Šūnas organoīdi

Citoplazma ir pusšķidra viela, tā apņem šūnas organoīdus un šūnas kodolu . Citoplazmu kopā ar tās šūnas kodolu sauc par protoplastu. Citoplazmā atrodas šūnas organoīdi, kā arī dažādi ieslēgumi un vakuolas. Citoplazmas sastāvā ietilpst ūdens( aptuveni 75 85%), olbaltumvielas(10 12%), ogļhidrāti(4 6%), lipīdi(2 3%), sāļi(1%). Citoplazma ir caurspīdīgs želejveida šķidrums. Citoplazmā atrodas citoskelets olbaltumvielu tīkls, kas sastāv no mikrocaurulītēm un aktīna un miozīna šķiedrām. Citoskelets nodrošina šūnas iekšējo balstu un kopā ar plazmatisko membrānu nosaka tās formu. Citoplazma saskaņo organoīdu darbību un nodrošina šūnas dzīvotspēju.

Citoplazma sastāv no ūdens u.c. organiskajām un neorganiskajām vielām.

Ribosomas ir no 10 35 lielas nm lielas lodītes, kas atrodas visās dzīvajās šūnās. Ribosomas sastāv no olbaltumvielām un ribonnukleīnskābēm. Ribosomās notiek olbaltumvielu sintēze no citoplazmā esošajām aminoskābēm. Olbaltumvielu sintēze ir ļoti sarežģīts process kurā piedalās vesela ribosomu grupa poliribosoma. Tajā ietilpst vairāki 10 ribosomu

Katra ribosoma sastāv no divām daļām, jeb subvienībām. Ribosomu novietojums šūna var būt ļoti dažāds. Vairāk brīvo ribosomu ir šūnas, kurās uzkrājas sintizētās olbaltumvielas. Ļoti daudz ribosomu, kas piestiprinājušas pie endoplazmatiskā tīkla membrānā, ir šūnas , kuras izdala olbaltumvielas, piemēram, aizkuņģa dziedzera šūnās, kas producē gremošanas fermentus.

Endoplazmatiskā tīkla uzbūve dažādās ir atšķirīga. Tā mainās atkarībā no šūnas funkcionālajām īpatnībām.

Izšķir gludo un graudaino endoplazmatisko tīklu. Graudainā endoplazmatiskā tīkla membrāna ir klāta ar nelieliem organoīdiem ribosomām. Šie tīkli var pāriet viens otra atkarībā no šūnas funkcionālā stāvokļa. Graudainais endoplazmatiskais tīkls parasti ir izvietots tuvāk kodolam.

Dažādas endoplazmatiskā tīkla daļas šūna veic dažādas funkcijas. Gludajā endoplazmatiskajā tīklā noptiek lipidu sintēze. Tur veidojas membrānu fosfolipīdi, holesterīns un noteiktās šūnu grupās arī hormoni. Sintizētie lipīdi tiek transportēti uz citām šūnu daļām un citiem organoīdiem. Gludajā tīklā notiek arī ogļhidrātu sintēze. Ribosomās, kas atrodas graudainā tīkla ārpusē, notiek olbaltumvielu sintēze, šīs olbaltumvielas nonāk arī citās šūnas daļās. Endoplazmatiskais tīkls nodrošina dažādu organismam svarīgu vielu sintēzi.

Sastāv no plakaniem dobumiem, caurulītēm un dažāda lieluma pūslīšiem. To 1898. gadā atklāja itāļu zinātnieks Kamillo Goldži, no viņa uzvārda šis šūnas organoīds ieguva arī tādu nosaukumu. Goldžī komplekss parasti atrodas starp endoplazmatisko tīklu un membrānu. Goldžī kompleksā pa endoplazmatiskā tīkla kanāliem nokļūst sintizētās vielas, kuras tur nokļuvušas pārgrupējas. Goldži kompleksā atrodas fermenti, kas pievienojot cukuru, pārveido olbaltumvielas un lipīdus par glikoproteīniem vai glikolipīdiem. Tie ir nepieciešamo membrānu veidošana, Kā arī ārpus šūnas notiekošajiem procesiem un reakcijām. No goldžī kompleksa atdalās pūslīši ar sintizētajām vielām un virzās uz dažādām šūnas vietām. Daļa pūslīšu pietuvojas plazmatiskajai membrānai un tur izlaiž savu saturu