Tiesības senajā Ēģiptē Vispārīgs raksturojums

Sēnās Ēģiptes valsts ir viena no senākajiem valsts veidojumiem. Šo valsts t bas atšķiras , piem, no Seno Babiloniešu t bām, pirmkārt, tāpēc, ka tai bija atšķirīgs valsts rašanas iemesls lai uzbūvētu plašu irigācijas sistēmu, kas bija svarīgākais cilvēku eksistences nodrošinājums, jo Nils periodiski pārpludināja lielas piekrastes teritorijas, bet savukārt plūdu rezultātā uz krasta tika iznestas dūņas, kuras padarīja zemi ļoti auglīgu. Vajadzība pēc centralizētās kanālu un apūdeņošanas sistēmas, kā arī plaš piramīdu un pilis celtniecība lika pamatus darba sadalei un stabilas publiskas struktūras izveidei, kas, savukārt, jau 3000. g.p.m.ē. padarīja Ēģipti par labi organizēto valsts ar centralizēto varu faraona vadībā. Bija vajadzīgs arī publisko attiecību tiesiskais regulējums kolektīva darba procesā, kas neapšaubāmi bija visu s bas locekļu interesēs.

Otrkārt, šajā valstī vēsturiski tika izveidota īpaša valsts iekārta centralizēta absolūta un mantojamā monarhija, kur dievišķotam monarham piederēja neierobežotā mantiskā vara ( visa zeme ir monarha (faraona) īpašums). Tāpēc viena no raksturīgām Senās Ēģiptes t bu īpašībām bija tas, ka vienīgais t bu normu pamatojums ir faraona griba, jo faraons ir Dievs.

Iespējams, ka tieši šo divu iemeslu dēļ, Senās Ēģiptes t bas nevar nosaukt par primitīvajām.

Tiesu funkcijas Ēģiptē galvenokārt veica centralizētās pārvaldes aparāta ierēdņi.