Tautas nobalsošanas prakse Latvijā.
1.Ievads.
2.Gadījumi, kad paredzēta tautas nobalsošana.
3.Tautas nobalsošanas pēc LV neatkarības atgūšanas 1991. gadā.
3.1.Iedzīvotāju aptauja par LV neatkarību 1991. gada martā.
3.2.Tautas nobalsošana par ‘’Grozījumu pilsonības likumā’’ atcelšanu.
3.3.Tautas nobalsošana par 1999. gada 5. augusta likuma ‘’Grozījumi likumā’’ par valsts pensijām’’’’ atcelšanu 1999. gada 13. novembrī.
3.4.Tautas nobalsošana par LV dalību Eiropas Savienībā.
3.4.1.Tautas nobalsošanas kārtība latvijā
3.4.2. Balsošanas kārtība esot ārvalstīs
4.Parakstu vākšanas.
4.1.Parakstu vākšana likuma ‘’Grozījumi enerģētikas likumā’’ ierosināšanai.
4.2.Parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par likumu ‘’Grozījumi likumā ‘’par valsts pensijām.’’’’
4.3.Parakstu vākšana tauts nobalsošanas ierosināsanai par likumu ‘’Grozījumi Pilsonības likumā’’
5.Nobeigums.
6.Izmantotā literatūra.
7. Pielikums.
Tautas nobalsošana ir tieša tautas līdzdalība valsts varas leģitimēšanā un īstenošanā. Tautas nobalsošanā balstiesīgajiem ir tiesības lemt dažādus valstij svarīgus jautājumus. Tieši tas mani ieinteresēja un pamudināja rakstīt šo studiju darbu, jo šķita interesanti tuvāk uzzināt:
•kādos gadījumos notiek Tautas nobalsošana;
•kad drīkst to sarīkot;
•kas drīkst balsot;
•kāda ir Latvijas prakse šajā jomā
•u.c..
Savā studiju darbā es atradīšu atbildes uz šiem un vēl uz citiem svarīgiem jautājumiem.
Latvijas Republikas Satversmē paredzēti četri gadījumi, kad sarīkojama tautas nobalsošana.
1. Saeima ir grozījusi Satversmi. Saskaņā ar Satversmi, tautas nobalsošana ir sarīkojama gadījumos, kad Saeima ir grozījusi Satversmes 1., 2., 3., 4., 6. vai 77. pantu. Šie grozījumi ir pieņemti tautas nobalsošanā, ja tiem piekrīt vismaz puse no visiem balsstiesīgajiem pilsoņiem.
2. Valsts Prezidents ir ierosinājis Saeimas atlaišanu. Saeima uzskatāma par atlaistu un jārīko jaunas Saeimas vēlēšanas, ja tautas nobalsošanā Saeimas atlaišanu atbalsta vairāk nekā puse balsotāju. Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse no balsotājiem ir pret Saeimas atlaišanu, tad par atlaistu uzskatāms Valsts Prezidents un Saeima ievēl jaunu Valsts Prezidentu uz atlaistā prezidenta atlikušo pilnvaru laiku.
3. Valsts Prezidents uz diviem mēnešiem ir apturējis likuma stāšanos spēkāun parakstu vākšanā vismaz viena desmitā daļa vēlētāju ir pieprasījusi nodot likumu tautas nobalsošanai. Likums ir atcelts tautas nobalsošanā, ja tajā piedalās vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un vairākums balso par likuma atcelšanu.
4.Saeima nav pieņēmusi bez satura grozījumiem vēlētāju iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu. Tautas nobalsošanai nodotais Satversmes grozījumu projekts ir pieņemts, ja to atbalsta vismaz puse no visiem balsstiesīgajiem pilsoņiem. Savukārt tautas nobalsošanai nodotais likuma projekts ir pieņemts, ja tautas nobalsošanā piedalās vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un ja vairākums balso par likumprojekta pieņemšanu.
Tautas nobalsošanai nevar nodot budžetu un likumus par aizņēmumiem, nodokļiem, muitām, dzelzceļu tarifiem, kara klausību, kara pasludināšanu un uzsākšanu, miera noslēgšanu, izņēmuma stāvokļa izsludināšanu un tā izbeigšanu, mobilizāciju un demobilizāciju, kā arī līgumus ar ārvalstīm. Tāpat tautas nobalsošanai nevar nodot likumu, kas ar ne mazāk kā divu trešdaļu Saeimas deputātu balsu vairākumu pieņemti kā steidzami.
Piedalīties tautas nobalsošanā var visi balsstiesīgie Latvijas pilsoņi, kuriem ir tiesības vēlēt Saeimu.
Tautas nobalsošanas dienu nosaka Centrālā vēlēšanu komisija ar nosacījumu, ka tai jābūt sestdienai. Nobalsošanas dienā vēlēšanu iecirkņi balsotājiem ir atvērti no pulksten 8.00 līdz 20.00.
Jaunāko laiku Latvijas vēsturē ir notikušas četras tautas nobalsošanas:
•Iedzīvotāju aptauja par Latvijas Republikas neatkarību 1991.gada 3.martā.
•Tautas nobalsošana par likuma “Grozījumi Pilsonības likumā” atcelšanu 1998.gada 3.oktobrī.
•Tautas nobalsošana par likuma “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” atcelšanu 1999.gada 13.novembrī.
•Tautas nobalsošana par Latvijas dalību ES.
Iedzīvotāju aptauja par Latvijas Republikas neatkarību 1991. gada 3. martā.
1991. gada 3. martā notika iedzīvotāju aptauja par Latvijas Republikas neatkarību.
Šajā aptaujā varēja piedalīties visi Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 gadiem, un aptaujas dalībniekiem bija jāatbild uz jautājumu “Vai jūs esat par demokrātisku un valstiski neatkarīgu Latvijas Republiku?”.
Aptaujas sarakstos bija iekļauti 1902802 republikas iedzīvotāji, no kuriem aptaujā piedalījās 1666128 jeb 87,56 procenti balsstiesīgo.
Ar atbildi “jā” balsoja 1227562 jeb 73,68 procenti balsotāju, bet atbildi “nē” izvēlējās 411374 jeb 24,69 procenti balsotāju. Sabojāto aptaujas zīmju skaits bija 27192 jeb 1,63 procenti.
Tautas aptaujas sarīkošanas kārtību noteic LR Augstākas padomes 1991.gada 12.februāra lēmumi “Par kārtību, kādā notiek Latvijas iedzīvotāju aptauja” un “Par Latvijas iedzīvotāju aptaujas sagatavošanu un materiāli tehnisko nodrošināšanu”.
Tautas nobalsošana par likuma "Grozījumi Pilsonības likumā"
atcelšanu 1998.gada 3. oktobrī.
Pirmā tautas nobalsošana atjaunotajā Latvijas Republikā notika 1998.gada 3.oktobrī vienlaikus ar 7.Saeimas vēlēšanām. Šajā tautas nobalsošanā vēlētājiem bija jāizlemj atcelt vai atstāt spēkā Saeimas 1998.gada 22.jūnijā pieņemto likumu “Grozījumi Pilsonības likumā”.
Tautas nobalsošana tika rīkota, jo pēc likuma grozījumu apturēšanas notikušajā parakstu vākšanā likuma nodošanu tautas nobalsošanai atbalstīja vairāk nekā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita.
Tautas nobalsošanā par grozījumiem Pilsonības likumā piedalījās 928 040 jeb 69,16 procenti vēlētāju. No tiem par likuma atcelšanu balsoja 416 584 jeb 44,98 procenti balsotāju, pret likuma atcelšanu bija 487 559 jeb 52,54 procenti balsotāju. Tā kā vairākums balsotāju bija pret likuma atcelšanu, grozījumi Pilsonības likumā tautas nobalsošanā atcelti netika un stājās spēkā.
Jāpiezīmē, ka šajā tautas nobalsošanā piedalījās 97,14 procenti no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos skaita, un to var uzskatīt par vienu no visplašāk apmeklētajām tautas nobalsošanām Latvijas vēsturē. (Saskaņā ar Satversmi, lai tautas nobalsošana par apturētu likumu būtu notikusi, tautas nobalsošanā jāpiedalās vismaz pusei no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos skaita.)
Tautas nobalsošanā, kas notika 1998. gada 3.oktobrī, vēlētājiem bija jāatbild uz jautājumu:
Vai jūs esat par 1998. gada 22. jūnijā pieņemtā likuma “Grozījumi Pilsonības likumā” atcelšanu
ParPret
Ja jūs atzīmējat atbildi “par”, tas nozīmē, ka jūs neatbalstāt likumu “Grozījumi Pilsonības likumā” un vēlaties, lai tas tiktu atcelts.Ja jūs atzīmējat atbildi “pret”, tas nozīmē, ka jūs atbalstāt likumu “Grozījumi Pilsonības likumā” un vēlaties, lai tas stātos spēkā.
Tautas nobalsošana par 1999. gada 5. augusta likuma
"Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" atcelšanu 1999.gada 13. novembrī.
Tautas nobalsošana par likuma “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” atcelšanu notika 1999.gada 13.novembrī. Šajā tautas nobalsošanā vēlētājiem bija jālemj par Valsts prezidenta pēc vienas trešās daļas deputātu lūguma apturēto likumu.
Tautas nobalsošana tika rīkota, jo pēc likuma grozījumu apturēšanas notikušajā parakstu vākšanā likuma nodošanu tautas nobalsošanai bija atbalstījusi vairāk nekā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita.
Tautas nobalsošanā par likuma “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” atcelšanu piedalījās 339 879 balsstiesīgie Latvijas pilsoņi. 320 071 jeb 94,17 procenti no visiem balsotājiem iestājās par likuma atcelšanu, savukārt pret balsoja 18 160 jeb 5,34 procenti balsotāju.
Tajā pašā laikā, lai tautas nobalsošana būtu notikusi, tajā vajadzēja piedalīties vismaz 482 334 vēlētājiem jeb vairāk nekā pusei no vēlētāju skaita, kas piedalījās pēdējās Saeimas vēlēšanās.
Tādējādi vēlētāju aktivitāte šajā tautas nobalsošanā nebija pietiekama, lai tautas nobalsošanu varētu uzskatīt par notikušu, un likums “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” tautas nobalsošanā atcelts netika.
Šīs tautas nobalsošanas rezultāti redzami pielikumā Nr. 2.
Ar 2002.gada 13. decembrī Kopenhāgenā saņemto uzaicinājumu Latvijai iestāties Eiropas Savienībā (ES), par vienu no svarīgākajiem iekšpolitiskajiem jautājumiem kļuva tautas nobalsošanas par dalību ES sagatavošana.
Šā gada 8.maijā Saeima galīgajā lasījumā apstiprināja grozījumus Latvijas Republikas Satversmē un likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”, tādējādi nodrošinot tautas nobalsošanas par Latvijas dalību ES tiesisko pamatu.
Saeimas atbalstītie grozījumi paredzēja, ka Latvijas dalība ES izlemjama tautas nobalsošanā, kuru ierosina Saeima, un tautas nobalsošanai nodotais lēmums par Latvijas dalību ES ir pieņemts, ja balsotāju skaits ir vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un ja vairākums ir balsojis par Latvijas dalību ES.
Saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likuma 38.pantu par vēlēšanās piedalījušos vēlētāju kopskaitu bija jāuzskata derīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaits. Tā kā pēdējās, 8.Saeimas vēlēšanās, tika saņemtas 995 085 derīgas vēlēšanu aploksnes, lai tautas nobalsošana par Latvijas dalību ES būs notikusi, ja tajā bija jāpiedalās vismaz 497 543 vēlētājiem.
Ja tautas nobalsošana skaitītos notikusi, tad rezultātu noteiktu vairākuma balsojums. Proti, dalība ES būtu atbalstīta, ja vismaz puse un viens no visiem tautas nobalsošanas dalībniekiem balsotu “par”. Dalība ES nebūs atbalstīta, ja “par” balsotu tieši puse vai mazāk nekā puse visu tautas nobalsošanas dalībnieku.
Jāuzsver, ka iepriekš pateikt to, cik daudz balsu nepieciešams, lai Latvijas dalība ES būtu atbalstīta, nebija iespējams, jo tas, cik daudz “par” balsu nepieciešams, bija tieši atkarīgs no vēlētāju līdzdalības tautas nobalsošanā.
Piemēram, pieņemot, ka tautas nobalsošanā piedalītos minimālais vēlētāju skaits jeb 497 543 vēlētāji, tad Latvijas dalība ES būtu atbalstīta, ja vismaz 248 772 no šiem vēlētājiem balsotu “par”. Ja tautas nobalsošanā piedalītos 1 000 000 vēlētāju, tad, lai dalība ES tiktu atbalstīta “par” bija jānobalso vismaz 500 001 vēlētājam. Savukārt, ja tautas nobalsošanā piedalītos 1 300 000 vēlētāju, tad, lai Latvija iestātos Eiropas ES “par” bija jābalso vismaz 650 001 vēlētājam.
Tautas nobalsošana par Latvijas dalību ES notika 2003.gada 20.septembrī, sestdienā, un tautas nobalsošanā vēlētājiem bija jāatbild uz jautājumu “Vai jūs esat par Latvijas dalību Eiropas Savienībā?”
Saskaņā ar Saeimas lēmumu tautas nobalsošana par Latvijas dalību Eiropas Savienībā notiks 2003. gada 20.septembrī. Tautas nobalsošanas diena ir sestdiena.
Vēlēšanu iecirkņi tautas nobalsošanas dienā vēlētājiem būs atvērti no pulksten 7 rītā līdz 10 vakarā1. Tautas nobalsošanā ikviens vēlētājs pēc savas izvēles var balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī Latvijā vai ārvalstīs.
Lai nobalsotu vēlētājam nepieciešama derīga Latvijas pilsoņa pase, kurā tiks iespiests spiedogs par piedalīšanos tautas nobalsošanā.
Šajā sadaļā Jūs varat atrast atbildes arī uz citiem jautājumiem par tautas nobalsošanas kārtību.
Kas drīkst piedalīties tautas nobalsošanā par Latvijas dalību Eiropas Savienībā?
Tiesības piedalīties tautas nobalsošanā ir visiem balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem, kuri tautas nobalsošanas dienā ir sasnieguši 18 gadu vecumu.
Saskaņā ar Satversmes tiesas spriedumu šajā tautas nobalsošanā pirmo reizi vēlēšanu tiesības būs arī aizdomās turētajām, apsūdzētajām un tiesājamajām personām, pret kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums.
Kādām personu grupām Latvijā nav balsstiesību?
Balsstiesību Latvijā nav:
1) personām, kas jaunākas par 18 gadiem;
2) personām, kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās;
3) personām, kuras likumā paredzētajā kārtībā atzītas par rīcības nespējīgām;
4) nepilsoņiem.
• Lai nobalsotu, Jums nepieciešama derīga Latvijas pilsoņa pase.
• Ierodoties vēlēšanu iecirknī, uzrādiet pasi.
• Dodieties pie vēlētāju reģistrācijas galda, kur iecirkņa komisijas darbinieks pierakstīs Jūs balsotāju sarakstā un pasē iespiedīs spiedogu par piedalīšanos tautas nobalsošanā.
• Lai saņemtu tautas nobalsošanas zīmi, parakstieties balsotāju sarakstā.
• Pārliecinieties, vai tautas nobalsošanas zīmei otrā pusē ir vēlēšanu iecirkņa zīmogs, jo tikai tāda tautas nobalsošanas zīme būs derīga.
• Dodieties uz vēlēšanu kabīni vai balsošanai paredzēto nodalījumu, kur vienatnē izdariet savu izvēli.
• Tautas nobalsošanā Jums jāatbild uz jautājumu “Vai Jūs esat par Latvijas dalību Eiropas Savienībā?”.
• Tautas nobalsošanas zīmē ar “+” atzīmējiet vienu no atbildēm “PAR” vai “PRET”, kura atbilst Jūsu viedoklim.
• Aizpildīto tautas nobalsošanas zīmi pārlokiet un iemetiet vēlēšanu kastē.
Saeima ir nolēmusi, ka tautas nobalsošanā par Latvijas dalību Eiropas Savienībā vēlētājiem būs jāatbild uz jautājumu “Vai Jūs esat par Latvijas dalību Eiropas Savienībā?”. Vēlētājiem saskaņā ar savu pārliecību jāizvēlas starp divām atbildēm “PAR” vai “PRET” un iepretim savam viedoklim jāievelk atzīme “+”.
Kā piedalīties tautas nobalsošanā, ja veselības stāvokļa dēļ nav iespējams nokļūt vēlēšanu iecirknī?
Vēlētāji, kuri veselības stāvokļa dēļ tautas nobalsošanas dienā nevarēs ierasties vēlēšanu iecirknī, var lūgt organizēt balsošanu savā atrašanās vietā.
Lai pieteiktu balsošanu savā atrašanās vietā (mājās, slimnīcā, veco ļaužu pansionātā, sociālās aprūpes namā u.c.) jāsastāda rakstisks iesniegums, kurā jānorāda:
• vārds, uzvārds;
• personas kods;
• pases sērija un numurs;
• iemesls, kādēļ nepieciešama balsošana vēlētāja atrašanās vietā;
• precīza adrese, kur jāierodas vēlēšanu komisijai. Ieteicams norādīt arī ēkas ārdurvju kodu, ja tāds ir, un telefona numuru, pa kuru vēlēšanu komisija var sazināties ar vēlētāju problēmsituācijās.
Iesniegums jāparaksta un laikā no 10.septembra līdz tautas nobalsošanas dienai jānogādā tuvākajā vēlēšanu iecirknī. Jāatceras, ka iesniegumu vēlēšanu iecirknī var nogādāt ne tikai sociālās aprūpes darbinieks, bet jebkura vēlētāja uzticības persona – rads, draugs, pastnieks vai kaimiņš.
Iesniegumu slimā vēlētāja vietā vēlēšanu iecirknī var aizpildīt arī vēlētāja uzticības persona. Šajā gadījumā iesniegumā papildus jānorāda arī iesniedzēja personas dati.
Iesniegumus balsošanas organizēšanai vēlētāja atrašanās vietā vēlēšanu iecirkņa komisija pieņems arī tautas nobalsošanas dienā, tomēr jāņem vērā, ka šajā gadījumā pēc pulksten 12.00 saņemtos iesniegumus vēlēšanu komisijas darbinieki apmierinās tikai tad, ja būs iespējams ierasties iesniegumā minētajā vietā līdz iecirkņa slēgšanai, pulksten 10 vakarā.
Vai varu piedalīties tautas nobalsošanā, ja tautas nobalsošanas dienā nebūšu Latvijā?
Vienīgā iespēja, kā tautas nobalsošanā var piedalīties tie Latvijas vēlētāji, kuri tautas nobalsošanas dienā būs izbraukuši ārpus Latvijas, ir balsot kādā no ārvalstīs izveidotajiem vēlēšanu iecirkņiem.
Pamatojoties uz Ārlietu ministrijas ieteikumu, Centrālā vēlēšanu komisija tautas nobalsošanai par Latvijas dalību Eiropas Savienībā, kas notiks šā gada 20.septembrī, ir izveidojusi 38 vēlēšanu iecirkņus 29 deviņās valstīs. Vēlēšanu iecirkņi ārvalstīs atradīsies Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās.
Vienīgais dokuments, kas nepieciešams, lai varētu piedalīties tautas nobalsošanā, ir derīga Latvijas pilsoņa pase, kurā tiks iespiests spiedogs par piedalīšanos tautas nobalsošanā. Ja pasei beidzies derīguma termiņš, pase līdz tautas nobalsošanas dienai noteikti jāapmaina dzīvesvietai tuvākajā Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes teritoriālajā nodaļā. Ilgākais laiks, kas nepieciešams pases nomaiņai ir 30 darba dienas.
Nē, tādu iespēju likums neparedz. Tautas nobalsošanas Latvijā notiek vienā dienā, kas ir sestdiena, un iepriekš nobalsot nevar.
Kādas tautas nobalsošanas zīmes atzīstamas par nederīgām?
Saskaņā ar likumu “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” par nederīgām uzskatāmas:
1) saplēstas balsošanas zīmes;
2) balsošanas zīmes, kas nav apzīmogotas ar attiecīgās vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmogu;
3) balsošanas zīmes, kurās atzīmētas abas atbildes - gan “par”, gan “pret”;
4) balsošanas zīmes, kurās nav atzīmēta ne atbilde “par”, ne “pret”.
Saskaņā ar likumu “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” vēlētājiem, kuri balsošanas laikā uzturas ārvalstīs, ir divas iespējas, kā piedalīties tautas nobalsošanā - šie vēlētāji var balsot tautas nobalsošanai ārvalstīs izveidotajos vēlēšanu iecirkņos vai pa pastu.
Kā rīkoties, balsojot vēlēšanu iecirknī?
Tautas nobalsošanai par Latvijas dalību Eiropas Savienībā Centrālā vēlēšanu komisija pēc Ārlietu ministrijas ieteikuma ir izveidojusi 38 vēlēšanu iecirkņus 29 valstīs. Iecirkņi ir izveidoti valstīs, kurās uz laiku uzturas vai pastāvīgi dzīvo vislielākais balsstiesīgo pilsoņu skaits.
Tautas nobalsošanas dienā vēlēšanu iecirkņi ārvalstīs būs atvērti no pulksten 7 rītā līdz 10 vakarā pēc vietējā laikā, un balsošanas kārtība tajos būs tāda pati kā Latvijā izveidotajos vēlēšanu iecirkņos.
Vēlēšanu iecirkņi ārvalstīs atradīsies Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās.
Balsošanas kārtība vēlēšanu iecirknī
•Lai nobalsotu, Jums nepieciešama derīga Latvijas pilsoņa pase.2
•Ierodoties vēlēšanu iecirknī, uzrādiet pasi.
•Dodieties pie vēlētāju reģistrācijas galda, kur iecirkņa komisijas darbinieks pierakstīs Jūs balsotāju sarakstā un pasē iespiedīs spiedogu par piedalīšanos tautas nobalsošanā.
•Lai saņemtu tautas nobalsošanas zīmi, parakstieties balsotāju sarakstā.
•Pārliecinieties, vai tautas nobalsošanas zīmei otrā pusē ir vēlēšanu iecirkņa zīmogs, jo tikai tāda tautas nobalsošanas zīme būs derīga.
•Dodieties uz vēlēšanu kabīni vai balsošanai paredzēto nodalījumu, kur vienatnē izdariet savu izvēli.
•Tautas nobalsošanā Jums jāatbild uz jautājumu “Vai Jūs esat par Latvijas dalību Eiropas Savienībā?”.
•Tautas nobalsošanas zīmē ar “+” atzīmējiet vienu no atbildēm “PAR” vai “PRET”, kura atbilst Jūsu viedoklim.
•Aizpildīto tautas nobalsošanas zīmi pārlokiet un iemetiet vēlēšanu kastē.
Kā rīkoties, balsojot pa pastu?
Balsošanai pa pastu jāpiesakās savlaicīgi. Ja vēlaties piedalīties tautas nobalsošanā, balsojot pa pastu, rīkojoties šādi:
1. Sastādiet un ne vēlāk kā līdz 22. augustam (pasta zīmogs) nosūtiet tuvākajam vēlēšanu iecirknim rakstveida iesniegumu, kurā informējiet par savu vēlmi balsot pa pastu. Iesniegumā noteikti norādiet:
•vārdu, uzvārdu,
•personas kodu,
•adresi.
2. Iesniegumam obligāti pievienojiet savu Latvijas pilsoņa pasi vai, ja tās nav, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izdotu reģistrācijas lapu ar personas kodu.
3. Ne vēlāk kā 15 dienas pirms tautas nobalsošanas dienas vēlēšanu iecirkņa komisija uz Jūsu iesniegumā norādīto adresi izsūtīs:
• tautas nobalsošanas zīmi,
• vēlēšanu aploksni,
• balsotāja reģistrācijas lapu ar informāciju par balsošanas kārtību un kārtas numuru, ar kādu esat reģistrēts balsotāju sarakstā,
• Jūsu pasi vai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izdoto reģistrācijas lapu, kurā būs atzīme par piedalīšanos tautas nobalsošanā.
4. Lai nobalsotu:
• Aizpildiet tautas nobalsošanas zīmi, ielieciet to vēlēšanu aploksnē un aploksni noteikti aizlīmējiet.
• Vēlēšanu aploksni kopā ar balsotāja reģistrācijas lapu ievietojiet pasta aploksnē.
• Uz pasta aploksnes uzrakstiet savu balsotāja kārtas numuru un norādiet, ka aploksnē ir vēlēšanu aploksne.
• Nosūtiet pasta aploksni vēlēšanu iecirkņa komisijai.
• Ņemiet vērā, ka visi dokumenti vēlēšanu komisijai jānosūta ar tādu aprēķinu, lai vēlēšanu komisija tos saņemtu līdz tautas nobalsošanas dienai, 20.septembrim.
Šīs tautas nobalsošanas rezultāti atrodami pielikumā Nr. 3.
Parakstu vākšana likuma “Grozījumi Enerģētikas likumā” ierosināšanai.
2000.gada 30.martā Latvijas arodu savienība “Enerģija” iesniedza Centrālajai vēlēšanu komisijai 12 337 Latvijas pilsoņu parakstītu likumprojektu “Grozījumi Enerģijas likumā”.
Pārbaudot iesniegto parakstu atbilstību likuma prasībām, Centrālā vēlēšanu komisija par līdzskaitāmiem atzina 12 215 parakstus, kas saskaņā ar likumu “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” bija pietiekami, lai uzsāktu parakstu vākšanu likumprojekta ierosināšanai.
Parakstu vākšana likuma “Grozījumi Enerģētikas likumā” ierosināšanai notika no 2000.gada 1. līdz 30.jūnijam 640 parakstu vākšanas vietās Latvijā un 28 parakstu vākšanas vietās ārvalstīs.
Lai likums tiktu ierosināts Saeimā, tas bija jāparaksta ne mazāk kā vienai desmitajai daļai no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb 134 195 vēlētājiem. (Šajā skaitā ietilpa arī par līdzskaitāmiem atzītie 12 215 paraksti.)
Pārbaudot, salīdzinot un saskaitot parakstu vākšanā saņemtos parakstus ar Arodu savienības “Enerģijas” iesniegtajiem 12 215 parakstiem, Centrālā vēlēšanu komisija konstatēja, ka vēlētāju iesniegto likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” atbalstījuši 307 330 vēlētāji jeb 22,9 procenti no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo skaita. (Parakstu vākšanā no 1.līdz 30.jūnijam tika savākti 300 749 paraksti.)
Par nelīdzkaitāmiem Centrālā vēlēšanu komisijas atzina 5634 paraksti. Tie bija paraksti, kas piederēja personām, kas parakstīšanās brīdī bija jaunākas par 18 gadiem un personām, kas bija parakstījušās atkārtoti abās parakstu vākšanas kārtās.
Pamatojoties uz parakstu vākšanas rezultātiem, likumprojekts tika iesniegts Valsts prezidentei, kas to nodeva izskatīšanai Saeimai. Saeima vēlētāju iesniegto likumprojektu pieņēma bez satura grozījumiem.
Pamatojoties uz likuma “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” 24.panta otro un trešo daļu, Centrālā vēlēšanu komisija, pārbaudījusi no 2000.gada 1.līdz 30.jūnijam notikušajā parakstu vākšanā likuma “Grozījumi Enerģētikas likumā” ierosināšanai savāktos parakstus, konstatē, ka iesniegto likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” ir parakstījuši 307 330 balsstiesīgie Latvijas pilsoņi ( 22,9 % no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita).
Tika pieņemti sekojoši grozījumi Enerģētikas likumā:
1.Izslēgti 20.pantā vārdi “Daugavas hidroelektrostacijas, augstsprieguma pārvades tīkli un”.
2.Papildināts likums ar 20.1 pantu šādā redakcijā:
“20.1 pants
(1) Akciju sabiedrība “Latvenergo” ir vienots energoapgādes uzņēmums. Akciju sabiedrības “Latvenergo” īpašumā esošās Daugavas hidroelektrostacijas, termoelektrocentrāles, elektroenerģijas pārvades, sadales un telekomunikāciju tīkli un iekārtas ir valsts nozīmes stratēģiskie energoapgādes objekti. Tos ne kopā, ne atsevišķi nevar nodot valdījumā vai īpašumā trešajām personām, ne arī izmantot kā ķīlu kredītu vai citu saistību nodrošināšanai.
(2) Kā valstiski svarīgs tautsaimniecības objekts akciju sabiedrība “Latvenergo” nav privatizējama. Visas akciju sabiedrības “Latvenergo” akcijas pieder valstij.
(3) Ja akciju sabiedrība “Latvenergo” tiek reorganizēta, jaunizveidotā uzņēmējsabiedrība ir “Latvenergo” tiesību un saistību pārņēmēja un uz to attiecināmi šā panta pirmajā un otrajā daļā minētie noteikumi.”
3. Papildināti pārejas noteikumi ar 4.punktu šādā redakcijā:
“4. Likums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā, un Ministru kabinets izslēdz akciju sabiedrību “Latvenergo” no privatizējamo uzņēmumu saraksta.”
Parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par likumu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"".
Parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturēto likumu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” notika no 1999.gada 6.septembra līdz 5.oktobrim.
Apkopojot parakstu vākšanas rezultātus, Centrālā vēlēšanu komisija konstatēja, ka tautas nobalsošanas ierosinājumu šajā laikā ir atbalstījuši 184 383 balsstiesīgie Latvijas pilsoņi, kas ir 13,7 procenti no balsstiesīgo vēlētāju skaita pēdējās - 7.Saeimas vēlēšanās.
Tā kā parakstu vākšanas rezultāts par 50 188 parakstiem pārsniedz tautas nobalsošanas ierosināšanai nepieciešamo parakstu skaitu, Centrālā vēlēšanu komisija izsludināja tautas nobalsošanu par likuma “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” atcelšanu.
Tautas nobalsošana par likuma “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” atcelšanu notika 1999.gada 13.novembrī.
Parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par likumu "Grozījumi Pilsonības likumā ”.
Parakstu vākšana par Valsts prezidenta pēc vienas trešās daļas Saeimas deputātu lūguma apturētā likuma “Grozījumi Pilsonības likumā” nodošanu tautas nobalsošanai notika no 1998.gada 20.jūlija līdz 18.augustam.
Saskaņā ar likumu, lai apturēto likumu varētu nodot tautas nobalsošanai, tautas nobalsošanas ierosinājums bija jāparaksta 131 145 vēlētājiem jeb ne mazāk kā vienai desmitajai daļai no 6.Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita.
Parakstu vākšanas laikā par likuma nodošanu tautas nobalsošanai parakstījās 226 548 vēlētāji jeb 17 procenti no pēdējās Saeimas vēlēšanās (6.Saeimas) balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita.
Tā kā parakstu vākšanas rezultāts par 95 403 parakstiem pārsniedza tautas nobalsošanas ierosināšanai nepieciešamo parakstu skaitu, Centrālā vēlēšanu komisija izsludināja tautas nobalsošanu.
Tautas nobalsošana par likuma “Grozījumi Pilsonības likumā” atcelšanu notika 1998.gada 3.oktobrī, vienlaikus ar 7.Saeimas vēlēšanām.
Izanalizējot visas šīs tautas nobalsošanas un parakstu vākšanas varu apgalvot, ka tautai pieder vara, kā jau tas ir paredzēts Latvijas Republikas Satversmē, bet diemžēl ir maz gadījumu, kad tauta var pielietot savu spēku. Vajadzētu būt lielākām tautas iespējām. Varbūt tad tauta nevainotu tik daudz valdību par pieļautajām kļūdam un apzinātos, ka tā bij viņu pašu vaina, līdz ar to tauta un valdība būtu līdzvertīgi spēki, kas lemj un vada Latvijas nākotni.
Bet, protams, nevar noliegt, ka tautai piešķirtās tiesības arī ir iespaidīgas. Un ikkatrs, kas vēlas “pielikt roku” palīdzībā, to var darīt.
Sagādā gandarījumu apziņa, ka arī mana balss spēj ietekmēt Latvijas rītdienu.
Izmantotās literatūras saraksts.
1.Latvijas Republikas Satversme
2.Likums par Centrālo vēlēšanu komisiju.
3.Likums "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšnu"
4.Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām
5.“Latvijas Republikas pamatlikumi” Kamene 1999.g.
6.Juris Bojārs ”Starptautiskās tiesības” 1998. g. Zvaigzne ABC Lpp.110.
7.Vernērs Vītiņš “Vispārējs tiesību pārskats” Lpp.11 – 12.
8. “Ievads politikā” 1998. g. Zvaigzne ABC.
9.Juridisko terminu vārdnīca Rīga, “Nordik”, - 1998.
TAUTAS NOBALSOРANA
LR Satversme 74.pants. Saeimā pieņemtais un 72.panta kārtībā apturētais likums ir atcelts tautas nobalsoрanā, ja balsotāju skaits ir vismaz puse no pēdājās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un ja vairākums ir balsojis par likuma atcelšanu.
Nobalsojuši 895057 no 955392 (6.Saimas vзlētāju skaits)
Rоgas apgabals
45.78%
Rоga
52.64%
68.13%
Vidzemes apgabals
49.23%
Jыrmala
50.84%
46.42%
Cзsu rajons
47.44%
47.43%
Limbaюu rajons
50.21%
51.42%
Ogres rajons
48.51%
49.29%
Valkas rajons
54.93%
50.54%
Latgales apgabals
27.87%
Daugavpils
78.61%
20.95%
Balvu rajons
54.98%
28.75%
Krвslavas rajons
66.87%
32.30%
Preiпu rajons
57.99%
28.25%
Kurzemes apgabals
50.27%
Liepвja
46.55%
46.91%
Kuldоgas rajons
46.54%
55.20%
Saldus rajons
50.15%
46.51%
Ventspils rajons
51.24%
Zemgales apgabals
50.24%
Jelgava
49.57%
47.51%
Bauskas rajons
44.99%
47.67%
Jelgavas rajons
48.90%
47.86%
Tukuma rajons
43.53%
Kopējie rezultāti (Galīgie rezultāti)
Vēlēšanu vietasAktivitāte/Balsošana
Nr.VietaBalsotājiNederīgāsParPretKopā
KOPĀ340022164832007118160338231
1RĪGA103545411980295048103077
2ĀRZEMES3602219128347
3DAUGAVPILS292771212819294329135
4JELGAVA87384581025888690
5JŪRMALA64722360414086449
6LIEPĀJA63792759444076351
7RĒZEKNE14698971410748614593
8VENTSPILS63151260452566301
9AIZKRAUKLES rajons54423251033075410
10ALŪKSNES rajons35262832152833498
11BALVU rajons53865249633715334
12BAUSKAS rajons51001947623195081
13CĒSU rajons72412567614527213
14DAUGAVPILS rajons96205491624039565
15DOBELES rajons38952035792963875
16GULBENES rajons34982032552203475
17JELGAVAS rajons39461936602673927
18JĒKABPILS rajons79004472785767854
19KRĀSLAVAS rajons93577687155649279
20KULDĪGAS rajons34801632192443463
21LIEPĀJAS rajons45632042123314543
22LIMBAŽU rajons43832240942664360
23LUDZAS rajons82617676485358183
24MADONAS rajons63523959423696311
25OGRES rajons85383979595388497
26PREIĻU rajons79886274524687920
27RĒZEKNES rajons13465931294442613370
28RĪGAS rajons167346715567109516662
29SALDUS rajons36201433712343605
30TALSU rajons45111741613314492
31TUKUMA rajons57592254362985734
32VALKAS rajons2925926312842915
33VALMIERAS rajons68852065153496864
34VENTSPILS rajons186351788701858
Balsotāju skaits pēc sarakstiemBalsošanas kastēs
atrasto zīmju skaitsBalsošanas rezultāts
Balsotāji
iecirknīBalsotāji
atrašanās
vietāBalsotāju
kopskaitsVēlēšanu
iecirknīBalsotāju
atrašanās
vietāBalsošanas
zīmju
kopskaitsPar
% augošā secībā
Pret
% augošā secībā
Nederīgas*
KOPĀ (1006)97620234704101090697592834539 1010467 676700
66.97 % 325980 32.26 % 7787 0.77 %
Rīga (163)
27220549812771862720924980277072163746 59.10%111378 40.20%1948 0.70%
Ārzemes (38)
6588134579336588118277707177 92.37%582 7.49%11 0.14%
Daugavpils (34)
3590689836804358988983679611383 30.94%24743 67.24%670 1.82%
Jelgava (15)
2680945227261267944522724617546 64.40%9565 35.11%135 0.50%
Jūrmala (17)
2311866523783231166652378114918 62.73%8705 36.60%158 0.66%
Liepāja (20)
3138856531953313795653194424436 76.50%7317 22.91%191 0.60%
Rēzekne (13)
191383011943919130301194318349 42.97%10826 55.72%256 1.32%
Ventspils (13)
1679829217090167942921708612505 73.19%4482 26.23%99 0.58%
Aizkraukles rajons (26)
1892794319870189279421986914853 74.75%4874 24.53%142 0.71%
Alūksnes rajons (25)
1227174213013122687421301010046 77.22%2865 22.02%99 0.76%
Balvu rajons (23)
134727701424213467770142379430 66.24%4611 32.39%196 1.38%
Bauskas rajons (21)
2294761323560229456132355817823 75.66%5595 23.75%140 0.59%
Cēsu rajons (30)
298431285311282983912853112424922 80.07%5995 19.26%207 0.67%
Daugavpils rajons (30)
15381102716408153801027164077946 48.43%8244 50.25%217 1.32%
Dobeles rajons (23)
1641676817184164167681718413293 77.36%3764 21.90%127 0.74%
Gulbenes rajons (20)
123828091319112378809131879994 75.79%3106 23.55%87 0.66%
Jelgavas rajons (20)
134646541411813462654141169841 69.72%4193 29.70%82 0.58%
Jēkabpils rajons (34)
226321167237992262711672379416429 69.05%7124 29.94%241 1.01%
Krāslavas rajons (28)
129928931388512988893138816671 48.06%6991 50.36%219 1.58%
Kuldīgas rajons (26)
1843887919317184298791930815868 82.18%3328 17.24%112 0.58%
Liepājas rajons (31)
208141352221662081313522216518292 82.53%3740 16.87%133 0.60%
Limbažu rajons (22)
197391096208351973910962083517063 81.90%3641 17.48%131 0.63%
Ludzas rajons (27)
143779051528214377905152827571 49.54%7448 48.74%263 1.72%
Madonas rajons (29)
220451259233042202812592328717801 76.44%5316 22.83%170 0.73%
Ogres rajons (27)
3205989532954320508953294524458 74.24%8308 25.22%179 0.54%
Preiļu rajons (24)
179721028190001796910281899712379 65.16%6407 33.73%211 1.11%
Rēzeknes rajons (34)
17063123418297170611234182959421 51.49%8633 47.19%241 1.32%
Rīgas rajons (40)
706421512721547062215127213451151 70.91%20583 28.53%400 0.55%
Saldus rajons (24)
1711172917840171077291783614052 78.78%3659 20.51%125 0.70%
Talsu rajons (29)
246501380260302464713802602720755 79.74%5114 19.65%158 0.61%
Tukuma rajons (29)
264851104275892648111042758521875 79.30%5560 20.16%150 0.54%
Valkas rajons (26)
1606967716746160676771674413757 82.16%2888 17.25%99 0.59%
Valmieras rajons (33)
298641086309502985310863093925703 83.08%5089 16.45%147 0.48%
Ventspils rajons (12)
61973986595619739865955246 79.55%1306 19.80%43 0.65%
Balsotāji
iecirknīBalsotāji
atrašanās
vietāBalsotāju
kopskaitsVēlēšanu
iecirknīBalsotāju
atrašanās
vietāBalsošanas
zīmju
kopskaitsPar
% augošā secībā
Pret
% augošā secībā
Nederīgas*
Balsotāju skaits pēc sarakstiemBalsošanas kastēs
atrasto zīmju skaitsBalsošanas rezultāts
*Balsošanas zīmes, kurās ar "+" nav atzīmēta ne atbilde "PAR", ne atbilde "PRET" vai kurās ar "+" ir atzīmēta gan atbilde "PAR", gan atbilde "PRET".
