Stresori darba vietā

Mūsu valodas apritē vārds „stress” ir ienācis salīdzinoši nesen. Tas aizgūts no angļu valodas (stress saspriegums) un apzīmē spriedzes stāvokli, kurš cilvēkam rodas spēcīgu iedarbību ietekmē. Vislabākā vieta, kur var „dabūt” stresu ir darbs. Galvenie iemesli pārāk liels darba apjoms laika limita apstākļos un paaugstinātas prasības pret darba kvalitāti. Par hronisku problēmu Latvijas darba tirgū sāk kļūt atzinības trūkums no vadītāja puses labi, pat izcili padarīts darbs ir norma, tā tam jābūt. Tāpat darbiniekam stresu var radīt ļoti ierobežotas iespējas ietekmēt savu darbu, piemēram, monotons, vienveidīga darbs, stingri noteikta darba izpilde, autoritārs vadības stils, neprognozējamība, kā arī atgriezeniskās saites trūkums. Lai novērstu šādas situācijas, vadītājam jāļauj darbiniekiem pašiem vairāk domāt, ko un kā darīt (pie reizes atvieglojot savu darbu). Bieži priekšnieki pārāk cieši kontrolē notiekošo, un padoto pašvērtējums strauji krītas. Nereti trauksmi izraisa arī bailes pazaudēt darbu (tas gan vairāk attiecināms uz tiem, kas tikuši pavisam „siltās” vietiņās), darbinieku iekšējā konkurence, nestabils uzņēmuma stāvoklis, netaisnīgs materiālais sadalījums un morālais novērtējums. Veicamā darba neatbilstība darbinieka profesionālajai sagatavotībai, psiholoģiskajām īpašībām, spējām un motivācijai (pārāk vienkāršs vai sarežģīts, neinteresants, neprestižs darbs, kā arī izaugsmes iespēju trūkums) rada ne tikai mazvērtības kompleksu, bet arī saspringtu darba grafiku. Piemēram, cilvēkam jāstrādā apkalpojošā sfērā, kur visu laiku jābūt laipnam un smaidīgam, taču viņam tas šķiet pretdabiski, jo būtībā viņš ir noslēgts un nevēlas daudz komunicēt ar apkārtējiem. Darbā cilvēks pavada lielāko dienas daļu. Sarežģījumi un dažādi strīdi mēdz kļūt par nopietnu stresa iemeslu. Pētījumi liecina, ka 75% laika, ko cilvēks pavada darba vietā ir saistīti ar stresu. Par stresa piesātinātākajām profesijā uzskata ugunsdzēsēju, mediķu, prezidenta apsargu un jebkuras profesijas augsta ranga priekšnieku darbu. Piemēram, ārstiem un ugunsdzēsējiemspēcīgu un ilgstošu stresu rada sastapšanās gan ar ļoti spēcīgām cilvēku emocijām, gan daudzos gadījumos nespēja palīdzēt.

Kas ir visbiežākie stresa cēloņi?Vēl viens būtisks stresa rašanās iemesls cenšanās paveikt vairākus darbus reizē. Protams, mums ik dienas jāpilda dažādi pienākumi ģimenē, darbā utt., taču visu darīt vienlaikus nav iespējams, jo tādējādi mēs pakļausim sevi ne tikai liekam stresam, bet arī padarītā darba kvalitāte neradīs gandarījumu. Ļoti svarīga darbu plānošana galvenais ir secīgi saplānot lietas, kas katrā konkrētā dienā jāpaveic, un izlemt, ko kurā brīdī darīt. Jo pārdomātāka būs diena, jo mazāk iespēju piedzīvot nepatīkamas situācijas.

Protams, ir brīži, kad kāda problēma prātu ir pārņēmusi tik ļoti, ka par kaut ko citu padomāt ir gandrīz neiespējami. Tomēr ari šādā gadījumā jāmēģina nedaudz distancēties no problēmas un, domājot loģiski, izveidot konkrētu rīcības plānu. Visvienkāršākais problēmu sadalīt pa mazākiem posmiem. Noteikti bezjēdzīgās domas kā man neiet, esmu bezizejā utt. metiet pie malas. Ar vaimanāšanu, krišanu panikā neko daudz nepanāksim. Turklāt visbiežāk realitāte nav tik briesmīga, kādu mēs to uzburam savās fantāzijās.