Temperamentu raksturojums

Antuāns de Sent – Ekziperī ir teicis: “Kompetenta, labvēlīga saskarsme patiesi ir vienīgā īstenā cilvēku dzīves greznība”. Šo tematu izvēlējos, jo, lai ikdienā mēs saprastos ar cilvēkiem un varētu veiksmīgi strādāt, mums ir nepieciešams pārzināt dažādu cilvēku tipus, jo attiecības ar cilvēkiem un saskarsmes kvalitāte ietekmē cilvēka pašsajūtu un darba spējas. No tā, ka mūsu saskarsme ir atkarīga sabiedrībā, zinām no sengrieķu ārsta Hipokrata, kurš atzina, ka cilvēka ķermenī ir četri šķidrumi – asinis, gļotas, dzeltenā un melnā žults , no kuriem viens parasti ir pārsvarā, un tas arī nosaka cilvēka temperamentu. Manuprāt, par temperamentiem mēs zinām par maz, lai teiktu, ka mūsu zināšanas ir pietiekamas. Līdz es nebiju strādājusi ar cilvēkiem , es neuzskatīju par sevišķi nozīmīgu izprast temperamenta tipus, taču tagad manas domas ir radikāli mainījušās, jo esmu sapratusi, ka strādāt ar cilvēkiem nav viegli.

Sabiedrībā šī tēma ir aktuāla tiktāl, cik par to cilvēki paši interesējas, taču, manuprāt, lai varētu veiksmīgi izprast un paredzēt cilvēka rīcību, sabiedrībai vajadzētu būt vairāk informētai par temperamenta tipu raksturīgākajām pazīmēm, ar šādu mērķi šajā darbā centīšos noskaidrot temperamenta pazīmes, noskaidrošu kādam būtu jābūt saskarsmes partnerim, līdz ar to no dažādām dzīves situācijām izsecināšu sava temperamenta tipu, jo kādi būsim mēs paši, tādi būs arī cilvēki ap mums, ne velti ir radies Zelta likums: ”Nedari citam to, ko negribi, lai dara tev...”

Dažādi psihologi dod mums dažādus ieskatus par to, kas ir temperaments un dod tā raksturojumu.

• Temperaments – cilvēka individuālo īpatnību kopums, kas nosaka viņa psihiskās aktivitātes un uzvedības dinamiku un parādās neatkarīgi no darbības statusa, tās mērķiem un motīviem.

• Temperaments ir katra cilvēka pats vispārīgākais un pats svarīgākais raksturojums, kādu var dot viņa nervu sistēmai – tā apzīmogo itin visu, ko vien dara indivīds.

Redzam, ka katra no šīm definīcijām ir individuāla, taču raksturo vienu un to pašu, proti, visu, nepieciešamo, kas attiecas uz temperamenta raksturojumu.

Parasti mēs ar temperamentu saprotam raksturu, taču temperaments nav tas pats, kas raksturs, jo izteic galvenokārt psihiskas darbības dinamiku, taču nenosaka personības īpašības. Tā jebkura temperamenta cilvēks var būt godīgs vai nelietīgs, krietns vai ļauns, talantīgs vai neapdāvināts. Atkarībā no minēto nervu procesu īpašību kombinācijas krievu akadēmiķis I. Pavlovs izšķīra četrus nervu darbības tipus, jo no temperamenta veidojas cilvēka psiholoģiskās īpatnības, un tā tika sadalīti trīs stiprie un viens vājais tips – pie stiprajiem pieskaita sangvinisko, holērisko, flegmātisko, bet pie vājā – melanholisko. Temperamenta tips ir atkarīgs no iedzimtās augstākās nervu sistēmas darbības tipa. Nervu sistēmā mainās 2 pamatprocesi – ierosme un bremzēšana, no dzimšanas šie procesi visiem cilvēkiem atšķiras pēc “spēka”, “kustīguma”, “līdzsvarotības”. Spēks raksturo to slodzi, ko var izturēt nervu sistēma, tās darba spējas, līdzsvarotība raksturo nervu procesu ierosas un aiztures sabalansējumu, turpretī, ja viens no procesiem izrādās stiprāks nekā otrs, tad šādu nervu sistēmu uzskata par nelīdzsvarotu. Kustīgums ir ātrums un vieglums, ar kādu viens process var nomainīt otru, pielāgojoties jaunām iedarbībām, jauniem apstākļiem. “Vadoties no šīm īpatnībām tiek iedalīts: sangviniķi – atbilst spēcīgam, līdzsvarotam, ātras darbības tipam, flegmātiķi – spēcīgam, līdzsvarotam, bet kavētam tipam, holeriķi – spēcīgā un ātrā, bet nelīdzsvarotā tipa pārstāvji, melanholiķi – augstākās nervu darbības procesi ir vāji.” Lai būtu izprotama visu šo temperamentu raksturojums, es raksturošu dažādas cilvēka rīcības, tā nonākot pie tā, kas ir raks turīgs katram temperamenta tipam.