Tiesu sistēmas Latvijā

Latvijas valsts varas institūciju uzbūvi, pilnvaras un darbību nosaka 1922. gada Satversme. Latvija ir parlamentāra demokrātiska republika, kuras institucionālā shēma ir šāda: (šeit grafiks)

Latvijas tauta. Sastāv no visiem pilntiesīgajiem abu dzimumu pilsoņiem. Latvijas tautai pieder valsts suverēnā vara. Latvijas tauta ievēl Saeimu, tai Satversmē un likumos noteiktajā kārtībā ir likumdošanas iniciatīvas tiesības. Tautai ir tiesības nobalsošanā izlemt jebkuru valstiski svarīgu jautājumu, izņemot dažus Satversmē norādītos. Tautas nobalsošanā pieņemams arī Valsts Prezidenta piedāvātais lēmums atlaist Saeimu. Tikai tautai ir tiesības izlemt jautājumus, kas attiecas uz valsts neatkarību, suverenitāti, teritoriālo integritāti un demokrātisko valsts iekārtu.

Saeima. Tai pieder likumdošanas vara un tiesības lemt par valsts budžetu. Saeima apstiprina visu tiesu tiesnešus. Saeimai ir tiesības izsludināt amnestiju.

Ministru kabinets. Ministru kabinetam (valdībai) pieder izpildvara Latvijā. Tas sastāv no Ministru prezidenta un ministriem. Ministru kabinets ir tiesīgs iesniegt Saeimā likumprojektus. Ministru kabineta kompetencē ir visi tie jautājumi, par kuriem nav lēmusi Saeima. Atsevišķos gadījumos Ministru kabinets var pieņemt noteikumus ar likuma spēku.

Valsts Prezidents. Valsts Prezidenta funkcijas ir ierobežotas salīdzinot ar dažu citu valstu prezidentiem. Valsts Prezidentam ir galvenokārt reprezentatīvas funkcijas, bet tieši Valsts Prezidents aicina kādu personu sastādīt valdību, kurai pēc tam jāsaņem uzticības balsojums Saeimā. Valsts Prezidentam ir likumu ierosināšanas tiesības. Kā citās valstīs, viņam ir arī apžēlošanas tiesības. Valsts prezidents ieceļ Latvijas diplomātiskos pārstāvjus. Viņš ir bruņoto spēku augstākais virspavēlnieks miera laikā.

Rajonu un pilsētu tiesas. Latvijā ir 34 rajonu un pilsētu tiesas. Civillietas ar nelieliem izņēmumiem izskata tiesnesis vienpersoniski. Krimināllietas un atsevišķu kategoriju civillietas tiesā izskata koleģiāli – tiesnesis un divi tiesas piesēdētāji. Šajās tiesās strādā t.s. administratīvie tiesneši, kas vienpersoniski izskata administratīvās lietas.

Apgabaltiesas. Tās ir izveidotas četros Latvijas novados un Rīgas pilsētā. Apelācijas instancē lietas izskata koleģiāli, trīs profesionālu tiesnešu sastāvā, bet pirmajā instancē tiesas sastāvs tiek veidots tāpat kā rajona (pilsētas) tiesās.

Satversmes tiesa. Tā neietilpst vispārējā tiesu sistēmā, bet ir īpaša tiesa, kas izskata likumu atbilstību Satversmei un vispār normatīvo aktu atbilstību ar augstāku juridisku spēku apveltītiem aktiem. Vispārējā tendence ir paplašināt to institūciju loku, kas var iesniegt prasības Satversmes tiesā. Satversmes tiesā ir jābūt septiņiem Saeimas apstiprinātiem tiesnešiem, no kuriem trīs deleģē Saeima, divus – Ministru kabinets un vēl divus – Augstākās tiesas plēnums.