Tālmācība – jēdziens, izplatība un izaicinājumi

Precīzi definēt tālmācību nav viegli. Visā pasaulē tālmācība plaši izplatīta, bet vienas vispārpieņemtas definīcijas tai nav. Vēl vairāk, angļu valodas terminu ‘’distance education’’ arvien biežāk sāk atzīst par neprecīzu. Visbiežāk šobrīd angļu valodā lieto terminus: ‘’open distance learning’’, ‘’open flexible learning’’, ‘’distance learning’’, ‘’resource based learning’’, ‘’materials based learning’’, ‘’independent learning’’. Katrs termins uzsver kādu (vai vairākus) no tālmācībā izmantotiem principiem vai patstāvīgu mācīšanos (nevis mācīšanu!), izmantojot dažādus studiju materiālus (resursus). Tas rada lielu jucekli. Patiesībā nav iespējams novilkt precīzu robežu starp atvērtību, elastību un iespēju mācīties attālumā, izmantojot studiju resursus. Vācu valodā konsekventi lieto terminu ‘’fernstudium’’, franču valodā ‘’eseignement a distance‘’.

Tālmācību apraksta kā izglītības iegūšanas metodi, kas ļauj pārvarēt attālumu starp studentu un pasniedzēju. Ar attālumu šeit saprotot ne tikai attālumu telpā, bet arī laikā un sociālā nozīmē. Reizēm tālmācību pretstata tradicionālajai izglītībai, kuru raksturo studenta un pasniedzēja tiešs kontakts, tiem jāatrodas vienā vietā tai pašā laikā. Tālmācības pamatā ir patstāvīgas studijas bez tieša un nepārtraukta kontakta ar skolotāju vai pasniedzēju. Tā tomēr nav pašmācība, jo tālmācība ir speciāli plānota, organizēta un patstāvīgo studiju procesu atbalsta padomdevēju un konsultantu sistēma. To sauc par studiju atbalsta sistēmu.

Tālmācībā plaši izmanto brīvo studiju pieeju un speciāli sagatavotus studiju materiālus, kas stimulē aktīvās mācības. Aktīvās studijās daudz vairāk laika jāvelta pārdomāšanai un vingrinājumiem nekā paša materiāla lasīšanai.

Ļoti svarīga ir atgriezeniskā saite, ko studējošais gūst konsultāciju laikā un no kontroldarbu rezultātiem. Pašnovērtējumu var gūt, salīdzinot veikto vingrinājumu rezultātus un atbildes uz paškontroles jautājumiem ar attiecīgiem komentāriem studiju materiālos.

Ļoti lielu vērību tālmācībā pievērš kvalitātes nodrošināšanai. Novērtējot mērķa grupas priekšzināšanas un vajadzības, formulē kursa mērķus un uzdevumus. Studiju materiālus, kontroldarbus un pārbaudījumus veido tā, lai studējošie sasniegtu plānoto rezultātu un tas būtu pārbaudāms (nomērāms).

Mums pazīstamā neklātienes izglītība uzskatāma par vienu no tālmācības realizācijas variantiem.

Lai studētu tālmācības formā vajadzīga spēcīga motivācija, tāpēc tālmācība orientēta galvenokārt uz pieaugušajiem. Tā tiek dēvēta par ‘’otrās iespējas izglītību ‘’. Tālmācība ļauj iegūt izglītību vai papildināties cilvēkiem, kas dažādu sociālo apstākļu dēļ (materiālie apstākļi, darbs, dzīves vieta, invaliditāte u.c.) nevar (vai jaunībā nav varējuši) studēt tradicionālajā veidā.

Tālmācībai raksturīga jaunāko organizācijas, vadības un citu metožu lietošana. Tālmācības projektu uzsākot:

Tālmācības projektu realizēšanā izmanto visas rūpnieciskajā masveida ražošanā pazīstamās metodes un principus:

Tādā veidā tālmācībā sasniedz augstu ekonomisko efektivitāti izvirzīto mērķu realizācijā. Pēc būtības tā ir masveida produkcija izglītībā. Palielinoties studējošo skaitam pieaug tālmācības ekonomiskā efektivitāte.

 Ilgu laiku izglītības sistēmā lielākoties ir dominējusi zināšanu un to ieguves procesa standartizācija:

viena specialitātes pārstāvji bijuši spiesti mācīties pēc standarta programmas,

tradicionāli studijas ilgušas un joprojām ilgst 4 5 gadus , sākoties septembrī un noslēdzoties jūnijā,