Trešā atmoda Latvijā

Kā norisinājās šīs vēsturiskās pārmaiņas, pateicoties kurām Latvija atguva neatkarību, ko tā bauda jau trīspadsmito gadu, un ir ieguvusi starptautiski atzītu neatkarīgas valsts statusu, es arī centos noskaidrot ar šī referāta palīdzību. Manuprāt, 3. atmodas notikumi ir tie, kas būtu jāzin ikvienam cilvēkam, kurš dzīvo šajā valstī, jo tas Latvijai ir bijis tikpat nozīmīgs laiks 20. gadsimtā kā valsts proklamēšana. Savas tautas vēsture ir jāzin arī tādēļ, lai papildinātu savu garīgo un emocionālo bagātību, bet galvenais, lai mācītos no šiem notikumiem, līdz ar to zinot, kā rīkoties līdzīgās situācijās nākotnē.

tautas pagātni, kā arī pieprasīja brīvību Latvijai. 1988. gada vasarā arvien biežāk atklāti sāka plīvot latviešu nacionālais karogs. Veidojās Latvijas Nacionālās neatkarības kustība (LNNK), kura pieprasīja okupācijas izbeigšanu Latvijā. Vienlaicīgi veidojās arī Latvijai Tautas fronte (LTF), kurā iestājās apmēram 300 000 sabiedrības demokratizācijas piekritēju. LTF kļuva par ietekmīgāko Latvijas politisko spēku, lai gan tās iekšienē nebija vienotības daudzos svarīgos jautājumos. Par pirmo LTF priekšsēdētāju kļuva Dainis Īvāns. Notika šķelšanās LKP. No Maskavas neatkarīgas komunistu partijas piekritēji izveidoja Latvijas

Demokrātisko Darba partiju (LDDP). Aktīvākie padomju varas aizstāvji izveidoja LPSR Darbaļaužu internacionālo fronti (IF). Tās darbību atbalstīja Maskavai uzticīgās LKP vadītāji, PSRS bruņoto spēku: virsnieki un veterāni.

1989. gadā notika vairākas LTF vadītas tautas manifestācijas, kurās piedalījās simtiem tūkstošu Latvija iedzīvotāju. 23. augustā visu triju Baltijas

valstu tautu kustību organizētajā akcijā „Baltijas ceļš” starp Viļņu, Rīgu un Tallinu sadevās rokās gandrīz 2 000 000 baltiešu. Visai pasaulei tika nodemonstrēta Baltijas tautu vēlēšanās atgūt neatkarību. 18. novembrī Daugavmalā LTF organizētajā manifestācijā „Par neatkarīgu Latviju” pulcējās apmēram pusmiljons cilvēku.

1990. gada pavasarī notika LPSR Augstākās Padomes un Latvijas pilsoņu kongresa vēlēšanas, Augstākās Padomes vēlēšanās pirmo reizi varēja balsot par

vairākiem kandidātiem, bet balsotāju vidū joprojām bija okupācijas armijas pārstāvji un iebraucēji. Tomēr LTF atbalstītie kandidāti ieguva vairākumu Augstākajā Padomē. Pilsoņu kongresa vēlēšanās piedalījās tikai Latvijas pilsoņi un to pēcnācēji. 1990. gada 4. maijā LPSR Augstākā Padome pieņēma deklarāciju „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” (skatīt pielikumā). Šo deklarāciju tauta uzņēma ar lielu sajūsmu, lai gan reālajā dzīvē tā jūtamas pārmaiņas neienesa. Pilsoņu kongresa delegāti noteiktāk iestājās par 18. novembra Latvijas Republikas atjaunošanu, bet šai tautas pārstāvniecībai nebija reālas varas. Augstākā Padome savā darbībā centās izveidot kaut ko vidēju starp kādreizējo Latvijas brīvvalsti un Padomju Latviju.

1991. gada janvārī Lietuvā un Latvijā notika kādreizējo varasvīru mēģinājums ar ieroču palīdzību atgriezties agrākajos sēdekļos. Lietuvā pret neapbruņotiem cilvēkiem tika sūtīti Padomju armijas tanki. Latvijā „melnās

beretes” speciālas nozīmes milicijas apakšvienības, tās rīkoja bandītiskus uzbrukumus valsts iestādēm un iedzīvotājiem. Daudzi Latvijas iedzīvotāji ieradās Rīgā un pie svarīgākajiem galvaspilsētas objektiem izveidoja barikādes. Visa tauta sekoja notikumiem galvaspilsētā. Janvāra dienās dzīvību zaudēja seši cilvēki. Pēc janvāra notikumiem gandrīz nekas neizmainījās. „Melnās beretes” joprojām nesodīti braukāja pa Latviju un uzbruka jaunajiem muitas posteņiem. Muitniekus piekāva, bet muitas posteņus nodedzināja. 1991. gada 19. augustā Latvijas iedzīvotāji uzzināja, ka Maskavā noticis valsts apvērsums un pie varas nokļuvuši „pārkārtošanas” pretinieki. Arī Latvijā sarosījās neatkarības ienaidnieki. Ar armijas un „melno berešu” palīdzību tie ieņēma Televīzijas centru. Radio namu un citus svarīgus galvaspilsētas objektus. 21. augustā Augstākā Padome pasludināja Latviju par pilnīgi neatkarīgu valsti (1990. gada 4. maija deklarācija paredzēja pārejas periodu no PSRS republikas uz neatkarīgu valsti). Šoreiz Latvijas liktenis izšķīrās Maskavā, kur apvērsuma rīkotājus arestēja. To atbalstītāji Latvijā atkāpās no ieņemtajiem objektiem. Augusta pēdējā nedēļā Latvijas valsts neatkarību atzina daudzas pasaules valstis. Tām 2. septembrī pievienojās ASV, bet 6. septembrī PSRS. Lai gan Latvija kļuva par starptautiski atzītu neatkarīgu valsti, tomēr tajā joprojām uzturējās un pēc sava prāta saimniekoja PSRS karaspēks. Latvija pamazām veidoja savas robežsargu un zemessargu vienības. Pēc Padomju Savienības pašlikvidēšanās 1991. gada decembrī tās karaspēku Baltijā savā pārziņā pārņēma Krievija.