Tirgus – mehānisms, kas saved kopā konkrētās preces pircēju un pārdevēju un ļauj viņiem vienoties par cenu.
tirgu iedala pēc pazīmēm:
Apjoma:
1.globālais jeb starptautiskais
2.nacionālais
3.reģionālais jeb vietējais
produkta:
1.ražošanas resursu tirgus
2.patēriņa preču un pakalpojumu tirgus
3.ražošanas līdzekļu jeb kapitāltirgus
4.valūtas tirgus
5.nekustamā īpašuma tirgus
6.vērtspapīru tirgus
7.darbaspēku tirgus
8.informācijas tirgus
konkurences veids:
1.pilnīga konkurence
2.nepilnīga konkurence, monopoltirgus
Konkurence – cīņa starp preču ražotājiem par izdevīgākiem preču ražošanas un realizācijas apstākļiem un iespēju gūt lielāku peļņu.
Kritēriji konkurences situāciju noteikšanai:
firmas iespēja ietekmēt tirgu
firmu skaits
produkcijas veids
tirgus atvērtība jaunām firmām
ārpus cenas konkurence
informācija
pilnīga konkurence – situācija, kad tirgū ir ļoti daudz neatkarīgu pircēju un pārdevēju, kuri brīvi pieņem lēmumus, brīvi iekļūst un izkļūst no tirgus. Neviens nevar ietekmēt cenu. Ir reti.
Nepilnīga konkurence – situācija tirgū, kur vienlaikus pastāv gan konkurences, gan monopola situāciju elementi.
Monopolistiskā konkurence – daži atpazīstamāki par citiem. Zāles, pulveri u.c.
Oligopols – ja tirgū konkurē tikai daži ražotāji. Coca-cola, pepsi.
Monopoltirgus – viens ražotājs, diktē cenu, nav aizstājama, nevar brīvi iekļūt.
Monopolu iedalījums:
Ģeogrāfiskie monopoli – ja lielā apkaimē es viens piedāvāju šo produktu.
Dabiskais monopols – tāpēc, ka vairāk pārdevēju darbība nav izdevīga. (ūdens, elektrība)
Tehnoloģiskie monopoli – valdība izsniedz patentu. Veidojas monopolcena.
Integrācija – pakāpenisks vairāku uzņēmumu saimnieciskās vai tiesiskās apvienošanās process.
Trijos veidos:
Horizontālā – vienāda produkcija, vienādi pakalpojumi.
Vertikālā – ražotājs + pārstrādātājs + tirgotājs.
Laterālā jeb konglomerātīvā – dažādi uzņēmumi.
Integrācijas formas:
Daļējas integrācijas formas:
1.kartelis – juridiski un saimnieciski patstāvīgu vienas nozares uzņēmumu horizontālās apvienošanās formas. Uz līguma pamata vienojas par noteiktu konkurences elementu regulēšanu. (ražošanas apjomi, cena, realizēšana)
2.sindikāts – karteļa tipa vienošanās forma, kurā jaunizveidotais sindikāts uzņemas visu ar komerciālo darbību saistīto jautājumu kārtošanu. (pirkšana – pārdošana). Ražošana patstāvību saglabā.
3.koncerns – vairāku juridiski patstāvīgu uzņēmumu apvienība ar augstu kapitāla koncentrācijas līmeni un vadības centralizācijas pakāpi. Ir viens vadošais uzņēmums & vairāki atkarīgi. Netiek pirktas citu uzņēmumu kontrolpaketes, bet gan noslēgts līgums vismaz uz gadu. Veidojas daudznozaru veidojums.
4.holdings – tā ir A/S, kurai pieder citu firmu akciju kontrolpakete un kuras mērķis realizēt savu kontroli par šīm firmām (mātes meitas uzņēmumi). Meitas uzņēmumi nav pilnībā zaudējuši savu juridisko un saimniecisko patstāvību.
Pilnīgas integrācijas formas:
1.trests – vienas nozares uzņēmumu apvienošanās forma gan pa horizontāli, gan pa vertikāli. Nav uzņēmumam patstāvības vairs. (celtniecība, cukurs, ceļu būve).
2.korporācija – apvienojas nevis personas ražotāji, bet gan kapitāls. Nav patstāvības
konkurences politika Latvijā:
iestādes:
1.sabiedrisko pakalpojumu regulators – analizē monopoluzņēmumu iesniegto tarifu paaugstināšanas ekonomisko pamatojumu.
2.monopoldarbības uzraudzības komiteja
3.konkurences padome – pēta aizliegtās vienošanās, kuru rezultātā deformējas tirgus, vai ļaunprātīgi neizmanto dominējošo stāvokli, regulē uzņēmuma apvienošanos, saskaņo uzņēmumu darbību ar ES tiesību aktiem.
