Tiesiskā regulēšana

Latvijā pašreiz nebūt nevar runāt par tiesisko regulēšanu šī vārda tiešajā nozīmē. To ierobežo dažādi šķēršļi un nepilnības Latvijas tiesību sistēmā.

Šo tematu es izvēlējos rakstīt, jo man likās interesanti uzzināt, vai Latvijā valda pareiza un objektīva likumdošana. Kad izpētīju tuvāk dažus avotus, piemēram, “Vai Latvijā valda likums”, sapratu, ka tā nebūt nav. Manuprāt, mūsu valsts galvenā problēma ir tā, ka likumi bieži vien ir pretrunīgi. Lai iepazītos, kā ar to var tikt galā, es izlasīju J. Jelāgina rakstu ‘Normatīvie akti un to hierarhija”. Šajā rakstā es uzzināju, ka lai valstī būtu sakārtota likumdošana un tiesnešu spriedumi būtu objektīvi, mums ir jāvadās pēc normatīvo aktu hierarhijas.

Mans mērķis būs iespēju robežās sīkāk izpētīt un argumentēt konkrētas nepilnības Latvijas tiesību sistēmā, kas liedz Latvijai kļūt par tiesiski regulētu valsti. Diemžēl man nebūs iespēju iedziļināties sīkumos, kas skar šo tematu, jo to man neļauj izdarīt apjoms. Pēc manām domām, lai iztirzātu šo tematu sīkumos, ir nepieciešams izstrādāt grāmatu.

Es domāju, ka tiesiskās regulēšanas jautājums būs aktuāls vēl daudzus gadus,tāpēc pēc pāris gadiem es piebiedrošos juristu saimei, lai lielākā vai mazākā mērā palīdzētu kaut nedaudz, bet sakārtot mūsu valsts likumdošanu.

Ja mēs atzīstam tiesību mazo vērtību, tad mums ir jāatzīst, ka mēs nesekojam līdzi šim mūsu tiesisko principu un kopumu ideālam pārāk nopietni un atbilstoši likumu nozīmei un lomai sabiedrības un ikviena dzīvē. Taču kopumā sabiedrībā pret likumiem un tiesību aizsardzības iestādēm bieži ir visai nihiliskaun noliedzoša attieksme. Tas pasvītro tikai to, ka bieži tiesības kopmā netiek uzskatītas par sociālo vērtību. Cilvēki pamatoti uzskata, ka daudzi likumi ir netaisni, jo tie neder vispārīgām, bet šauru grupu interesēm. Tāds ir apspriežamais likumprojekts par deputātu priviliģētām pensijām, kas pretrunā ar darba likumdošanas vispārīgiemprincipiem.

Vara bieži ir nekonsekventa attiecībā pret pašas deklarēto koncepciju veidot Latvijā brīvu liberālo valsti.

Viena no tiesību funkcijām ir regulējošā funkcija. Vau pašreiz mēs varam atzīt, ka valstī viss ir pietiekoši sakārtots un noregulēts? Nedomāju viss. Tas nozīmē, ka tiesības un likumi pilnā apmērā vēl nepilda. Nav pilnvērtīga tiesiskā mehānisma sabiedrisko atticību regulēšanai.

Vai Latvijā ir jāvalda likumam? Šķiet, ka prioritāri būtu jāvalda likuma varai. Taču virs šīs varas ir tiesību ideja un tiesiskā apziņa un kultūra. Vajadzētu būt tā, ka ikviens no Valsts prezidenta līdz bezdarbniekam unpensionāram saprot un pakļaujas likumam. Izpratne un traktējumi ir dažādi. Dažreiz tie ir dimeteriāli pretēji.

Manā uztverē, lai patiešām uzlabotu tiesisko situāciju valstī, lielā mērā uzmanība ir jāpievērš uz piespiešanu pildīt likumus. Saprotams, ka jāiedarbina arī visi pārējie ietekmēšanas veidi, kā audzināšana un izglītošana, materiālā un morālā stimulēšana. Tādējādi radot tiesisku kārtību jebkurā valsts iestādē un pilnveidojot tiesisko nihilismu valsts pārvaldē.