Tiesību avoti Latvijā un to klasifikācija

Arī tiesību avotu nozīme un loma laika gaitā mainās. Piemēram, paražu tiesības Latvijā ir zaudējušas patstāvīga tiesību avota lomu, doktrīna netiek plaši atzīta, arvien lielāku nozīmi pēdējos gados Latvijā ir ieguvuši vispārīgie tiesību principi.

Kas ir tiesību avoti? Kāda ir normatīvo aktu hierarhija Latvijā? Uz šiem un citiem jautājumiem mēģināsim atbildēt šajā darbā.

Termins “ tiesību avots “ bija pazīstams un tika pielietots jau Romas impērijas laikos. Romiešu vēsturnieks Tits Līvijs savos rakstos pirmos romiešu rakstītos likumus divpadsmit tabulu likumus, nosaucis par “visu publisko un privāto tiesību avotu “.Pēc T.Līvija domām ‘tiesību avots’ ir pamats un sākums, no kura sākās tiesību attīstība un vēlāk izveidojās romiešu tiesību sistēma. Tādi romiešu tiesību avoti ir paražu tiesības, tautas sapulču likumi, edikti, juristu atbildes, senāta lēmumi, tiesu precedenti u. c., no kuriem turpmākajā attīstības gaitā izveidojās obligātās juridiskās normas.

Kaut arī termins “ tiesību avots “ir samērā izplatīts, visai pamatoti nereti tiek atzīmēts, ka tas nav īpaši veiksmīgs. Tiesību teorētiķi šī termina vietā piedāvā lietot terminu – “ tiesību forma “. Juridiskajā

Tiesības ir sarežģīta un svarīga sabiedriska parādība. Tiesību avotu noskaidrošana un pētīšana parāda, kādā veidā tiesības ir veidojušās, attīstījušās, un kādā veidā tās tiek ietvertas tiesību normās, likumos.

Vispārpieņemtas tiesību avota izpratnes nepastāv. Tiesību avota jēdziens tiek lietots vairākās nozīmēs.

Par piemēru var minēt Latviešu konversācijas vārdnīcā minētās piecas tiesību avota nozīmes.

Tiesību avots norāda, ar kādiem paņēmieniem valsts izsaka iedzīvotāju gribu normatīvajos aktos. Tiesību avoti ir tiesību ārējā forma, un Latvijā tie galvenokārt ir normatīvie akti, līdzīgi kā citās romāņu ģermāņu tiesību sistēmās. Pasaules tiesību sistēmās sastopami tādi tiesību avoti kā tiesu precedenti, tiesību doktrīnas, tiesību principi u.c.

Juristi ar tiesību avotu, galvenokārt, saprot tiesību formu no kuras tiek iegūta informācija par uzvedības noteikumiem. Par tiesību avotu tiek uzskatītas tās formas, kuras kalpo par tiesību normas nostiprināšanas un izpausmes veidu. Tā ir forma kurā izteikts priekšraksts jeb uzvedības noteikums iegūst tiesību normas nozīmi. Tā ir forma, kura sociālo normu apvelta ar juridisko spēku. Tēlaini izsakoties, tiesību avots ir trauks no kura tiek smeltas tiesību normas.

Piemēram, tiesību avoti ir ārēji fakti, kas izsaka pozitīvas tiesības, respektīvi, vārdiskā vai uzskatāmā veidā dod pozitīvo normu saturu. Tiesību avots saprotams kā fakti, kas vispārējās tiesības padara par pozitīvajām tiesībām ar obligātu raksturu. S. Aleksejevs uzskata, ka tiesību avots ir no valsts izrietoša vai valsts atzīta ,oficiāla, dokumentāra tiesību normu izpausme un nostiprināšana, kas tiesību normām piešķir juridisku, vispārobligātu spēku. Šīs definīcijas pierāda to ,ka tiesību avotiem ir oficiāls raksturs, tie ir valsts atzīti, tajos ietvertās normas atbalsta un nodrošina valsts.