Tauriņi: sugu daudzveidība un aizsardzība

Tauriņi ir vieni no krāšņākajiem un pievilcīgākajiem kukaiņiem. Spārnu plētums var sasniegt pat 30 centimetrus (Latvijā sastopamajām sugām gan tikai līdz 13 cm). Tauriņus nosacīti var iedalīt dienastauriņos, piemēram, raibeņi un balteņi, un naktstauriņos, piemēram, pūcītes un sprīžmeši. Vieni aktīvi ir dienā, bet otri galvenokārt naktī vai krēslā. Tomēr arī tā sauktie naktstauriņi nereti aktīvi ir dienā, piemēram, raibspārņi. Atrodoties miera stāvoklī dienastauriņiem spārni ir sakļauti virs muguras, bet naktstauriņiem jumtveidā vērsti atpakaļ, sedzot vēderu. Ņemot vērā praktiskus apsvērumus tauriņus var iedalīt arī lieltauriņos, piemēram, dižtauriņi, un sīktauriņos, piemēram, kodes.

Pieaugušie īpatņi pārtiek galvenokārt no nektāra, dažreiz sūc ūdeni, kā arī ievainotu koku un augļu sulu. Retāk tauriņi barojas ar dzīvnieku izcelsmes šķidrumiem. Daži tauriņi, kuriem ir grauzējtipa mutes orgāni (visiem pārējiem mutes orgāni ir sūcējtipa), barojas ar ziedputekšņiem. Nereti pieaugušie īpatņi nebarojas vispār, to sūcējsnuķis ir reducējies. Savukārt tauriņu kāpuri galvenokārt ir augēdāji. Vairākums barojas ar lapām, arī augļiem, stublājiem, saknēm, bumbuļiem, sīpoliem un arī koksni. Parasti tauriņi pārziemo kūniņas vai kāpura stadijā, retāk pārziemo olas vai pieauguši īpatņi. Daļai sugu gadā attīstās 2 vai vairākas paaudzes, vairākumam tomēr tikai viena.

Tauriņi ir sugām viena no bagātākajām kukaiņu kārtām (pasaulē zināmas ~140 000 sugas, vairākums no tām izplatītas tropos). Latvijā konstatētas ~2400 sugas, kas pārstāv 69 tauriņu dzimtas. Pazīstamākās no tām ir dižtauriņi, balteņi, raibeņi, samteņi, zeltainīši, resngalvīši (Hesperidae) (šīs dzimtas var uzskatīt par dienastauriņiem, tālāk minētās – par naktstauriņiem), sfingi, vērpēji (Lasiocampidae), pāvači (Saturniidae), pūcītes, sprīžmeši, lācīši (Arctiidae), tinēji (Tortricidae), plakankodes (Oecophorinde), tīklkodes (Hyponomeutidae), kodes u. c. Pēdējās 4 minētās dzimtas pārstāv sīktauriņus, bet iepriekšminētās – lieltauriņus. 44 tauriņu sugas ir iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā.

Krāšņākie tauriņi pieder pie dižtauriņu dzimtas. Vairākums sugu sastopamas tropos (pasaulē ~600 sugu). Latvijā konstatētas tikai 3 sugas. Biežāk sastopams (pēdējos gados gan aizvien retāk, tāpēc iekļauts Latvijas Sarkanās grāmatas 2. kategorijā) ir čemurziežu dižtauriņš (Papilio machaon). Šī tauriņa skaistie kāpuri barojas uz čemurziežiem, piemēram, noragām (Pimpinella) un rūgtdilēm (Peucedanum). Kā rets ieceļotājs no dienvidiem minams plūmju dižtauriņš (Iphiclides podalirius). Savukārt cīrulīšu dižtauriņš (Parnassius mnemosyne) sastopams tikai dažu upju senlejās Kurzemē un ir iekļauts LSG 1. kategorijā. Senākā literatūrā kā Latvijā sastopama suga minēta arī laimiņu dižtauriņš (Parnassius apollo). Tomēr domājams, ka šī suga no Latvijas faunas izzudusi jau 19. gs. sākumā.

Šīs dzimtas tauriņiem raksturīgi balti, dzelteni vai oranži, ar melniem plankumiem klāti spārni. Spārnu krāsā un rakstā bieži izpaužas dzimumu dimorfisms. Balteņu kāpuri parasti ir zaļgani, dažkārt ar gareniskām joslām; klāti ar bieziem, īsiem matiņiem. Latvijā konstatētas 14 balteņu dzimtas sugas (visā pasaulē ~1000 sugu). Starp balteņiem ir...