Stress: cēloņi un pārvarēšana

Teorētiskajā daļā ir izpētīts stresa definējums, tā cēloņi un paveidi, stresa saistība ar veselību, tā pārvarēšanas veidi.

Praktiskajā daļā ir anketu apkopojums par stresa līmeni sākumskolas skolēnu vidū, kā tas vīņus ietekmē un kā viņi to pārvar.

 teorētiski pamatot un praktiski pārbaudīt ,ā stress rodas un kā tas ietekmē veselību

 izanalizēt stresa izraisošos faktorus, tā pārvarēšanas metodes.

Teorētiskais un praktiskais guvums: darbā apkopotais materiāls, pētījums un tā rezultāti ir pieejami ikvienam, praktiskajā daļā kā novitāte ir izveidotas lietas, kuras palīdz veiksmīgi pārvarēt stresu.

Un negatīvais jeb «kaitīgais stress» – distress, kas iestājas ilgstošas spriedzes rezultātā, negatīvu emociju izraisītās situācijās.[5.]

 informācijas,laika trūkums (cenšanās paveikt vairākus darbus vienlaicīgi),

Vislielāko stresu cilvēkam rada tas, ka viņam par kaut ko nav informācijas.

Vēl viens būtisks stresa rašanās iemesls cenšanās paveikt vairākus darbus reizē. Protams, mums ik dienas jāpilda dažādi pienākumi ģimenē, darbā utt., taču visu darīt vienlaikus nav iespējams, jo tādējādi mēs pakļausim sevi ne tikai liekam stresam, bet arī padarītā darba kvalitāte neradīs gandarījumu. Ļoti svarīga darbu plānošana galvenais ir secīgi saplānot lietas, kas katrā konkrētā dienā jāpaveic, un izlemt, ko kurā brīdī darīt. Jo pārdomātāka būs diena, jo mazāk iespēju piedzīvot nepatīkamas situācijas.[4.]

Protams, ir brīži, kad kāda problēma prātu ir pārņēmusi tik ļoti, ka par kaut ko citu padomāt ir gandrīz neiespējami. Tomēr ari šādā gadījumā jāmēģina nedaudz distancēties no problēmas un, domājot loģiski, izveidot konkrētu rīcības plānu. Visvienkāršākais problēmu sadalīt pa mazākiem posmiem. Noteikti bezjēdzīgās domas kā man neiet, esmu bezizejā utt. mest pie malas. Ar vaimanāšanu, krišanu panikā neko daudz nevar panākt. Turklāt visbiežāk realitāte nav tik briesmīga, kādu mēs to uzburam savās fantāzijās.[3.]

Ir tāds dzīves princips šeit un tagad. Ja mēs vienīgi fantazējam, savu problēmu padarot gandrīz par monstru, mēs neesam šeit un tagad un līdz ar to arī savā dzīvē neko nevaram mainīt un it kā pārstājam eksistēt. Turklāt jāiemācās domāt pozitīvi un visus darbus plānot ar pozitīvu iznākumu. Ir princips vislabākais veids, kā plānot nākotni, ir iztēloties to. Vai nu izvēlies tu, vai arī dzīve izvēlas tevi. Ja mēs neiztēlojamies pozitīvu rezultātu, notiek tas, no kā baidāmies.[3.]

Mēs paši radām savu realitāti ar domām, vārdiem, un par šo būtisko aspektu bieži vien aizmirstam. Visam domātajam un izteiktajam piemīt spēja materializēties. Par ko jūs domājat un runājat?

Turklāt vēl viens no stresa un daudzu neveiksmju cēloņiem ir mūsos ieaudzinātās un no vecākiem, skolotājiem, sabiedrības utt. akli pārņemtās un iemantotās vērtības.

Sievietēm ir tipiski stresa ietekmē daudz runāt, daļēji nestrukturētā izteiksmes formā, bez apstājas un par vairākām tēmām vienlaicīgi. Interesantākais šai lietā ir tas, ka sievietes runājot nemeklē risinājums, jo runāšana pati par sevi iedarbojas uz viņām nomierinoši.[8.]