Temperamenta tipi

Pirmais priekšstats par cilvēka temperamentu radies ļoti sen – apmēram 2,5 tūkstošus gadu atpakaļ. Sengrieķu ārsts un filosofs Hipokrāts pirmais mēģināja iedalīt cilvēkus 4 tipos, atkarībā pēc to uzvedības un izturēšanās. Viņš domāja, ka atšķirības cilvēkos saistītas ar dažādu šķidrumu attiecībām organismā. Tas šķidrums, kas ir vairākumā, nosaka cilvēka temperamentu.

Hipokrāts uzskatīja, ka cilvēka organismā ir 4 veidu šķidrumi:

Attiecīgi holēriķim organismā pārsvarā ir žults (grieķu val. – holeia), melanholiķim – melnā žults (grieķu val. – melan holeia), flegmātiķim – limfa (grieķu val. – phlegma), sangvīniķim – asinis (grieķu val. – sanguis). Redzam, ka temperamentu tipu apzīmējumi ir cēlušies no grieķu valodas un tos joprojām izmanto.

Lai gan ir bijuši mēģinājumi izveidot jaunas temperamentu teorijas, tomēr mūsdienās pētnieki ir atgriezušies pie iepriekš aprakstītā Hipokrāta modeļa.

Ekstraverts (uz āru vērsts) cilvēks ir atklāts, ātri iepazīstas, ir komunikabls. Viņam patīk atrasties sabiedrībā. Parasti ekstravertam ir daudz draugu un paziņu. Viņi viegli iejūtas jaunos apstākļos. Šādi cilvēki atklāti izrāda savas emocijas un pārdzīvojumus.

Emocionāli nenoturīgie cilvēki ir emocionāli, kas ātri un izteikti parāda savas emocijas. Savukārt, emocionāli noturīgie – parasti neizrāda spilgtas emocijas, viņi visu labi apsver un pārdomā.