Totalitārisms un cilvēks

Cilvēku izsūtīšana no Latvijas un arī citām valstīm nodarīja lielu postu sabiedrībai. 1941.gada 14.jūnijā notika pirmā cilvēku masveida deportācija no Latvijas. Tas bija liels trieciens. Pat neko nezinot, uz viņu mājām ieradās cilvēki no krievu armijas un pavēlēja viņiem paņemt līdzi pašu nepieciešamāko, bet laika jau arī nebija daudz un līdzi varēja paņemt tikai to, kas gadījās pa rokai. Izsūtāmos sadzina lopu vagonos un aizveda uz Sibīrijas apgabalu. Viņi pat nepaguva atvadīties no saviem tuviniekiem. Daļa no viņiem neizturēja smago ceļu un gāja bojā. Vīriešus arestēja un ieslodzīja stingrā režīma cietumā, kur tie lielākoties gāja bojā. Sievietes, bērni un sirmgalvji tika aizvesti uz speciālām nometinājuma vietām, kuras atradās tālu no apdzīvotajiem rajoniem. Abu okupāciju rezultātā Latvijā gāja bojā ap 17%, bet cieta ap 37% iedzīvotāju no Latvijas tika izvesti 34 tūkstoši iedzīvotāju.

Ļoti smagi cieta arī latviešu zemnieki. Viensētas tika iznīcinātas. Viņiem tika atņemta zeme, un bija jāstrādā vai nu kopsaimniecībās (kolhozos) vai arī valstij piederošajās saimniecībās.

Arī mūsdienās ir jaušamas totalitārisma sekas. Tie cilvēki, kas piedzīvoja šos bargos notikumus joprojām nevar brīvi par tiem runāt.