Tiesībsarga birojs

Līdz 2007.gada 1.janvārim Latvijā darbojās Valsts cilvēktiesību birojs. Taču Valsts cilvēktiesību birojs savu darbību beidza pamatojoties uz 2006.gada 6.aprīlī pieņemto Tiesībsarga biroja likumu, kas kopš 2007.gada 1.janvāra pilda Valsts cilvēktiesību biroja funkcijas. Tiesībsarga birojs pēc savas būtības un funkcijām ir tas pats ombudsmens, tikai ar latviskotu nosaukumu.

Studiju darba mērķis – izpētīt Tiesībsarga biroja izveidi, funkcijas un uzdevumus, kā arī apskatīt tiesībsarga darbību kopš 2007.gada 1.janvāra un salīdzināt to ar Valsts cilvēktiesību biroju. Vadoties no iegūtās informācijas, secināt par Tiesībsarga biroja darbības kvalitāti, efektivitāti un nepieciešamību.

1. Cilvēktiesību raksturojums (tiks apskatīts cilvēktiesību pamatjēdziens un tā būtība);

2. Tiesībsarga biroja nepieciešamība (tiks apskatīta ombuda nepieciešamība un tiesiskie aspekti, kā arī Tiesībsarga institūcija demokrātiskā un tiesiskā valstī);

3. Tiesībsarga biroja būtība (uzmanība tiks pievērsta Tiesībsarga biroja būtībai, uzdevumiem un funkcijām);

4. Tiesībsarga biroja darbība Latvijā ( tiks paskatīts Tiesībsarga biroja darbības raksturojums un kārtība, kā arī pievērsta uzmanība jau paveiktajam Tiesībsarga biroja darbības sākumposmā)

Izskatot šos jautājumus paralēli tiks veikts Tisībsarga biroja salīdzinājums ar Valsts cilvēktiesību biroju, lai secinātu par jaunās institūcijas – Tiesībsarga biroja – nepieciešamību un nozīmīgumu.

Tā kā Tiesībsarga birojs savu darbību ir sācis pavisam nesen, tad šo institūciju var apskatīt tikai tik daudz, cik ir secināms no Tiesībsarga likuma (pieņemts 2006.gada 6.aprīlī, stājies spēkā 2007.gada 1.janvārī), kā arī paralēli salīdzinot ar Valsts cilvēktiesību biroju un tā darbību, izmantojot arī jau spēku zaudējušo likumu „Par valsts cilvēktiesību biroju”.Pētot Tiesībsarga biroju, tika izmantoti interneta resursi, kur ir pieejama plaša un aktuāla informācija par apskatāmo objektu.

Pētījumā uzmanība tiks vērsta Tiesībsarga biroja apskatīšanu no teorētiskā viedokļa, ņemot vērā tiesībsarga funkcijas un uzdevumus, kā arī salīdzinošais materiāls ar Valsts cilvēktiesību biroju, uz kura bāzes ir veidots Tiesībsarga birojs. Tāpat arī tiks apskatīta arī pieejamā informācija par tiesībsarga birojā izskatītajām sūdzībām, 2007.gada 1.ceturksnī un veikts salīdzinošais pētījums ar Valsts cilvēktiesību biroju.1.Cilvēktiesību raksturojums

Juridisko terminu vārdnīcā ir dots, autoraprāt, ļoti plašs un saprotams cilvēktiesību definējums, kuru būtu vērts aplūkot tuvāk. Cilvēktiesības – (angl. Human rights; fr. Droits de ` Homme; vāc. Menschenrechte) – cilvēkam, indivīdam, fiziskai personai, neatņemamas un pašpietiekamas pamattiesības un pamatbrīvības, kas izsaka pašcieņas, brīvības, taisnīguma un labklājības vajadzības un intereses attiecībās ar valsti, ar varu vispār. Tādas tiesības cilvēkam piemīt kopš dzimšanas. Cilvēktiesību atzīšanas un nodrošināšanas impulss izriet no cilvēka, tā personības pašattīstības īpatnībām un no tām izrietošās vajadzību un interešu mijiedarbības ar citiem cilvēka dzīvības procesu norises faktoriem – sociāliem, politiskiem, kultūras ideoloģiskiem, juridiskiem utt. Cilvēktiesību atzīšana un konstituēšana pirmām kārtām ir cilvēkam pašam piemītošo pamatīpašību un tieksmju atzīšana. Tas ir filozofiski antropoloģisks skatījums. Tas lielā mērā balstās uz dabisko tiesību teorijas principiem. Dabisko tiesību teorijas ietekmē tika atzītas personas tiesības uz dzīvību, brīvību, laimi, pašcieņu, īpašumu u.c. Tās ir fundamentālas privilēģijas, imunitātes, uz kurām var morāli pretendēt ikviens cilvēks. Tāpēc ir jādod iespējas ikvienam indivīdam tās realizēt kā individuālā, tā sociālā aspektā. Skaidrību par to, kādu iemeslu dēļ sabiedrība ir gatava atzīt noteiktā laika posmā cilvēktiesības un rūpēties par tām, dod socioloģiskās zinātnes. Objektīvi neizbēgams ir arī juridiskais viedoklis par to, kādā veidā formulēt cilvēktiesību katalogu, noteikt tā izmantošanas, nodrošināšanas un garantēšanas paņēmienus un veidus. Juristiem jāņem vērā, ka cilvēktiesības pieder indivīdam tāpēc, ka viņš ir cilvēks un ka cilvēktiesības attiecas ar tādu plašu vērtību kompleksu, kuras ir universālas pēc sava rakstura un daudzās nozīmēs vienlīdz vajadzīgas visām cilvēciskajām būtnēm visā pasaulē.1