Svins apkārtējā vidē
Zemes garoza Svina ieguve Rūpniecība.
Ekosistēmas primāro objektu – augšņu, augu, ūdeņu piesārņošana ar smagajiem metāliem izraisa kā dabas – augšņu veidošanās uz rūdu iegulām tā galvenokārt antropogēnie faktori.
No apmēram 90 ķīmiskajiem elementiem, kas veido zemes garozu 9 elementi sastāda 99 % tās masas. Pārējos elementus, kuru saturs zemes garozā nepārsniedz 0,14 % parasti apzīmē par mikroelementiem. Tiem ir liela nozīme dzīvības procesos uz zemes. Lai izprastu šo elementu, tajā skaitā Pb, nozīmi vides piesārņojuma veidošanas procesos, īsumā aplūkosim šo elmentu dabiskās izplatības veidošanās mehānismus. Ir zināmi trīs mikroelmentu migrācijas procesi dabā
Elementu hipogēnā migrācija zemes garozas veidošanas sākumstadijā. Šajā procesā, kad notika magmas sacietēšana notiek arī elementu pirmējā sadalījuma veidošanās.
Supergēnā migrācija, kas norit atmosfēras un citu faktoru iedarbībā, normālā temperatūrā un atmosfēras spiedienā. Šie procesi norit, sabrūkot iežiem, kuri satur konkrētos mikroelementus, un to degradācijas produktiem pārvietojoties dabiski noritošu procesu rezultātā.
Trešā jeb antropogēnā elementu migrācija , kuras intensitāti nosaka cilvēka darbība. Augšņu, augu un ūdens piesārņošana lielākā vai mazākā mērā tiek izraisīta visās cilvēkadarbības jomās rūpniecībā, transportā, enerģētikā, lauksaimniecībā, sadzīvē u.c. Kā galvenie piesārņotāji tomēr minami metalurģija, enerģijas ieguve, sadedzinot fosilo kurināmo, komunālo atkritumu glabāšana u.c.
Latvijas apstākļos piesārņojums ar smagajiem metāliem pagaidām konstatējams tikai nelielās lokālās platībās, bet pēdējos pētījumos ir novērojama tendence tam palielināties. Acīmredzot, tuvākajā laikā Latvijā nebūs iespējams pilnīgi vai vismaz lokāli izvairīties no piesārņojuma ar vienu vai otru smago metālu un tas nonāks līdz augiem, dzīvniekiem un cilvēkam, izraisot nevēlamas parādības to organismos.
Latvijā no smagajiem metāliem visplašāk izplatīti Cu, Zn, Pb, Cd.
Dažās augsti attīstītās valstīs ir izstrādāti vairāki pasākumi piesārņojuma ar smagajiem metāliem negatīvo seku samazināšanai, tomēr vairums no šiem pasākumiem ir ļoti darbietilpīgi un dārgi – piesārņotā augsnes slāņa noņemšana un aizvietošana ar nepiesārņotu , sintētisko jonu apmaiņas sveķu iestrāde augsnē u.c. Trūkst informācijas par piesārņojuma un augu minerālās barošanas kopsakarībām, kuru izmantošana var būt efektīga smago metālu toksiskās ietekmes mazināšanā.
