Taless no Milētas

Taless ir cēlies no dižciltīgas Milētiešu dzimtas un tas deva iespēju viņam apceļot Ēģipti un iepazīties ar ēģiptiešu zināšanām kosmoloģijā un ģeometrijā. Paša Talesa sacerējumi nav saglabājušies, bet par tā lielo ietekmi liecina kaut vai tas, ka ievērojamais grieķu rakstnieks Aristofāns savā darbā “Mākonis” min viņu kā paraugu domātājiem. Arī Aristotelis savu darbu “Metafizika” sāk ar Talesa uzskatu atspoguļojumu. Aristotelis Talesa mācību raksturo ar četrām tēzēm:

• Viss ir pilns ar dieviem (norāda uz pasaules piepildītību).

• Magnētam ir dvēsele, jo tas spēj kustināt dzelzi.

Taless Grieķijā pirmais sāka runāt par dabu. Taless dvēseli atzina par visa eksistējošā formas tapšanas pirmsākumu. Viņš pirmais atzina, ka visu lietu dvēseles ir nemirstīgas un pat nedzīviem priekšmetiem piemīt dvēsele. ‘’Un tā nu iznāk, ka Taless, atzīstot, ka dvēsele (psihe) ir arī magnētam un dzintaram, ar to ir sapratis tās izpausmi kā “to īpašību kopumu, kas nevis materiāli (t.i. tiešajos kontaktos – J.Z.) regulē izturēšanos”, bet nav tās klātbūtni ierobežojis ar “cilvēku (arī augstākajiem dzīvniekiem)”. ‘’ Stāsta, ka jau pirms 20 gadsimtiem grieķu filozofs Taless novērojis saberzēta dzintara spēju pievilkt vieglus priekšmetus. ‘’Nedomāju, ka viņam būtu bijis nozīmīgs precizējums, ka psihe “dod iespēju domāt, gribēt un just”. Ja spēju domāt arī viņš atzina kā tikai cilvēkam vien raksturīgu, tad iespēju gribēt un just viņš varēja attiecināt arī uz minētajiem nedzīvajiem ķermeņiem, jo arī tie taču jau no attāluma izpauž savu gribu viens otru pievilkt, savu spēju sajust viens otra tuvumu. Tās Taless, acīm redzot, arī uzskatīja par būtiskākajām, lai pieņemtu par lieciniecēm dvēseles klātbūtnei.’’