Tobago un Trinidada

Par šo salu es līdz šim neko nezināju. Pa radio dzirdēju tikai par muzikālo izrādi Dailes teātrī ar šādu nosaukumu. Man bija nepieciešams liels laika patēriņš, lai atrastu materiālus par Tobago salu. Par šo zemi ir ļoti maz materiālu. Pirms šī darba veikšanas, zināju, ka Tobago sala saistās ar Kurzemi, bet nezināju kā.

Tobago sala atrodas mazu Antiļu salu grupā pie Dienvidamerikas krastiem Atlantijas okeānā.

Pašreizējais Trinidadas un Tobago salas prezidents ir Arturs Napoleons Raimonds Robinsons (kopš 1986. gada)

Klimats ir ļoti maigs, divi gadalaiki – sausais, no janvāra līdz maijam, un mitrais – no jūnija līdz decembrim.

Gaisa temperatūra visu gadu 24 – 29 grādi.

Salas vidū atrodas nelieli 120 680 metrus augsti kalni. No kalniem iztek 30 satiksmei derīgas upes un vairāki strauti, tāpat vairāk nekā simts avotu. Sala bagāta ar kuģniecībai derīgiem jūras līčiem. Jūras līčos un upēs mājo daudz zivju un bruņurupuču. Kalnos bija skaisti meži. Salā ļoti veselīgs un patīkam klimats, vidēji silts bez straujām pārmaiņām. Lieli jūras orkāni salā neplosās. Lietus līst pietiekoši, turklāt oktobrī līst visu mēnesi bez pārtraukuma. Salā krāšņa veģetācija. Zeme auglīga. Teicami padodas visi tropu zonas kultūraugi – kokosa palma, mango, kakao koks, kafijas krūms, vaniļas liāna, cukurniedres, ananāsi, banāni, citroni, apelsīni, pomerances, jamss, saldie kartupeļi, sarkanie pipari, tabaka un daudzi citi. Ar dzīvniekiem sala arī ir diezgan bagāta. Mājo mērkaķi, oceloti, brieži, lāči, caunas, cūkas, truši un citi zvēri. No putniem – zosis, pīles, baloži, papagaiļi, fazāni, ērgļi, kolibri un vēl citi.

Salu pašreiz apdzīvo apmēram 1,15miljoni iedzīvotāji, no kuriem 90 procenti krāsaino un mulatu un tikai kādi 10 procenti balto. Sastopami vēl baltie ar latviskiem vārdiem. Tāpat daudzos mulatos rit daļa latvju asiņu.

Tobago salu atrada Kolumbs savā trešajā braucienā 1498. gadā kopā ar Trinadadu un viņu nosauca par Tabako (tas nozīmē pīpēt tabaku). Spānieši te neatrazdami dārgmetālus, salu pameta savam liktenim un kolonizēja Trinidadu. Tobago centās kolonizēt vairākas valstis arī Kurzemes hercogiste.

1802. gadā Trinidada un 1814.gadā Tobago kļuva par Lielbritānijas kolonijām, kas 1899. gadā tika apvienotas

Kopš 1962. gada Tobago un Trinidada ieguva neatkarību.

1978. gadā Tobago un Trinidada kļuva par republiku.

Hercoga Jēkaba valdīšanas laikā (1642 – 1681) Kurzemē radās pārticība visplašākajās aprindās pateicoties hercoga saimnieciskajai darbībai. Valstī bija izveidojies rūpniecības tīkls,

kas sekmēja milzīgu preču apmaiņu ar svešās zemēs ražotajām precēm. Valsts varai bija jāgādā, lai jēlvielas netiktu izvestas, bet pārstrādātas pašu zemē, lai gatavās preces tiktu izvestas ar pašu kuģiem līdz pircēju ostām un tādā pašā veidā tiktu atvestas ārzemju preces, bet tikai tādas, ko nevar ražot pašu zemē. Pie šīs kategorijas piederēja koloniālpreces – siltzemju ražojumi un jēlvielas. Tāpēc valdnieka uzdevums bija gādāt par kolonijām. Jau 1639 – 1640 gadu pirmie Kurzemnieku kuģi braukāja gar Rietumāfrikas piekrasti.