Transporta ekonomika un organizēšana

• aizpilda laika atstarpi starp ražošanu un patērētājiem, nepieciešamība izmantot (patērēt) preci pēc noteikta laika sprīža;

Pastāv vairāki nosacījumi, kas jāņem vērā tiem, kas organizē preču plūsmu ar transportu, izvēloties satiksmes līdzekli. Būtiskākie no tiem ir:

satiksmes līdzekļu piemērotība, ņemot vērā apkārtējās vides aizsardzību;

Šajā darbā tiks apskatīti un salīdzināti visi pastāvošie transporta veidi: autotransports, dzelzceļš, gaisa transports, ūdens transports un cauruļvadu transports.

Pasažieru un dažādu kravu pārvadāšanai tiek izmantoti savstarpēji saistīti transporta veidi.

Atkarībā no funkcijām ražošanas procesā , transports iedalās :

1) iekšējais jeb rūpnieciskais, kurš nodrošina ražošanas procesu (izejvielu, materiālu piegāde no ārējiem ceļiem un gatavās produkcijas nogāde pretējā virzienā );

2) ārējais jeb maģistrālais, kurš nodrošina sakarus starp ražotājiem un patērētājiem, un pasažieru pārvadājumus.

Rūpnieciskā transporta veidi ir ļoti dažādi: celtņi, autotransports, dzelzsceļš u.c.

Katru maģistrālo transporta veidu apkalpo attiecīgi transportceļi un satiksmes līdzekļi :

Satiksmes sistēma ir viena no valsts infrastruktūras sastāvdaļām. Infrastruktūra, savukārt, ir tautsaimniecības nodrošinājums ar sabiedrībai nepieciešamo iekārtojumu :

Rūpīgi izprojektēts transportceļu tīkls nodrošina kvalitatīvus sakarus starp visiem valsts rajoniem un preču piegādi jebkurā rajonā.

Lai veiktu kravas transportēšanu, tad, izvēloties transporta līdzekli, ir jāņem vērā dažādu transporta līdzekļu priekšrocības un trūkumus.

Lielākos uzņēmumos tiek izveidotas atbilstoš skaits nodaļu, kurās atkarībā no darbības apjoma var notikt talāka darba dalīšana.

Kravu parvadāšanas ritošais sastāvs ir automobīļi, puspiekabes un piekabes. Automobīlim, kuram piekabināta puspiekabe, piekabe vai vairākas piekabes sauc par autovilcienu.

Kravas automobīļi atkarībā no virsbūves izveidojuma un konstruktīvajām īpašībām, kas saistītas ar veicamā darba raksturu, izšķir: 1) vispārējās nozīmes kravas automobīļus (tiem ir platformas tipa virsbūve, kas paredzēta dažādu kravu pārvadāšanai. Šie kravas automobīļi nav piemēroti beztaras kravu pārvadāšanai); 2) specializētos kravas automobīļus (to virsbūves ir pielāgotas noteikta veida kravas pārvadāšanai); 3) automobīļus vilcējus jeb autovilcējus.

Auto iekrāvēji ir ērti horizontālai pārvietošanai, arī pacelšanai nelielos augstumos. Auto iekrāvēju tipi:

Kravas celtņi ir Eiropas ostās izplatīti portālie un pusportālie celtņi, bet ļoti smagai kravai peldošie celtņi.

Transportieri konveijeri ir ērti beramkravas un gabalkravas pārvietošanai. Var strādāt horizontālā, vertikālā un slīpā plaknē. Var pārvietot kravu diezgan plašā teritorijā, pārejot no vienas transportiera sistēmas uz otru. Pielieto arī dažādus liftus.

Kontreileri piekabes vai puspiekabes ar konteinera tipa kravas telpu vai arī tikai platformas konteinera pārvadāšanai (divasu, trīsasu, četrasu).

Autobusi ir pasažieru automobilis kuru ietilpība ir 9 un vairāk cilvēki. Autobusus iedala:

Autotransporta pārvadājumos eksistē pilnīgā konkurence, jo liels skaits firmu piedāvā vienveidīgu pakalpojumu pārvadājumus ar automašīnām.

Šajā situācijā, ja kāda firma mēģinās paaugstināt cenu, klients bez grūtībām atradīs citu partneri. Firmas var arī brīvi bez speciālu šķēršļu parvarēšanas iekļauties konkrētā tirgū un brīvi saņemt visu nepieciešamo informāciju.

Līniju pārvadājumos, kas galvenokārt ir pasažieru pārvadājumi , nosaka tarifus jeb deklarētās cenas. To dara:

Pasažieru pārvadājumos tarifi tiek rēķināti uz pasažieru kilometriem, bet kravas pārvadājumos tonnkilometriem.

Jebkura transporta veida tarifus ietekmē arī degvielas akcīzes nodokļa un elektroenerģijas tarifu palielināšanās , kā arī obligātā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana un transporta līdzekļu nodeva.

C = VC + FC/x [ Ls/km ] , kur x vidējais nobraukums

Tā kā patreiz tiek novērots arvien lielāks automašīnu skaita pieaugums, tad rodas nepieciešamība pēc jauniem autoceļiem. Taču būvēt jaunus autoceļus ir dārgi, tāpēc Eiropā attieksme pret so problēmu ir viennozīmīga nepieciešama dzelzceļa renovācija. Dzelzceļš nenoslogo un nepiesārņo apkārtējo vidi tādā mērā kā autotransports, un arī negadījumu skaits uz dzelzceļiem ir mazāks.