Tekstilšķiedras: šķiedru veidi un pielietojums

Šķiedras, kuras nevar sadalīt garenvirzienā, tās nesabojājot, sauc par elementāršķiedrām (kokvilna, vilna). Ja šķiedras sastāv no vairākām paralēli novietotām elementāršķiedrām, tās dēvē par tehniskajām šķiedrām (lini, kaņepāji, džuta).

Tekstilšķiedru piemērotību noteiktam tekstilizstrādājumu veidam nosaka to īpašības. Svarīgākās īpašības ir šādas:

Tekstilmateriāli ir no tekstilšķiedrām gatavoti materiāli tekstilpavedieni (piemēram, dzijas, diegi), audumi, trikotāža, neaustas drānas, filcs, galantērijas materiāli u.c.

Tekstilmateriālus plaši izmanto apģērbu, veļas un sadzīves priekšmetu (segu, mēbeļaudumu, paklāju utt.) darināšanai, preču iesaiņošanai; tie nepieciešami arī tehnikā, medicīnā un citās saimniecības nozarēs.

Tekstilmateriālus, ko izmanto apģērbu šūšanā, iedala šādās grupās:

* oderdrānas kokvilnas, zīda, ķīmisko šķiedru audumi (arī adītās drānas);

* starpliku materiāli kalikons, porolons, flizelīns, līmdrāna u.c.;

Izvēloties audumu šūšanai, ir svarīgi vispusīgi pazīt materiālu, kuru izmanto tā izgatavošanai. Lai zinātu auduma īpašības, jāpazīst šķiedras, no kurām izgatavoti pavedieni un noausts audums. Dažādas izcelsmes šķiedru apvienojums vienā audumā uzlabo tā lietošanas īpašības, palielina mehānisko izturību, samazina burzīgumu un raušanos, sekmē auduma ieloču noturību. Tekstilmateriālu īpašības var mainīties lietošanas, mazgāšanas, ķīmiskās tīrīšanas un gludināšanas rezultātā.

Audumus, kas ražoti no viena veida tekstilšķiedrām, sauc par viendabīgiem audumiem. Apvienojot dažādas šķiedras, iegūst jauktšķiedru audumus.

Acetātšķiedras ražo no kokvilnas vai koksnes celulozes, izmantojot ķīmiskas vielas – acetātus. Atšķirīgu ķīmisku procesu rezultātā iegūst diacetāta un triacetāta šķiedras.

• tās nav mehāniski, termiski un ķīmiski izturīgas,

• tās ir samērā elastīgas un plastiskas, tāpēc no tām ražotie audumi maz burzās, labi padodas plisēšanai un saglabā iegludinātās ieloces pat pēc mazgāšanas,

• tās deg lēni ar dzeltenu liesmu, izdalot skābu smaku un veidojot melnu, cietu lodīti.

Triacetātšķiedrām salīdzinājumā ar diacetātšķiedrām ir nedaudz lielāka mehāniskā, termiskā un ķīmiskā izturība. Tās var izturēt 170 °C gludināšanas temperatūru (diacetātšķiedras – 130 °C), ir nedaudz izturīgākas pret acetona iedarbību.

Acetātšķiedru audumus ķīmiski tīra ar ēteri vai benzīnu. Nedrīkst lietot acetonu, jo šķiedras tā iedarbībā izšķīst. Izstrādājumus no šī auduma nemērcē, mazgā saudzējošā režīmā 30–40 °C siltā ūdenī. Gludināšanas temperatūra – 100–120 °C.

Viskozes šķiedras ir visvairāk izplatītās mākslīgās šķiedras. To ražošanai izmanto celulozi, ko iegūst no egles, priedes, dižegles koksnes.

• tās ir mazelastīgas, tāpēc izstrādājumi no tām stipri burzās,

• tās ir cietākas, rupjākas nekā dabīgā zīda šķiedras (tāpēc stiepjas mazāk par tām),

• tās labi uzsūc mitrumu (slapju šķiedru izturība samazinās par 50 %), ūdens ietekmē stipri saraujas,

Raušanās dēļ viskozes audumus pirms šūšanas ieteicams samērcēt ūdenī, izžāvēt un izgludināt.

Netīrie viskozes audumi jāmazgā saudzīgi – iespējami neitrālā vidē, tos stipri neberžot, bet nospiežot ar rokām; ūdens temperatūra – 30–50 °C. Šos audumus nekad nevāra. Gludina no kreisās puses apmēram 120 °C temperatūras režīmā.

• tās iztur līdz 150 °C gludināšanas temperatūru, kļūst mīkstas 230 °C temperatūrā,