Tiesības aizsardzības iestāžu darbinieku apģērbs un ģērbšanās kultūra

Uzticības attiecību veidošana starp partneriem ir viens no svarīgākajiem jebkuras organizācijas uzdevumiem. Mūsdienās ļoti liela nozīme ir arī apkalpošanas kultūrai, psiholoģiskajai kompetencei, kā arī ētiskajiem un tikumiskajiem aspektiem.

Cilvēka apģērbs ir viena no viņa individualitātes izpausmēm, tomēr, izvēloties apģērbu darbam, vispirms jāievēro iestādes darba specifika, koptēls un mērķis, kā arī tradīcijas.

Ikdienā mums ikvienam nākas saskarties ar policijas, prokuratūras, tiesu un advokatūras darbu, un šo iestāžu darbinieku ārējais izskats ir viens no svarīgākajiem lietišķa cilvēka vērtēšanas kritērijiem. Tā kā es jau vairākus gadus strādāju valsts policijā un mans darbs saistīts ar ikdienas saskarsmi ar cilvēkiem, šī darba mērķis ir tuvāk apskatīt un novērtēt tiesības aizsardzības iestāžu darbinieku apģērbu un ģērbšanās kultūru. Kā galvenos uzdevumus mērķa sasniegšanai formulēšu:

1. Iepazīšanos ar tiesas, prokuratūras un advokatūras darbinieku apģērbu, tā kopšanu, valkātprasmi un modernizēšanu.

2. Iepazīšanos ar iekšlietu iestāžu darbinieku apģērbu, tā kopšanu un valkātprasmi.

Šī temata risinājumā izmantotie avoti ir literatūra, preses izdevumi, LR Iekšlietu Ministrijas pavēles, mācību materiāls un personīgā pieredze.

Apģērba attīstība ilgusi daudzus gadsimtus, pat gadu tūkstošus. Apģērba attīstību noteicis attiecīgais laikmets, nacionālās un etniskās tradīcijas, cilvēku darba un sadzīves raksturs, sabiedriskās attiecības, kultūra un māksla, kā arī protams, klimatiskie apstākļi.

Senajos laikos vairākām tautām apģērbs vispirms norādīja cilvēka piederību noteiktam sabiedrības slānim. Pastāvēja pat stingri aizliegumi vienkāršiem ļaudīm vilkt mugurā augstākai kārtai piederoša cilvēka drānas.

Sensenos laikos apģērbs sastāvēja no gurnu apsējiem un zvērādu apmetņiem. Daudzus gadsimtus cilvēki valkāja galvenokārt pašdarinātu apģērbu. Eiropā kopš 12.gs. izplatījās jau īpaši piegriezts apģērbs.

Jau no senseniem laikiem apģērbs ir raksturojis arī tā valkātāja sociālo un mantisko stāvokli, profesiju, tautību, viņa raksturu un izpratni par apģērbu un ģērbšanos, kā arī attiecīgo laikmetu. Mūsdienās apģērba un ģērbšanās kultūras galvenais motīvs ir elegance. Katrā ziņā nedrīkst jaukt jēdzienus "elegants" un "moderns". Noteicošais ir tas, ka tērps, ko esi izvēlējies, ir piemērots situācijai un pašam valkātājam. Elegancē galvenā ir personība. Var tikai lieku reizi atkārtot, ka gaume un elegance stāv pāri laikam.

Ritot gadsimtiem, radās valsts veidotās institūcijas, kuru pamatfunkcijas bija aizsargāt cilvēka tiesības. Dažās no šīm institūcijām, lai tās spētu atšķirt no pārējiem, tika ieviesta "uniforma ", piem. policijā, tiesā. Izvēloties darba apģērbu, neatkarīgi no katra individualitātes, tika ņemta vērā arī darbavietas vide, tādēļ darba drēbēm bija jābūt lietišķām, ērtām un izturīgām. Šinī darbā es sīkāk pievērsīšos tiesības aizsardzības iestāžu darbinieku apģērbam mūsdienās, par ko izklāstīšu nākamajā nodaļā.

Iepazīstoties tuvāk ar tiesas, prokuratūras un advokatūras darbinieku apģērbu, jāpiezīmē, ka pildot savus pienākumus, speciālā apģērbā...