Transporta veidi Latvijā

• rada nepieciešamību izmantot (patērēt) preci pēc noteikta laika sprīža,

• nodrošina kvalitatīvu kravas un pasažieru nogādāšanu noteiktā vietā.

Pastāv vairāki nosacījumi, kas jāņem vērā tiem, kas organizē preču plūsmu ar transportu, izvēloties satiksmes līdzekli. Būtiskākie no tiem ir:

Latvija ir kā tilts tranzītam starp Austrumiem un Rietumiem. Gan neaizsalstošās jūras ostas Liepājā un Ventspilī, gan Latvijas atrašanās svarīgu starptautisku ceļu krustpunktā jau sen noteikusi tās lomu tirdzniecībā starp Eiropas Rietumu, Austrumu un Ziemeļu valstīm un ir viens no valsts ekonomiskās attīstības svarīgākajiem faktoriem.

Galvenie transporta veidi, ar kuriem notiek kravu pārvadājumi, ir:

Pēc 2007.gada Latvijas statistikas gadagrāmatas datiem, 2006.gadā visvairāk kravu tika pārvadāts ar automobiļu transportu (52,65%), 2.vietā ierindojās dzelzceļa transports(47,34%), 3.vietā aviācijas transports 0.01%.

Visvairāk preču Latvija importē no Vācijas 15,5% no visām importētajām precēm, no Lietuvas 13,0%, kā arī no Krievijas 7,8%.Pārējās valstis, no kurām Latvija importē preces, ir Igaunija(7,7% no visām importa precēm), Polija(7,2%), Somija(5,7%), Zviedrija(5,0%), Itālija(3,4%), Nīderlande(3,2%), Dānija(2,7%),pārējās valstis(28,8%).

Lielākā sadarbība eksporta jomā Latvijai ir ar Lietuvu, Igauniju un Vāciju. Uz šīm valstīm Latvija eksportē attiecīgi 14,7%, 12,7% un 10,1% no visām eksporta precēm. Vēl Latvija eksportē preces uz Krieviju(8,9% no visām eksporta precēm), Lielbritāniju(7,8%),Zviedriju(6,5%), Dāniju(5,0%), Nīderlandi(2,3%),ASV(1,9%),uz pārējām valstīm 27,2%.

Autotransportam ir vislielākā nozīme kravu un pasažieru pārvadājumos valsts teritorijā. Ar regulārās satiksmes autobusiem Latvijā gada laikā pārvadā apmēram 165 miljonus pasažieru.

Autoceļi ir nozīmīga Latvijas transporta sistēmas sastāvdaļa. Latvijas autoceļu pārvaldīšanu veic VAS "Latvijas Valsts ceļi". VAS "Latvijas Valsts ceļi" pārziņā ir 20 309 km, tai skaitā 8 066 km ar melno segumu. Vidējais auto ceļu blīvums Latvijā ir 0.8 km/km2. Kravu apgrozībā liela nozīme ir starptautiskajai satiksmei, kuras īpatsvars pārsniedz 60%. Nozīmīgākās automaģistrāles, kas savieno Latviju ar Centrāleiropu un Ziemeļeiropu, ir:

• VIA Henseatika Rīga Šauļi Kaļiņingrada Gdaņska Berlīne,

2008. gada februārī pasažieru pārvadājumus starptautiskajos regulārajos maršrutos veic 14 Latvijā reģistrētas firmas.

Pasažieriem ir iespējas ar autobusiem, izmantojot Latvijā un ārvalstīs reģistrēto firmu piedāvātos pārvadājumus starptautiskajos regulārajos maršrutos, no Latvijas aizbraukt uz:

• Baltkrieviju (Minska, Braslava,Vitebska, Polocka, Miori, Grodņa, Gomeļa, Verhņedvinska);

• Vāciju (Minhene, Brēmene, Ķelne, Štutgarte, Bonna, Berlīne, Minstere, Dortmunde, Ulme, Leipciga);

Dzelzceļa transportam mūsdienās nozīmīgākie ir tranzītkravu pārvadājumi, kas veido ¾ no kravu plūsmām. Pa dzelzceļu pārvadāto pasažieru skaits samazinās. Pārvadātās kravas uz un no Latvijas ostām lielākoties ir: naftas produkti, minerālmēsli, metāli, koksne. Latvijas dzelzceļš ir ērts transporta veids uz Krieviju u.c. NVS valstīm, pateicoties vienādam sliežu ceļu platumam (1520 mm). Latvijas dzelzceļa tīkla kopgarums ir 2413 km, no tiem apmēram 300 km ir divvirzienu ceļi, 270 km no tiem ir elektrificēti.

Starptautiskā dzelzceļa stacija Rīga atrodas Latvijas galvaspilsētas centrā. No tās ērti nokļūt uz jebkuru citu vietu Latvijā vai citās ārvalstīs. Stacijā ir plašs, Eiropas līmenim atbilstošs pakalpojumu klāsts.