Latviešu teikas: seno mitoloģiju atslēga

Teikas ir viens no plašākajiem un nozīmīgākajiem vēsturiskajiem folkloras žandriem.Latviešu tautas teikas iedalās trīs lielās grupās, teiku žandra paveidos: mitaloģiskās teikas, izcelšanās teikas un vēsturiskās teikas. Lielai daļai teiku ir senas saknes un sarežģīta vēsture. Tās izaugušas no sava laika cilvēku tieksmes un praktiskas nepieciešamības uzzināt, izprast un arī izskaidrot apkārtējās pasaules norisi, rast atbildes uz neskaitāmiem neizprotamiem jautājumiem, kas ar tām saistās. Izziņas tieksme ir teikām raksturīga iezīme, iegūtās atziņas te ir apvītas ar tautas iztēli. Var teikt, ka teikas ir pasaules vēsturiskās attīstības atspioguļojums.

Lielākā daļa teikas ir saistītas ar kādu noteiktu, vietu, laiku, vai vēsti par kādu konkurētu personu vai notikumu, dzīvās dabas objektiem. Daļā teiku pats stāstītājs apliecina, ka tā nav izdomāta, bet balstās uz paša teicēja vai kāda cita pieredzēto. Teikas glabā daudzu paaudžu iepludināto informāciju.

Senās teikas visbiežāk stāstīja garo ziemas vakaros, kad pie skalu uguns mājinieki strādājuši dažādus darbus. Vīri tās labprāt stāstījuši pieguļā, dzirnavās, kad ilgāk bijusi āgaida sava kārta malšanai. Paslepus stāstītas pret kungiem vērstas teikas.

Teikas daudzas apjoma ziņā ir īsas, koncentrētā formā ietverts vēstījums ar ierobežotu personāžu un vienkāršu nesarežģitu sižetisko līniju. Tomēr nav izveidojušās stingri noteiktas kompuzīcijas likumības. Teikas parasti aprobežojas ar kādas vienas epizodes vai notikuma izklāstu. Vēstījums parasti sāks bez kāda ievada un nobeigumā īsi tiek formulēta iegūtā atziņa.

Teikas robežoja arī ar citiem vēsturiskajiem folkloras žandriem, galvenokārt ar pasakām. Teikās un pasakās bieži darbojas vieni un tie paši personāži, arī notikumi nereti saistās ar noteiktu vietu vai laiku. Teikām līdzīgi sižeti sastopami arī leģendās.

Plaša un tematiski daudzveidīga latviešu tautas teiku grupa ir Izcelšanās teikas. Šo teiku izziņas lokaa ir viss visums: debess ar tās spīdekļiem, zeme un tās reljefs, nedzīvā un dzīvā daba, arī cilvēks un viņa dzīve. Balstoties uz sava laika cilvēku ierobežotajām zināšanaam par pasauli. Šai grupā ietilpstošo teiku cilme ir dažāda; daudzas teika radušās uz senu ticējumu pamata un tās saknes tiecās senā pagātnē, pat pirmatnējās kopienas iekārtā. Nereti skaidrojumus teikās ietekmējušas arī kristietiskās reliģijas mācības, tomēr visbiežāk tie savijušies ar atzsiņām, kas pamatojas uz paša teicēja pietredzi praktiskajā darba dzīvē, uz konkurētiem novērojumiem apkārtējā pasaulē, latviešu zemnieka pazīstamajā ikdienas darba dzīvē. Izcelšanās teikās spilgti tiek apliecināta latviešu zemnieka svarīgākā atziņa, ka visa esošā pamatā ir darbs, tas ir visu vērtību radītājs un mērs. Darba rezultātā radusies zeme, visa apkārtējā pasaule. Darbā dzīvās dabas pārstāvji ieguvuši savas raksturīgās ārējās iezīmes un īpašības. Vērtējot cilvēka attieksmi pret darbu, teikās pausta atziņa, ka ikviens darbs veicams rūpīgi, godīgi, ka katram ir netikai vien jāstrādā, bet arī jācien tas kas gūts darbā.