Transporta attīstība

Pamatnostādnes izstrādātas, balstoties uz Latvijas Republikas Saeimas 2005.gada 26.oktobrī apstiprināto ilgtermiņa konceptuālo dokumentu Latvijas izaugsmes modelis: Cilvēks pirmajā vietā, Transporta attīstības nacionālās programmas 2000. 2006.gadam (turpmāk TANP) rezultātiem, jau izstrādātajiem politikas plānošanas dokumentiem transporta nozarē, kas ietver daļu no laika perioda 2007. 2013.gadam, Eiropas Savienības transporta politikas dokumentu – Balto grāmatu, kā arī Lisabonas stratēģiju.

Pamatnostādnes saskaņotas ar Satiksmes ministrijas darbības stratēģijā noteiktajiem ministrijas darbības virzieniem un sasniedzamajiem rezultātiem, patlaban izstrādājamo Nacionālo attīstības plānu 2007. 2013.gadam un Nacionālo stratēģisko ietvara dokumentu 2007. 2013.gadam.

Izstrādājot plānošanas dokumentus pamatnostādņu īstenošanai, jāņem vērā arī Latvijas ilgtspējīgās attīstības pamatnostādnes, apstiprinātas Ministru kabinetā 2002.gada 15.augustā, Tautsaimniecības vienotā stratēģija, apstiprināta Ministru kabinetā 2004.gada 17.augustā, kā arī Reģionālās politikas pamatnostādnes, apstiprinātas Ministru kabinetā 2004.gada 2.aprīlī un plānošanas reģionu attīstības mērķi un prioritātes.

Autotransporta kravu pārvadājumos apmēram 91% (2004.g. un 2005.gada deviņos mēnešos) kravu kopapjoma sastāda iekšzemes pārvadājumi – dominē kokmateriāli, pārtikas preces, saimniecības preces un celtniecības materiāli. Autotransporta kravu pārvadājumi sastāda apmēram 44% no kopējā kravu pārvadājuma valstī. Salīdzinot kravu apgrozību, iekšzemes pārvadājumu daļa ir apmēram 32%. Šāds procentuālais sadalījums ir gandrīz nemainīgs pēdējo piecu gadu laikā. Pieprasījums pēc transporta pakalpojumiem pašreizējā posmā par 2/3 daļām ir atkarīgs no iekšējā pieprasījuma, bet 1/3 daļa ir saistīta ar ārējo pieprasījumu, – galvenokārt tie ir tranzītpakalpojumi. Mājsaimniecības izmanto 4,5 6% no transporta nozares sniegto pakalpojumu apjoma. Pārsvarā tie ir sabiedriskā transporta pakalpojumi.

Saskaņā ar Latvijas Auto veikto pētījumu, vairums autovadītāju ir pirmspensijas un pensijas vecumā, savukārt jaunie vadītāji vecumā līdz 30 gadiem ir tikai 5%. Tas rāda, ka šajā jomā nenotiek paaudžu maiņa, kas pēc gadiem varētu ļoti negatīvi iespaidot autotransporta attīstību.

Visintensīvākās automašīnu plūsmas ir uz autoceļiem starp lielajām pilsētām – Rīga–Ventspils, Rīga–Liepāja, Rīga–Daugavpils, Rīga Bauska, Rīga–Rēzekne, Rīga–Jelgava, Rīga–Valka, Rīga–Pleskava. Vislielākie starptautisko pārvadājumu apjomi Latvijas auto pārvadātājiem ir uz Krieviju un Vāciju.

Valsts akciju sabiedrības Latvijas valsts ceļi pārziņā ir 926 tilti. 872 tilti ir no dzelzsbetona, 14 – no akmens, 21 – no metāla un 19 – no koka. Kopējais tiltu garums ir 31 103,97 m. Sakarā ar nepietiekamo finansējumu pēdējo 10 gadu laikā, tiltu tehniskais stāvoklis uz valsts ceļiem ir kļuvis neapmierinošs. Aptuveni 720 tiltiem ir bojāta hidroizolācija un brauktuves elementi, bet 195 tiltiem ir bojātas nesošās konstrukcijas. Kopumā 45% tiltu stāvoklis vērtējams ...kā slikts. Šie dati ir palikuši nemainīgi kopš 2001.gada. Remonts apturētu bojājumu progresēšanu un iespējamo tiltu nestspējas samazināšanos. Kopumā labākā stāvoklī ir caurtekas, kurām tikai 20% gadījumos jāplāno nopietni remontdarbi. Tiek realizētas tiltu remonta un rekonstrukcijas programmas. Galvenā uzmanība ir pievērsta valsts galveno autoceļu tiltu rekonstrukcijai, kuru atjaunošanai jānotiek atbilstoši Eiropas Savienības noteiktajām tehniskā stāvokļa normām. Lielākā daļa rekonstruējamo tiltu atrodas Rīgas tuvumā, uz Rīgas apvedceļa, kā arī Rīga – Daugavpils, Rīga – Pleskava, Rīga – Liepāja u.c. svarīgiem autoceļiem. Pašreiz, strauji palielinoties autotransporta plūsmai, nepietiekošs Daugavas šķērsojuma skaits ir Rīgas pilsētā. Tas rada satiksmes sastrēgumus uz tiltiem, būtiski ietekmējot transporta plūsmas ne tikai Rīgas pilsētā, bet arī plašākā teritorijā.