Sv Annas baznīca

Šajā rakstā vairāk izcēlu faktus par 20. gadsimtu un baznīcas atjaunošanu pēc Otrā pasaules kara. Pamatīgāk ar mūsu baznīcas un draudzes vēsturi visi interesenti varēs iepazīties, apmeklējot izstādi Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā un noklausoties referātus izstādes atklāšanas pasākumā 26. jūlijā plkst. 14.30.

Par juridisko pamatu Sv. Annas baznīcas izveidošanai kalpoja 1567. gada 28. februārī hercogistes landtāgā pieņemtais lēmums, ar kuru Kurzemē un Zemgalē (izņemot Pilteni un Grobiņu) tika atjaunotas vai uzceltas no jauna 70 baznīcas, astoņas skolas un astoņas nabagu patversmes. Ir droši zināms, ka 1573. gadā Sv.Annas baznīca bija uzcelta un iesvētīta.

1826. gadā baznīcā notika remonta darbi un tika klasicizēts celtnes interjers, uzbūvēta jauna kancele, pārbūvētas luktas. Baznīcai ir bijis baroka formās veidots altāris, tas pārveidots 1848. gadā. 1859. gada 7. maijā baznīcas torņa smailē iespēra zibens, un torni atkal vajadzēja pārbūvēt.

20. gadsimts mūsu dievnamam sākās ar jaunām izmaiņām. 1909. gadā baznīcā ielikti seši logi ar svina rāmjiem, lai baznīcā iekļūtu vairāk gaismas. Tika noārdīti balkoni – luktas, kas atradās priekšā logiem. 1912. gadā baznīca tika pie jaunām ērģelēm. Šajā laikā latviešu glezniecībā ienāca Janis Rozentāls, kura altārglezna arī pašlaik atrodas Sv.Annas dievnama mazajā baznīcā.

No 1920. gada draudzes virsmācītājs un arī Jelgavas garnizona mācītājs bija Jēkabs Ķullītis. 1926. gadā draudzē bija jau ap 5000 reģistrētu locekļu.

Baznīcas restaurācijas projektu bija izstrādājis arhitekts Pēteris Saulītis. Visu būvniecības vadību uzņēmās Kārlis Strautmanis. Atjaunošanas darbus draudze veica brīvprātīgi. Seši strādnieki strādāja pastāvīgi, pārējie palīdzēja dažādos darbos. Bija cilvēki, kuri ziedoja savus būvmateriālus. Draudzes locekļi brauca mežā, cirta kokus un zāģēja. Aiz altārtelpas atjaunoja un iekārtoja dievkalpojumiem mazo zāli, kuru mēs, draudzes locekļi, saucam par mazo baznīcu. Tajā ir neliels altāris, nedaudz sēdvietu un kora balkons. Altāris un kancele mazajā baznīcā ir atvesti no likvidētās Rīgas Apustuļu draudzes. 1948. gada 31. oktobrī notika mazās baznīcas iesvēte.

Tajā pašā laikā vietējā vara visādi centās aizkavēt dievnama atjaunošanu, bet pakalpiņi laikrakstos rakstīja ķengājošus rakstus par R. Šmitu un būvdarbu vadītāju K. Strautmani.

Jaunas pārmaiņas sākās deviņdesmitajos gados, pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. 1996. gadā draudzē sāka kalpot enerģiskais un radošajām idejām bagātais mācītājs Tālis Rēdmanis. Par draudzes priekšnieku ilgus gadus bija enerģisks un erudīts kultūras cilvēks – Vilis Ozols. Lielā mērā pateicoties abu iniciatīvai, tika uzsākta arī rūpīga Sv. Annas baznīcas un draudzes vēstures izpēte. Patlaban reģistrēto draudzes locekļu skaits jau pārsniedzis tūkstoti. Dievnamu, baznīcas dārzu, svētdienas skolas un diakonijas telpas ir paredzēts arī turpmāk nopietni atjaunot un remontēt, tāpēc talcinieki un palīgi vienmēr ir laipni gaidīti.

1567. Kurzemes un Zemgales hercogs Gothards Ketlers izdod rīkojumu par latviešu draudzei paredzētas baznīcas celšanu Jelgavā.