Termometru rašanās vēsture

Temperatūra ir viens no tiem nedaudzajiem fizikālajiem lielumiem, ar kuriem iepazīstamies ne tikai pirms sākam skolā mācīties fiziku, bet vēl pirms iemācāmies lasīt.

Instruments, kuru lieto temperatūras mērīšanai – termometrs nav parasts fizikas mērinstruments. Termometram un iespējai mērīt temperatūru vēl nav pat 400gadu. Lai nonāktu līdz temperatūras mērīšanai, vispirms vajadzēja apjēgt, ka pastāv viegli pamanāma fizikāla īpašība – termiskā izplešanās – karsējot vielas izplešas, bet atdzesējot – saraujas.

Pirmais cilvēks, kurš iepriekšminēto faktu mēģināja izmantot temperatūras mērīšanai bija itāliešu fiziķis Galileo Galilejs. 16.gs. beigās viņš izveidoja pasaulē pirmo termometru, stikla lodei piekausējot tievu caurulīti, kuras vaļējo galu iegremdēja ūdenī. Galileja ierīce rādīja tikai temperatūras izmaiņas, un to sauca par termoskopu.

Apmēram 60 gadus vēlāk Itālijā hercogs Ferdinands II uzlaboja un papildināja Galileja termoskopu. To vairs neietekmēja gaisa spiediena izmaiņas. Temperatūras izmaiņas parādīja paša šķidruma izplešanās vai saraušanās. Caurulītei tika pievienota arī skala ar iedaļām. Tā bija pirmā pietiekoši precīzā temperatūras mērierīce.

Būtisks ir vācu zinātnieka Gabriela Daniela Fārenheita (1686. – 1736.g.) veikums termometra attīstībā. Spirta rezervuāru viņš ielika ledus, vārāmās sāls un amonija hlorīda maisījumā.