Ties;ibas avoti

kādu lomu ieņēmušas paražu tiesības gan Latvijas tiesību vēsturē, gan Romiešu tiesību vēsturē, kā arī paražu tiesību nozīmi starptautiskajās tiesībās. Manuprāt, paražu tiesības dod ieskatu mūsu vēsturē, kā arī palīdz iepazīt mūsu senču tradīcijas un izpratni par tiesībām.

2. Iegūt Par šo tematu izvēlējos rakstīt tāpēc, ka mani interesē kā radušās, attīstījušās un informāciju par tiesību avotiem un paražu tiesībām Latvijā

4. Noskaidrot starptautisko paražu tiesību vēsturi un to nozīmi pasaulē.

Virknē Eiropas civil un tirdzniecības kodeksos ir nostiprinātas normas, kas ļauj piemērot paražas un tirdzniecības prakses ieradumus, ja ar to palīdzību tiek aizpildīti likumdošanas regulējuma robi. Paraža veic arī “amartizātora”, pretrunu, netaisnīgo likumdošanas lēmumu izlīdzinātāja funkcijas. No šī viedokļa paražas loma līdz galam nav izsmelta.

Paražu tiesības rodas tad, kad valsts sankcionē atsevišķas paražas un tās iegūst obligātu spēku. Valsts sankcionē tikai tādas paražas, kuras atbilst vadošās šķiras interesēm. Tādēļ šķiru sabiedrībā valsts sankcionētajām paražām ir šķirisks raksturs. Paražu tiesības ir senākais tiesību avots, kas raksturīgs tiesību sistēmām, kuras izveidojās pirmatnējās kopienas sabrukšanas rezultātā, kā arī konservatīvajām tiesību sistēmām.

Paražu tiesības arī tiek dēvētas par ieražu tiesībām. Ieraža ir nodibināts precedents, kas tiek pielietots vairākkārt, tad izzūd precedenta raksturs, bet tas pārvēršas par ieražu. Tā no vairākkārtējas precedenta lietošanas rodas ieražu tiesības. Galvenais nosacījums ir, ka ieražu tiesības līdzīgi precedentam rodas bez valsts varas tiešas pavēles. Paražas izceļas pašā sabiedrībā.

Lai paražu tiesības izceltos, tajās ietvertās normas ir jāpielieto vienlīdzīgi un vienādi, jo nevar runāt par sabiedrības vispārējo gribu, ja normu ievērošana vai neievērošana patstāvīgi mainās. Tāpat normas pielietošanai ir jābūt vispārējai, ilgstošai un nepārtrauktai. Ja normas ievērošanai ir bijis tikai pārejošs raksturs, tad nevar runāt par paražu. Galvenais, lai izceltos paražu tiesības, ir tas, lai tās pamatoto uz sabiedrības tiesisko gribu normu ieviest un šīs normas nosacījumus pildīt un ievērot.

Cik liela un svarīga nozīme sabiedrības attiecību regulēšanā ir paražu tiesībām, to sapratuši paši likumdevēji, un gandrīz katras valsts likumi, kas ļauj pielietot paražu tiesības. Bet, piemēram, tirdznieciskajās lietās paražu tiesību vajadzību un piemērošanu likums uzskata par obligātu.

Tomēr jāaizrāda, ka sabiedrībā rodas daudz paražu, kurām nav nekādu attiecību ar tiesībām tajā nozīmē, kā tas ir paražu tiesībām. Piem., pie mums pastāv paraža Zāļu vakarā dedzināt mucas un līgot. Šai paražai, kaut tā ir veca, vispārēja un noteikti uzsver sabiedrības gribu, tomēr tā nav ne mazākā tiesiskas normas rakstura. Lai atšķirtu paražas ar tiesisku nozīmi no paražas bez tās, nevar aizmirst tiesību jēdziena pamatelementi. Par paražu tiesībām var runāt tikai tur, kur saskatāmas visas tiesību pazīmes.

Paražu tiesības var rasties ar zināmu valsts orgānu palīdzību. Bet paražu tiesības var rasties arī bez valsts orgānu palīdzības. Galvenā atšķirība starp likumu plašā nozīmē un paražu tiesībām ir tā, ka paražu tiesības izceļas bez tiešas valdības palīdzības, bet valdības orgāni indirekti darbojoties var veicināt paražu tiesības. Par paražu tiesībām un to obligatoriskumu juristu starpā pastāv dažādi uzskati. Daži atzīst paražu tiesības par likumi, daži par likuma palīglīdzekli. Tas izskaidrojams ar to, ka nav vienas definīcijas, kas būtu pieņemta visiem juristiem. Agrāk nebija rakstīto likumu, bet pastāvēja tiesiskās normas uz atmiņas pamata. Tad, kad radās nepieciešamība aizstāvēt savas tiesības ,tad tika prasīti rakstiski likumi. Vispār līdz 19.gs. nevienas neienāca prātā paražu tiesības uzskatīt par juridiskām normām. jo par vienīgo patstāvīgu tiesību avotu tika atzīts likums. kas tiek dots no valsts varas. Bija zinātnieki, kas vispār noliedza paražu tiesības.