Totalitārisms PSRS

J. Staļins kļuva par Komunistiskās partijas Centrālās komitejas ģenerālsekretāru un pakāpeniski nostiprināja savas pozīcijas partijas virsotnē.

Viss, ko teica Staļins, bija kā pavēle. Nevarēja ne pretoties, ne iebilst teiktajam.

Gudros un turīgos deportēja uz Sibīriju, ziemeļu rajoniem. Lika koncentrācijas nometnēs.

Nežēlīgs terors sākās, kad tika nogalināts Ļeņingradas partijas organizācijas vadītājs, CK (Centrālās Komitejas) sekretārs S. Kirovs. Viņš bija populārs gan partijas aprindās, gan tautas vidū, tādējādi viņš bija Staļina konkurents. Par to liecināja arī vēlēšanu rezultāti. 1934. gada partijas 17. kongresā, balsojot par CK sastāvu pret Staļinu nobalsoja 292, bet pret Kirovu tikai 3. Vēlēšanu rezultātus pēc Staļina rīkojuma pārlaboja, paziņojot, ka gan pret Staļinu, gan pret Kirovu nobalsojuši tikai 3 kandidāti. Tautai Kirova slepkavība tika pasniegta kā sociālisma ienaidnieku darbība. Izmeklēšana un tiesas process kļuva formāls.

Augstākais varas orgāns valstī bija PSRS Augstākā Padome, bet reāli pārvaldīja CK un pārējais partijas aparāts ar Staļinu priekšgalā.

Visas vēstules, ko sūtīja, tika atplēstas vaļā un...