā vietā streetdance kultūra attīstījusies atšķirīgi, ar savdabīgām niansēm. Darba gaitā secināju, ka Latvijā streetdance deju stili ir ļoti populāri, taču to attīstības vēsturi zin tikai nedaudz cilvēku. Secināju arī, ka Latvijā streetdance speciālistu uzskati par tā attīstības vēsturi, sakrīt ar Krievijas literatūras avotos minētajiem viedokļiem.
Darba gaitā padziļināju svešvalodu zināšanas, jo lielākā daļa materiālu bija angļu, krievu un vācu valodās.
Secinājumi:
streetdance kultūra ir ļoti maz izpētīta
literatūras avotos ir sastopami atšķirīgi viedokļi par streetdance deju stiliem
literatūras avotos katram deju stilam ir sastopami vairāki nosaukumi
Šis darbs man palīdzēja labāk izprast streetdance kultūru. Uzskatu, ka katram dejotājam vajadzētu zināt deju stilu vēsturi un attīstību.
1.http://www.abadacapeira.com/html/cap.html
2.http://www.actor.force9.co.uk/boogie2.htm
3.http://www.actor.force9.co.uk/boogie3.htm
4.http://www.aluksne.edu.lv/hip-hop/breakdance/hisbreakdance.htm
5.http://www.arar.essortment.com/wherefindcanh_riym.htm
6.http://www.arenahiphop.com/forum/display_entry.asp?TID=146
7.http://www.bboy.org/forums/showthread.php
8.http://www.bboying.com/written/articles/poppingandlocking/
9.http://www.bboying.com/written/articles/poppingandlocking/index2.shtml
10.http://www.bnag.hu/~mdani/about.html
11.http://www.boardriderz.co.uk/breakdance.htm
12.http://www.breakboynrg.20m.com/cgi-bin/framed/2296/history.htm
13.http://www.breakboynrg.20m.com/kenswift_spacecapital.html
14.http://www.breakboynrg.20m.com/tao_of_the_bboy.htm
15.http://www.breakboynrg.20m.com/to_bboy_or_not_to_bboy.htm
16.http://www.breakcheck.com/index.php?pg=Article&id=12
17.http://www.breakcheck.com/index.php?pg=Article&id=18
18.http://www.breakcheck.com/index.php?pg=Article&id=2
19.http://www.breakcheck.com/index.php?pg=Article&id=24
20.http://www.breakcheck.com/index.php?pg=Article&id=3
21.http://www.breakcheck.com/index.php?pg=Article&id=4
22.http://www.breakcheck.com/index.php?pg=Article&id=7
23.http://www.breakdance.ru/dict.php
24.http://www.bushwick.com/~bock/break/intro.php
25.http://www.crazy-athletic-flyers.de/history.htm
26.http://www.crazyspades.narod.ru/slovar/slovar.htm
27.http://www.crazyspades.nerod.ru/history.htm
28.http://www.dance.net/read.html?postid=1453977&replies=1
29.http://www.dance.net/read.html?postid=898231&replies=20
30.http://www.dancecenter.co.uk/jazz.htm
31.http://www.dancemaster.com/nobkdn.html
32.http://www.dangernik.narod.ru/breakhistory.html
33.http://www.daveyd.com/breaki.html
34.http://www.daveyd.com/ffunk.html
35.http://www.daveyd.com/historyphysicalgafittifabel.html
36.http://www.daveyd.com/koolherc.html
37.http://www.daveyd.com/whatisbam.html
38.http://www.dejas.lv/index-lat.php?p=7
39.http://www.diva-dance.com/styles.html
40.http://www.dutchbreakz.com/new_site/html/musicguide.htm
41.http://www.egosmash.homestead.com/history.html
42.http://www.electricboogaloos.com/~english/knowledge.html
43.http://www.electricboogaloos.com/eb_boogaloo_sam.html
44.http://www.electricboogaloos.com/history.html
45.http://www.electricboogaloos.com/members.html
46.http://www.flying-steps.de/flashfile.htm
47.http://www.folkdancing.org/20th_cent_soc_dance.html
48.http://www.freeessays.cc/db/33/mxe255.shtml
49.http://www.funky.kiev.ua/history.htm
50.http://www.georgiosamericandancecentre.com/AmericanStreetDanceWorkshop.htm
51.http://www.globaldarkness.com/articles/history%20of%20breaking.htm
52.http://www.globaldarkness.com/articles/history%20of%20brekdance.htm
53.http://www.hip-hop.lv/?page=bboys
54.http://www.hip-hop.ufanet/help_in.asp
55.http://www.hiphopcity.com/history/evolutionofrap06.htm
56.http://www.hiphopcity.com/zulu_nation/history.shtml
57.http://www.hiphop-network.com/articles/bboyarticles/battle.asp
58.http://www.hiphop-network.com/articles/bboyarticles/exper.asp
59.http://www.hiphop-network.com/articles/bboyarticles/uprockbackinthescene.asp
60.http://www.hiphop-network.com/articles/bboyarticles/whatsnewandold.asp
61.http://www.home.online.no/~dj4joy/history/timeline.HTM
62.http://www.home.subnet.at/dance/knowledge.htm
63.http://www.home.swipnet.se/b-boyz/history.htm
64.http://www.homepage.ruhr-uni-bochum.de/Timo.Kasper-2/history.htm
65.http://www.hunggarkungfu.com/gungfuhistory.html
66.http://www.issw.unibe.ch/Lehrunterlagen/Tanz/breakdance/index.html
67.http://www.jahsonic.com/Breakdance.html
68.http://www.jam2dis.com/j2dbreakdancehist1.htm
69.http://www.jam2dis.com/j2dbreakdancehist2.htm
70.http://www.jam2dis.com/j2dbreakdancehist3.htm
71.http://www.members.tripod.com/~kiko_mime/history.html
72.http://www.members.tripod.com/rap-attack/hiphop101.html
73.http://www.mimo.softservei.com/hmimoing.htm
74.http://www.mrwiggles.biz/hip_hop_dance_facts.htm
75.http://www.msu.edu/user/okumurak/dancers/worldsoul.html
76.http://www.msu.edu/user/okumurak/japan/history.html
77.http://www.msu.edu/user/okumurak/others/letters.html
78.http://www.msu.edu/user/okumurak/styles/breaking.html
79.http://www.msu.edu/user/okumurak/styles/capoeira.html
80.http://www.msu.edu/user/okumurak/styles/hiphop.html
81.http://www.msu.edu/user/okumurak/styles/house.html
82.http://www.msu.edu/user/okumurak/styles/pop.html
83.http://www.nexusfunkmaster.com/eng/stili.htm
84.http://www.nydancewear.com//dance_news_april_22_breaking_out_true_hi_hop.htm
85.http://www.o-art.org/history/80s&90s/concerts/robot-dance.html
86.http://www.poeticrock.de/Bremen.html
87.http://www.portfolio.mvm.ed.ac.uk/studentwebs/session4/39/Breakdance%20H.htm
88.http://www.ptt-poznan.pl/stronye/300.html
89.http://www.ptt-poznan.pl/stronye/306.html
90.http://www.ptt-poznan.pl/stronye/308.html
91.http://www.ptt-poznan.pl/stronye/315.html
92.http://www.ptt-poznan.pl/stronye/328.html
93.http://www.rap.about.com
94.http://www.rap.about.com/gi/dynamic/offsite.htm
95.http://www.ravelinksstore.com/dvds/freshestkid
96.http://www.sinc.sunysb.edu/stu/jmgutier/webquest.html
97.http://www.spartanic.ch/content.tsr?section=knowledge&theme=culture
98.http://www.streetlife.ru/bboying/history/
99.http://www.streetmasters.by.ru/file/world_breakig.htm
100.http://www.streetstyle.log.lv/index.php?name=2&pa=showpage&pid=1
101.http://www.streetswing.com
102.http://www.students.cs.cuw.edu/jramos/history.htm
103.http://www.studija.lv/lv/18/jauniemediji/4t.html
104.http://www.sussex.ac.uk/Units/sport/classes/classes.html
105.http://www.svensworld.de/breakh.htm
106.http://www.szenepunkt.de/artikel_show.php?objid=333&grpid=1
107.http://www.tigger.uic.edu/~williams/
108.http://www.tigger.uic.edu/~williams/pop4.html
109.http://www.tigger.uic.edu/~williams/poppin2.html
110.http://www.tonytee.com/campbellock/article22.html
111.http://www.ukkungfu.co.uk/history.html
112.http://www.uwm.edu/~dosemag2/historyofbreakdancing.htm
113.http://www.vashti.com/esb.contemp/conart.htm
114.http://www.wikipedia.org/wiki/Breakdancing
115.http://www.wikipedia.org/wiki/Breakdancing
116.http://www.zulunation.com
117.http://www3.uakron.edu/dtaa/ensemble/2003/hiphop.html
