Tērvetes dabas parks
Tērvetes dabas parks atrodas Dobeles rajona Tērvetes pagastā un Jelgavas rajona Zaļenieku pagastā. Tas dibināts 1977.gadā 1350 ha platībā uz Kalnamuižas sila bāzes. Kalnamuižas sils, kā aizsargājams dabas objekts, kas tagad sastāda parka centrālo daļu, 930 ha platībā atrodas valsts aizsardzībā jau no 1957.gada. Kā aizsargājamu teritoriju dabas parku kategorijā to 1999.gadā apstiprināja Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi „Par dabas parkiem”. Tērvetes dabas parks ietver sevī unikālas dabas bagātības, it īpaši augu valsti, tas saistīts ar Latvijas vēsturi un kultūrvēsturi.
Parka centrālo daļu aizņem Latvijā rets meža tips– dižsils ar lazdu pamežā. Dažu priežu vecumu vērtē uz 270 gadiem. To augstums 40 m un pat vairāk. Vietām pamežu veido kadiķi. Sastopams arī jauktais priežu– platlapju mežs, bet nomalēs mitrs lapukoku mežs.
Parka florā konstatēti 594 paparžaugu un sēklaugu taksoni no kuriem 21 ir introducēta suga, bet 22 sugas ir aizsargājamas. Tērvetes dabas parkā atrodas viena no cepurainās neotiantes (Neottianthe cucullata) atradnēm Latvijā. Masveidā te aug tādas aizsargājamo augu sugas kā lielā zvaigznīte (Astrantia major), villainā gundega (Ranunculus lanuginosus), meža vizbulis (Anemone sylvestris), ziemeļu linneja (Linnaea borealis). No aizsargājamajām sēņu sugām parkā atrastas krokainā kazbārde (Sparassis crispa), ēzeļu ausene (Otidea onotica), rūsganā (Geastrum rufescens) un sekstainā (Geastrum pectinatum) zemeszvaigzne.
Bagāta ir parka putnu fauna. Te sastop bikšaino apogu (Aegolius funereus), kas iekļauts Eiropas reto putnu sarakstā. No citām Latvijā aizsargājamām putnu sugām parkā dzīvo vakarlēpis (Caprimulgus europaeus), melnā dzilna (Dryocopus martius), vidējais dzenis (Picoides medius) u. c.
Tērvetes dabas parka labiekārtošanas darbus 1957.gadā sāka inženieris mežkopis Miķelis Kļaviņš. Parkā iekārtoja celiņus, novietoja skulptūras. Inženieris Raimonds Rozītis darināja pirmo skulptūru– Sprīdīti, kurš ar tēva lāpstu dodas pasaulē meklēt laimi. Vēlāk uzstādītās skulptūras (Anneles Iršu dārzā u. c.) darinājis Krišjānis Kugra. Tās vēlāk atlēja metālā. Metāla skulptūras ievērojami papostīja krāsaino metālu zagļi. Tagad ar Ritvara Kalniņa palīdzību, vadoties pēc K. Kugras oriģināliem, skulptūras ir atjaunotas. Bet pēdējā laikā nākušas klāt vēl jaunas skulptūras. Tāds ir Bērtuļa Bula darinātais Vells, tāds ir Ritvara Kalniņa darinātais Rūķis – malkas zāģētājs. Dibināts pat vesels Rūķu ciems. Tajā daudzus izteiksmīgus Rūķus darinājuši Rīgas amatniecības vidusskolas topošie speciālisti. Dibināts un tiek vēl arvienu papildināts ar dažādām atrakcijām Bērnu laukums.
Purvainajās, neauglīgajās pļavās starp Skujaines un Tērvetes upi 1981.gadā 74 ha platībā izveidoja ūdenskrātuvi, kuru tagad sauc par Gulbju ezeru (dažuviet tā dēvēta par Gulbju dīķi). Ūdenskrātuvē uzbūvēta mājiņa putnu novērošanai. Mežā savukārt ierīkota putnu dzīves izziņas taka.
Tērvetes dabas parks ieskauj daudzus citus interesantus objektus. Tāds ir Tērvetes pilskalns un Svētais jeb Zviedru kalns, kas saistīti ar sirmās senatnes notikumiem. Par Klosterkalnu stāsta teikas.
Tērvetes kapsētā atrodas Annas Brigaderes tēva Krišjāņa Brigadera un latviešu mikrobiologa Kristapa Helmaņa un Tērvetes dabas dabas aizsardzības pioniera Miķeļa Kļaviņa atdusas vieta.
Tērvetes upes kreisajā krastā Sprīdīšos izvietojies Anna Brigaderes memoriālais muzejs, bet upes labajā krastā ir Sprīdīšu dendrārijs, kuru sāka stādīt 1931.gadā. Te aug skaists Kanādas hemlokegles (Tsuga canadensis) eksemplārs ar sīkiem čiekuriņiem, te aug varena Korejas apse (Populus koreana) un citas retas un vērtīgas introducētas koku un krūmu sugas.
Priežu meža ielokā paceļas Tērvetes rehabilitācijas centrs. Tas atrodas 1932.gadā uzceltās Tērvetes tuberkulozes sanatorijas telpās.
