Streetdance vesture

Šodien pasaulē ir sastopami simtiem deju veidu, un katrs ir ar kaut ko interesants un savdabīgs. Mani saista deju stili, kuros nav stingri reglamentētas kustības, kur cilvēks brīvi var parādīt savas emocijas. Manuprāt, tieši šādi deju veidi ir streetdance deju kultūrā. Streetdance ir deju stilu apvienojums, kas sāka veidoties uz ielām vai deju klubos sešdesmito gadu sākumā Ziemeļamerikā. Streetdance, tā ir neierobežota brīvība kustībās, žestos un mūzikā, un es vēlējos izpētīt šo deju veidu vēstures attīstību, jo, manuprāt, tā ir ļoti interesanta. Es jau trešo gadu apgūstu streetdance deju stilus, tādēļ vēlējos izpētīt stilu vēsturisko attīstību. Šodien streetdance deju veidi pasaulē un Latvijā ir ļoti populāri. Savā darbā deju stilu nosaukumus es neesmu tulkojusi, jo latviešu valodā šiem terminiem nav tulkojumu. Aprakstiem es izmantoju internetā pieejamos materiālus un attēlus, jo Latvijā nav izdotas grāmatas par šo tēmu.

 pētīt un analizēt literatūras avotos pieejamo informāciju

Hipotēze: par streetdance kultūras vēstures attīstību pasaulē ir sastopami atšķirīgi viedokļi.

Gandrīz katrā kultūrā cauri vēsturei ir bijušas dejas. Rituālu dejas, svētku dejas un sabiedriskās dejas. Daudzos gadījumos var redzēt kultūras progresu cauri dejas progresam. Tikai ASV vien var redzēt deju pāreju no Eiropas baleta uz stepu, tad uz mūsdienu dejām.

Augstāko slāņu kultūra vienmēr ir bijusi cieņā. Šajā kultūrā vēsture un tās attīstība ir ļoti sīki dokumentēta un zināma. Līdzās aristokrātiskajai kultūrai vienmēr ir pastāvējusi zemāko slāņu kultūra. Tā nav tik sīki aprakstīta, tajā nav daudz iespaidīgu notikumu, taču tas nenozīmē, ka tā ir mazāk interesanta vai nozīmīga.

Līdzās streetdance afro amerikāņu vidū attīstījās arī repošana, dīdžejošana un graffiti māksla. Septiņdesmito gadu sākumā deju klubu dīdžeji, izmantojot divus atskaņotājus un mikserpulti, izjauca kādu dziesmu, un pēc tam tās daļas citā veidā atkal salika kopā. Plašu atskaņotājs kļuva par mūzikas instrumentu, tā arī radās dīdžejošana ( DJ ing (angļu val.). Šajā laikā radās, iespējams, šodien pazīstamākā māksla repošana jeb MC ing (master of the ceremony) . Dīdžeji deju klubos starp dziesmu pauzēm mēdza noskaitīt kādu izteicienu, piemēram, „Yo this is Kool Herc in the joint ski saying my mellow ski Marry D is in the hause”. Valodas īpatnības dēļ šī frāze būtībā nav tulkojama. Tajā laikā no bandu zīmējumiem izveidojās graffiti māksla, kas šodien ir ļoti populāra un attīstīta. 1978. gadā dīdžejs Afrika Bambaataa apvienoja hip hop kultūras sastāvdaļas. Tās bija graffiti māksla, deja, dīdžejošana un repošana. Dažreiz literatūras avotos tiek minēta 5. sastāvdaļa zināšanas. Atsevišķu literatūras avotu autori uzsver, ka zināšanas ir nozīmīgākā daļa hip hop kultūrā. Kopumā hip hop kultūra sastāvēja no tā laika cilvēkiem, modes, apģērbiem un citām lietām. Vārds hip hop sākotnēji tika lietots repošanā kā daļa no dīdžeju izdomātā teksta, piemēram, „Hip Hop ya`all and ya don`t stop, rock on, till the break of down”. Tā kā viens no elementiem bija deja, kurā ietilpa up rock, electric boogie un breaking, tad līdz astoņdesmito gadu vidum, dejotāji šos trīs deju stilus sauca par hip hop. Astoņdesmito gadu vidū smaga un ātra ritma mūziku nomainīja lēns ritms. Šajā laikā dīdžeji Kool Moe Dee un LL Cool I ieviesa terminus old school un new school. Tos sākotnēji lietoja mūzikā, lai atšķirtu ātra ritma mūziku no jaunā tipa lēnās mūzikas. Jaunā tipa mūzikai raksturīgs bija aranžējums un jaunu tehnoloģiju pielietošana. Nedaudz vēlāk ar terminu old school apzīmēja deju stilus, kas radās sešdesmito gadu sākumā līdz astoņdesmito gadu vidum Ziemeļamerikā. Astoņdesmito gadu vidū radās jauni new school deju stili hip hop un house, tādēļ electric boogie, up rock un breaking stilus vairs nesauca par hip hop, bet gan par old school hip hop deju stiliem. Termini breakdance un old school hip hop deju veidi ir sinonīmi, kas apzīmē deju stilus, kas radās uz ielas vai deju klubos sešdesmito gadu sākumā līdz astoņdesmito gadu vidum Ziemeļamerikā.