Tankkuģu avārijas

Naftas pārvadājumu pieaugums noveda pie ļoti lielu tankeru būves, kuru kravnesība tuvojas 500 000 t. Otrā Pasaules kara laikā izveidoja tankkuģi T2 ar 16 400 tonnu ietilpību (sk. 1.2. att). Tankkuģu lielums struji auga sākot no 1950. gada. Pirmais tankkuģis, kas pārsniedza 100 000 tonnas, tika izveidots 1959.gadā. 1960 to gadu vidū tika radīts tankeris, kura ietilpība sasniedza 200 000 tonnas. 1970 ajos sāka būvēt VLCC(very large crude carrier), kuru garums sasniedza 300m un ietilpība līdz pat 300 000 tonnām. Līdz šim lielākie tankkuģi ir ULCC, kuru ietilpība var sasniegt pat 564 763 tonnas un iegrime 24,6m(Seawise Giant).

Pasaulē lielākais tankkuģis ir Jahre Viking, zināmāks ar nosaukumu Seawise Giant (ražots 1976.g. Japānā). Tas ir 458m garš (tas ir par 77m garāks par Empire State Building Ņujorkā), 69m plats. Pa to pārvietojoties izmantoja velosipēdus. Pats kuģis sver 260 851 tonnas, tā krava 564 763 tonnas, kopējā masa 825 641 tonnas. Šim kuģim, ja tas ir piekrauts, līdz pilnīgam apstāšanās brīdim ir nepieciešamas 15 minūtes, kurās tas vēl veiks 3 km. Tā pagrieziena diametrs ir 2 km. Tiek plānots būvēt tankkuģi Freedom, kura masa kopā ar kravu varētu sasniegt 3milj. tonnas, garums 1300m, platums 217m un ātrums 10 jūdzes stundā.

OILPOL International Convention for the Sea by oil. Tika izveidota 1954.gadā;

MARPOL pieņēma grozījumus 13F: 1) no 1996.gada nedrīkstēs kuģot tankkuģi, kuri ir vecāki par 30 gadiem 2) no 1992.gada vienkorpusa tankkuģus vajadzētu aizstāt ar divkorpusu. Pēc grozījumiem 13G: regulāri jāveic pārbaudes un inspekcijas tankkuģiem, kuri ir vecāki par 5 gadiem. Pēc 2015.gada okeānā vairs nedrīkstēs kuģot vienkorpusa tankkuģi.[1]

1979. gada 27. februārī Baltijas jūrā netālu no Ventspils uz sēklā uzsēdās tankkuģis "Antonio Gramši", un izplūda apmēram 5 15 tūkstoši tonnu naftas.[12]

1986. gada 23. martā no Valdizas ostas Aļastkā atgāja 300 metrus garais tankkuģis Exxon Valdez, kurā atradās apmēram 200 000 tonnu jēlnaftas. Kuģa kapteinis 43 gadus vecais Džozefs Heizelvuds Ņujorkā nevarēja vadīt pat automobili, jo tiesības atņēma par sēšanos pie stūres alkohola reibumā.Arī šajā liktenīgajā vakarā viņa asinīs tika konstatēta 0,61 promile alkohola. Plkst. 23.24, kad pēc bīstamā Valdizas šauruma šķērsošanas kuģi bija atstājis locis, Heizelvuds tankkuģa vadību uzticējatrešajam stūrmanim Gregorijam Kūzinam, kam nemaz nebija tiesību vadīt kuģi Prinča Viljama šaurumā, kur vajadzēja uzmanīties no leduskalniem un zemūdens rifiem. Lai arī krasta apsardze ieteica Kūzinam nedaudz mainīt kursu, viņš to neizdarīja. Četras minūtes pēc pusnakts Exxon Valdez, kura iegrime bija 17m, Prinča Viljama šaurumā uzskrēja uz rifiem. Vēlāk akvalangisti, kas pētīja kuģa korpusu, tajā atklāja piecus caurumus. Kaut arī lielāko daļu naftas pārsūknēja mazajos tankkuģos, jūrā tomēr ieplūda apmēram 42 000 tonnu naftas. Tas bija lielākais tankkuģu negadījums ASV. Trijos mēnešos pēc uzskriešanas uz rifa nafta bija piesārņojusi piekrasti 1160km garumā, bet naftas plankums pletās gandrīz 6700km2 platībā. Naftas piesārņotajā jūrā gāja bojā desmitiem tūkstošu jūras putnu un zīdītāju. 1990.gada martā tiesa Exxon Valdez bijušajam kapteinim piesprieda sodu: 1000 stundas piesārņojuma likvidēšanas darbos un 50 000 dolāru.[10] No krastiem naftu noskaloja ar siltu ūdeni, ar augsta spiediena strūklu. Pavisam tika iztērēti 965,6 milj. USD avārijas seku likvidēšanai, vides monitorimgam, putnu un dzīvnieku attīrīšanai no naftas u.c. ne mazāk svarīgiem mērķiem. Taču kopējie zaudējumi bija daudz lielāki, jo cieta apmēram 14 000 zvejnieki, piekrastes zemju īpašnieki u.c. [4]