Svētā Jēkaba katedrāle

Jēkaba baznīcas tornis, būdams no vara, zem klajajām debesīm ir paguvis apsūbēt. Baznīcas tornis ir 86 m8 augsts. Reformācijas laikā baznīcu ar skolu pēc ilgākiem strīdiem un abpusējiem draudiem tieši rāte9 nodeva jaundibinātākajai latviešu draudzei. Te sastopam Vecrīgā vecāko pulksteni, kas uzstādīts 1480.gadā10 un piedzīvojis vairākus kapitālremontus, līdz 1912.gadam11 ticis nomainīts ar "Eules"12 firmas darinātu mehānismu. Pēc Reformācijas Jēkaba baznīcā pirmo reizi notiek dievkalpojums latviešu valodā.

Svētā Jēkaba baznīca ir mazākā no visām četrām Vecrīgas baznīcām. 1225. gadā13 celtā Svētā Jēkaba baznīca vispirms atradusies Rīgas priekšpilsētā ārpus vecās pilsētas mūriem, bet tās iekšpusē nonāca tikai 1258. gadā14. Acīmredzot tieši šajā dievnamā patvērumu un garīgo aprūpi guva ceļinieki, kuri nebija paguvuši iekļūt pilsētā pirms vārtu slēgšanas.

Svētā Jēkaba katoļu katedrāle sākta būvēt agrās gotikas formās ap 1225. gadu15, tā pabeigta ap 1300. gadu16, kaut gan torņa divi augšējie stāvi un smailes uzcelti ne agrāk par 15. gadsimta beigām17. Šai samērā nelielajai baznīcai (garums apmēram 50 m18) ir visai izteiksmīgs slaids tornis, kas labāk par pārējiem saglabājis Rīgas viduslaiku baznīcu torņiem raksturīgo piramidālo formu. Jumta piramīda piebūvēta 1756. gadā19, bet galvenais portāls piebūvēts 1782. gadā20. Jēkaba katedrāles četri zvani tuvojoties Pirmā pasaules kara frontes līnijai evakuēti uz Krieviju un ir gājuši zudumā.

Turpmāko gadsimtu gaitā dievnama arhitektonisko veidolu iespaido arī citi mākslas stili. Baznīcas tornis savu patreizējo piramidālo smaili ar barokālo izliekumu lejasdaļā ieguvis 1756. gadā21. Portāla izveidošanās laiks varētu būt 1783. gads22, tā uzskata un pierāda J.K. Broce23 ar savu 1798. gadu24 datētā zīmējumā.

1820. gadā 6. Janvārī25 Jēkaba baznīcā kā kroņa baznīca pasludināja Vidzemes zemnieku brīvlaišanu. 1886. gadā26, kad notika baznīcas interjera restaurācija, kora velvē zem balsinājuma kārtas atklāja dekoratīvo gleznojumu, kas datējams aptuveni ar 15.gadsimta 1. pusi27. Tāpat kā 15.gadsimtā28 gleznojuma kompozīciju rotā velves.

Sākotnēji te Dievu lūdza ordeņa brāļi, tad katoļu draudze un cisterciešu klostera tautā dēvēta par dziedošo jumpravu klosteri mūķenes. 1522. Gadā34 Jēkaba baznīcā un Svētā Pētera baznīcā nolasītie sprediķi Rīgā ievadīja reformāciju. Pēc reformācijas tā ir Rīgas latviešu baznīca. 1582. gadā35 poļu karalis Stefans Batorijs (1533–1586)36 bija Polijas ķēniņš no 1576. gada37. Lielais – ne tikai krievu – uzvarētājs, kas ar savām kara operācijām piespieda krievus no Vidzemes atkāpties, viņš bija arī liels varonis pie Vīnes aizstāvēšanas pret turkiem; cēlies no ungāru dižciltības, ļoti neiecietīgs un krass katoļu baznīcas cīnītājs. Viņš pats ieradās Rīgā un tūdaļ sāka ļoti rosīgi darboties, tūdaļ deklarēja, ka viņš Vidzemi, respektīvi, Livoniju ieguvis kā tabula rasa. Rīgas latviešu draudzei viņš atņēma Jēkaba baznīcu, to nododot jezuītu rīcībā, un tāpat arī Marijas Magdalēnas klostera baznīcu. Latviešu draudzei ierādīja bijušo dominikāņu baznīcu – Jāņa baznīca, kas Reformācijas laikā bija pārvērsta par noliktavu.