Tūrisma objekti

Mēs šo projektu izvēlējāmies tādēļ, ka tas likās viens no saistošākajiem, kā arī tādēļ, lai uzzinātu, vai Latvija ar tūrisma palīdzību varētu risināt ekonomiskās problēmas, jo tūrisms pasaulē ir viens no lielākajiem naudas ieguves veidiem.

Rīgā ir daudz un dažādi tūrisma objekti, kurus brauc apskatīt gan Latvijas, gan citu valstu iedzīvotāji.

o Muzeji Dabas muz., Kara muz., Mākslas muz. u.c.

o Vecrīga un vēsturiskās celtnes Rīgā – arhitektūra.

a. uzzināt, kas ir populārākie Rīgas tūrisma objekti skolēnu vidū,

b. izpētīt vienu objektu no katras tūrisma objektu grupas.

Pēc Rīgas iekarošanas cars Pēteris pirmais nolēma celt ārpus pilsētas vasaras pili un ierīkot ap to plašu dārzu. Šim nolūkam viņš izvēlējās vienu no daukavas salām – Gustavsalu (ko tad sauca par Pētersalu), kas atradās upes krasta tuvumā. Priekšdarbi iesākās 1721. gadā.

Pēteris pirmais pats uzmetis savas rezidences plānu un licis uzcelt garu divstāvu koka ēku ar diviem spārniem un fasādi pret Daugavu, viņš piedalījās arī dārza plānošanā un ierīkošanā.

Daži pētnieki uzskata, ka parka veidošanai ir izmantots kāds no tipa projektiem, kas ņemts no tajā laikā tikko iznākušās Leblona un Daržanvila grāmatas, kas bija domāta parku ierīkotājiem. Tomēr parka plānojumā ir bijušas dažas būtiskas atšķirības.

Ir saglabājušies vairāki Pirmā Ķeizardārza plāni, kas tagad atrodas Krievijā.

Dārza ierīkošanainepieciešamais stādāmais materiāls piegādāts gan no Rīgas apkārtnes mežiem, gan pasūtīts no ārzemēm.

Liela nozīme dārza izveidošanā un pienācīgā uzturēšanā arvien ir bijusi dārzniekam. Viskrāšņāk tas izskatījies no 1730. – 1755. gadam, kad par dārznieku tur bija strādājis Miķelis Šindlers. 1734. gadā viņš ierīkoja arī koku skolu, kur dārza vajadzībām tika audzēti stādi.

Ķeizardārzu pēc tā pabeigšanas pārzināja ģenerālgubernātors, kas ar saviem padotajiem dzīvojis pilī. Viņu vajadzībām tika nodota puse no dārza.

19. gs pirmajā pusē Ķeizardārzs bija ļoti iecienīta un arī iemīļota pastaigu vieta. Uz turieni nāca gan kājām, gan brauca ar karietēm, gan jāja ar zirgiem.

Arī ģenerālgubernātors F. Pauluči vasarā dzīvoja ķeizardārza pilī. Pētera pirmā stādīto gobu viņš lika aptvert ar koka žogu un izgatavot divas metāla piemiņas plāksnes ar attiecīgiem uzrakstiem. 1884. gadā žogs un piemiņas plāksnaes tika atjaunotas. Sabojājušos plākšņu vietā 1903. gadā uzstādīja granīta akmeni, bet koka žogu nomainīja ar metāla režģi.

Ar laiku dārza popularitāte mazinājās, jo rīdzinieki labprāt devās brīvā dabā. Tikai svētdinās, kad šeit notika dažādi priekšnesumi, ēnainās alejas piepildījās ar ļaudīm. Līdzekļu trūkuma dēļ dārzu nevarēja uzturēt kārtībā,un tas pamazām zaudēja savu pievilcību. Lai atbrīvotos no rūpēm par dārzu ģenerālgubernātors izvirzīja priekšlikumu nodot dārzu rīgas pilsētai, lai tā gādātu par apstādījumiem.

1842. gadā dārzs tika nodots rīgas pilsētai, un, sākot ar 1853. gadu, šeit tika rīkoti dažādi pasākumi.