AlegorijaAtpazīstama, pārnestas nozīmes tēla lietojums kāda cita tēla vietā.
Kalējs kala debesīs, ogles bira Daugavā. (Pērkons un zibens)
AnaforaVārda vai sintaktiskas konstrukcijas atkārtojums teikumu, rindu vai pantu sākumā.
Visu nakti lietus lija,
Visu nakti klausījos. (Rainis)
AntitēzeViena otrai pretī nostatītas parādības vai norises.
Lielā jūras bezgalībā
Sīkā čaulā izbrauc dvēsele.(Rainis)
Divkāršojums,
daudzkāršojumsBlakus stāvošu vārdu vai teicienu atkārtojums tajā pašā posmā.Lēni, lēni,
Klusi, klusi
Mežā nakts ir ienākusi.
(J.Jaunsudrabiņš)
EifēmismsVārds vai teiciens, ko lieto cita (nevēlama vai nepieklājīga) vārda vai teiciena vietā.
„Nāves” vietā „šķiršanās no dzīves’.
ElipseNo konteksta izsecināmu vārdu izlaidums teikumā.Skaties! Šī var divas ņemt! Kad es tad: ujā!
Kas tad tu par lielmāti!
(R.Blaumanis)
EpiforaAtkārtojums teikumu rindu vai pantu beigās.Kam tā tāda daiļa pļava
Kam tie daiļi pļāvējiņi?
Mana tēva daiļa pļava,
Tautu dēli pļāvējiņi!
(latviešu tautasdziesma)
EpitetsSevišķi spilgts un svarīgs apzīmējums.
Es skaļā dienā kaunos tev to teikt. (Rainis)
GradācijaAr kāpinājuma palīdzību katrs nākamais vārds (vai vārdu kopa) pakāpeniski spēcina to iespaidu, ko jau radījis iepriekšējais.
Uzplauka, atvērās, ziedēja, mira,
Vai tas bij mirklis vai mūžs?
(I. Ziedonis)
GredzensVienāda posma atkārtojums panta vai dzejoļa sākumā.Ko man ar sevi padarīt?
Ko vien ņem rokā, tas zemē krīt.
Lausku tik daudz, ka nesalasīt.
Ko man ar sevi padarīt?
(O.Vācietis)
HiasmsDažādi izteiksmes līdzekļi tiek lietoti krusteniski.Vai ir ievas sarmā birušas,
Vai ir sarma ievās sabirusi?
(O.Vācietis)
HiperbolaSpēcīgs pārspīlējums.Sāka tie nu abi lauzties,
Tā ka zeme līgojās.
(A.Pumpurs)
InversijaAtkāpšanās no ierastās vārdu secības teikumā.
Dūc skumji samta kamenes.
(J.Akuraters)
IronijaKatrs apslēpts izsmiekls. Pozitīvas nozīmes vārdu izlietojumu apgrieztā, negatīvā nozīme, kas atskārstama pēc konteksta intonācijas.
Bagāts viņš, bet mīkstu sirdi:
Dzird pa grūtdienīšu raudām.
Tūdaļ kabatā bāž roku,
Izvelk savu...nēzdodziņu.
(Rainis)
LitotaPārspīlēts samazinājums.
Zirgs zaķa lielumā.
MetaforaVārds, kas lietots cita vārda vietā uz priekšstatu un nozīmju līdzības pamata.
Aizver tās mēness acis.
(L.Līvena)
MetonīmijaTēlains atgādinājums, kurā uz abpusējas sakarības pamata viens jēdziens aizstāj citu.
Tā it baltā virsvalka
Laimīgā būtība – glābt.
(O.Vācietis)
OksimoronsEpitets, kas nostājas jēdzieniski loģiskā pretstatā iepretī apzīmējamam vārdam
Vissaldākās mokas.
(K.Skalbe)
PakareTeikuma daļa, ko atkārto, sākot jaunu teikumu.
Dvēs’ļu koklēs lejies, skani,
Skani, tautas brīvā dziesma!
(A.Brigadere)
ParadokssJēdzienu saistījumi, kas ārēji šķietami ir nesavienojami.
Lēnāk brauksi, tālāk tiksi.
ParalēlismsParādību salīdzinājums bez salīdzinātājvārda palīdzības.
Garām aizskrēja vilciens-
Tālumu laipa.
(M.Čaklais)
PerifrāzeNetiešs, aprakstošs apzīmējums, izteikums ar citiem vārdiem.
„Raiņa” vietā – „Uguns un nakts autors”.
PersonifikācijaCilvēka īpašību vai spēju piedēvējums priekšmetiem, dzīvām būtnēm vai parādībām.
Saule aizklāj vaigu, tecēt stājas diena,
Zeme gaidās netrīc, elpu aiztur mežs.
(J.Vanags)
Retoriskais jautājumsSava veida apgalvojums, izteikts jautājums formā.
Kur man iet? Kas mani žēlos?
(V. Virza)
SalīdzinājumsDivu parādību saistījums, satuvinājums, balstoties uz to līdzību.
Kā gulbji balti padebeši iet.
(E.Veidenbaums)
SimbolsVienots, daudznozīmīgs tēls, kas nosacīti pauž ideju.
Lāčplēsis kā varonības un drosmes simbols.
SinekdohaTēlains pazīmējums, kurā atsevišķais aizstāj veselo vai veselais - atsevišķo skaita, apjoma vai daudzuma ziņā.
Tā zeme ir mūsu. To nedos vairs svešiem.
Ne zemgls, ne latgals, ne sēlis, ne kūrs.
(V.Plūdons)
Rozes, rozes – pazudinoši tvīksmīgs smaržu koris. Krāsu ērģeles.
(M.Bendrupe)
Uzskaitījums jeb sablīvējumsTiek minēta dažādu parādību virkne. Vārdi nav vienādi, bet vienāda to funkcionālā loma.
Bailes no vardēm, pelēm, ķirzakām, čūskām...(O.Vācietis)
ZeugmaDivi teicieni vai vārdu savienojumi, kas balstās uz kādu viena vārda lietojumu dažādās nozīmēs.Viņa aizcirta durvis un sirdi.
